Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA MARKA EVAŅG̒ELIJS 14 Bible Online

MARKA EVAŅG̒ELIJS 14 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

MARKA EVAŅG̒ELIJS 14

¹Un pēc divām dienām bija Liel-dienas un Neraudzētās maizes svētki. Un augstie priesteri un rakstu mācītāji meklēja, kā tie Jēzu ar viltu varētu saņemt un nokaut,

²Jo tie sacīja: „Tik ne svētkos, lai neceļas starp ļaudīm dumpis.“

³Un kad viņš bija Betānijā, spitālīgā Sīmaņa namā, un sēdēja pie galda, tad kāda sieva nāca; tai bija akmens trauciņš ar ļoti dārgu un tīru nardes eļļu, un trauciņu sasitusi, tā to lēja uz viņa galvu.

⁴Un tur bija kādi, kas pie sevis apskaitās un sacīja: „Kā labad šī eļļas izšķērdēšana?

⁵Jo šo eļļu varēja pārdot dārgāk nekā par trīssimti denārijiem un izdalīt nabagiem.“ Un tie izteica viņai pārmetu-mus.

⁶Bet Jēzus sacīja: „Lieciet viņu mierā! Ko jūs viņu mokāt? Tā labu darbu pie manis ir darījusi.

⁷Jo nabagi ir arvienu pie jums, un kad gribat, jūs tiem varat labu darīt; bet es neesmu arvienu pie jums.

⁸Šī ir darījusi, ko spējusi: tā jau iepriekš manu miesu ir svaidījusi bērēm.

⁹Patiesi es jums saku: Kur vien evaņģēliju sludinās pa visu pasauli, tur arī to teiks, ko šī darījusi, viņai par pie-miņu.“

¹⁰Un Jūda Iskariots, viens no tiem divpadsmit, nogāja pie augstajiem priesteriem, lai tiem viņu nodotu.

¹¹Un tie, to dzirdējuši, priecājās un solīja tam dot naudu; un tas meklēja, kā tas viņu nodotu izdevīgā brīdī.

¹²Bet pirmajā Neraudzētās maizes dienā, kad kāva Lieldienas jēru, viņa; mācekļi viņam saka: „Kur tu gribi, lai mēs noeimam un visu sagatavojam, ka tu vari ēst Lieldienas jēru?“

¹³Un viņš sūtīja divi no saviem mācekļiem un tiem sacīja: „Noeita pilsētā. Tur jūs sastapsit cilvēku, kas nes ūdens krūzi. Sekojiet viņam.

¹⁴Un kur viņš ieiet, tur teiciet tam saimniekam: Mācītājs saka: kur ir man tā vieta, kur ar saviem mācekļiem varu ēst Lieldienas jēru?

¹⁵Un viņš jums rādīs lielu, segām izklātu, sagatavotu istabu. Sataisiet tur mums visu.“

¹⁶Un viņa mācekļi izgāja un nāca pilsētā un atrada tā, kā viņš tiem bija sacījis, un sataisīja Lieldienas jēra mie-lastu.

¹⁷Un kad vakars metās, viņš nāca ar tiem divpadsmitiem.

¹⁸Un tiem pie galda sēžot un ēdot, Jēzus sacīja: „Patiesi es jums saku: Viens no jums, kas ar mani ēd, mani nodos.“

¹⁹Un tie sāka skumt, un cits pēc cita uz viņu sacīja. „Taču ne es?“

²⁰Bet viņš tiem sacīja: „Viens no tiem divpadsmit, kas ar mani mērc bļodā.

²¹Cilvēka Dēls gan aiziet tā, kā par viņu ir rakstīts. Bet vai tam cilvēkam, kas Cilvēka Dēlu nodod! Šim cilvēkam būtu labāki, ka tas nemaz nebūtu dzimis.“

²²Un tiem ēdot, Jēzus ņēma maizi svētīja to, pārlauza un tiem to deva un sacīja: „Ņemiet, tā ir mana miesa.“

²³Un viņš ņēma kausu, pateicās un tiem to deva. Un tie visi dzēra no tā.

²⁴Un viņš tiem sacīja: „Šīs ir manas derības asinis, kas par daudziem top izlietas.

²⁵Patiesi es jums saku, ka es vairs nedzeršu no vīna koka augļiem līdz tai dienai, kad es to no jauna dzeršu Dieva valstība.“

²⁶Un pateicības dziesmu dziedājuši, tie izgāja uz Eļļas kalnu,

²⁷Un Jēzus tiem saka: „Jūs visi apgrēcināsities, jo stāv rakstīts: Es ganu sitīšu, un avis taps izklīdinātas.

²⁸Bet kad es celšos augšām, tad es jūsu priekšā gribu noiet uz Galileju.“

²⁹Bet Pēteris tam sacīja: „Un ja visi apgrēcinātos, tomēr es ne.“

³⁰Un Jēzus tam sacīja: „Patiesi es tev saku: Šodien, šinī nakti, pirms gailis otrreiz dziedās, tu mani trīskārt aizliegsi.“

³¹Bet tas runāja vēl daudz vairāk: „Jebšu man būtu līdz ar tevi jāmirst, taču es tevi nekad neaizliegšu.“ Un tāpat arī visi sacīja.

³²Un tie nāca uz kādu vietu, kujrai vārds Getzemane, un viņš saviem mācekļiem saka: „Palieciet šeitan, kamēr es Dievu lūgšu.“

³³Un viņš paņēma līdz Pēteri, Jē-kabu un Jāni, un iesāka baiļoties un trīcēt

³⁴Un tiem saka: „Mana dvēsele ir noskumusi līdz nāvei. Palieciet šeitan un esiet nomodā.“

³⁵Un nedaudz pagājis, viņš krita pie zemes un lūdza, ja tas varētu būt, lai tā stunda viņam aizietu gājām.

³⁶Un viņš sacīja: „Aba-Tēvs! Tu spēji visu. Ņem šo kausu no manis! Tomēr ne ko es gribu, bet ko Tu gribi.“

³⁷Un viņš nāk un atrod tos guļam un saka uz Pēteri: „Sīmani, tu guli? Vai tu nevienu stundu nespēji būt nomodā?

³⁸Esiet nomodā un lūdziet Dievu, ka neiekrītat kārdināšanā. Gars gan ir labprātīgs, bet miesa ir vāja.“

³⁹Un viņš atkal nogājis Dievu lūdza, sacīdams tos pašus vārdus.

⁴⁰Un viņš griezās atpakaļ, un atrada tos atkal guļam, jo viņu acis bija miega pilnas, un tie nezināja, ko viņam atbildēt.

⁴¹Un viņš nāk trešo reizi un tiem saka: „Jūs vēl guļat un dusat! Jau diezgan; tā stunda ir nākusi! Redzi, Cilvēka Dēls top nodots grēcinieku rokās.

⁴²Celieties, eima; redzi, kas mani nodod, tas ir klāt.“

⁴³Un tūdaļ, viņam vēl runājot, atnāca Jūda, viens no tiem divpadsmit, un līdz ar viņu daudz ļaužu ar zobeniem un nūjām no augstajiem priesteriem un rakstu mācītāiiem un vecajiem.

⁴⁴Bet tas, kas viņu nodeva, tiem bija devis zīmi, sacīdams: „Ko es skūpstīšu, tas viņš ir, to gūstait un to novediet drošībā.“

⁴⁵Un tas nāca un tūdaļ viņam piegājis saka: „Rabi!“ un viņu skūpstīja.

⁴⁶Un tie pielika rokas pie viņa un to saņēma.

⁴⁷Bet viens no tiem, kas pie viņa stāvēja, zobenu izvilcis, cirta augstā priestera kalpam un tam nocirta ausi.

⁴⁸Un Jēzus griezās pie tiem un sacīja: „It kā pret kādu laupītāju jūs ar zobeniem un nūjām esat izgājuši mani gūstīt.

⁴⁹Ikdienas es pie jums esmu sēdējis Dieva namā mācīdams, un jūs mani neesat gūstījuši. Bet lai raksti taptu piepildīti.“

⁵⁰Tad visi viņu atstāja un bēga.

⁵¹Un kāds jauneklis viņam sekoja; tas bija apsedzies ar audeklu uz kailām miesām, un tic pēc tā tvarstīja.

⁵²Bet audeklu pamezdams, tas no tiem izbēga pliks.

⁵³Un tie Jēzu noveda pie augstā priestera, un tur sapulcējās visi augstie priesteri, vecaji un rakstu mācītāji.

⁵⁴Un Pēteris no tālienes viņam sekoja augstā priestera pils pagalmā un sēdēja pie sulaiņiem un sildījās pie uguns.

⁵⁵Bet augstie priesteri un visa tiesa meklēja liecību pret Jēzu, lai viņu nonāvētu, un neatrada.

⁵⁶Jo daudzi deva viltus liecības pret viņu, un viņu liecības nebija vienādas.

⁵⁷Un citi cēlās un deva nepatiesu liecību pret viņu, sacīdami:

⁵⁸„Mēs esam dzirdējuši, ka viņš sacījis: Es gribu šo rokām taisīto Dieva namu noplēst un trijās dienās uzcelt citu, kas nav rokām taisīts.“

⁵⁹Bet ari šī viņu liecība nebija vienāda.

⁶⁰Un augstais priesteris piecēlās, nostājās vidū un jautāja Jēzum, sacīdams: „Vai tu uz to nekā neatbildi, ko šie pret tevi liecina?“

⁶¹Bet viņš cieta klusu un neatbildēja nekā. Un atkal augstais priesteris viņam jautāja un sacīja: „Vai tu esi Kristus, Augsti teicamā Dēls?“

⁶²Bet Jēzus sacīja: „Tas es esmu. Un jūs redzēsit Cilvēka Dēlu sēžam pie Visuspēcīgā labās rokas un nākam ar debess padebešiem.“

⁶³Tad augstais priesteris saplēsa savus svārkus un saka: „Kam vēl vajaga liecinieku?

⁶⁴Jūs viņa zaimošanu esat dzirdējuši! Kā jums šķiet?“ Bet tic visi viņu notiesāja, ka viņš nāvi esot pelnījis.

⁶⁵Un citi sāka viņu apspļaudīt un apsedza viņa vaigu un viņu sita dūrēm un uz viņu sacīja: „Uzmini mūs, pra-vietis būdams.“ Un sulaiņi viņam sita vaigā.

⁶⁶Un kad Pēteris bija pils pagalmā, nāk viena no augstā priestera kalponēm

⁶⁷Un, redzēdama Pēteri sildāmies, to uzlūkoja un sacīja: „Tu arī biji ar Jēzu Nacaricti.“

⁶⁸Bet viņš liedzās, sacīdams: „Es viņu nepazīstu un nesaprotu, ko tu runā.“ Un tas izgāja priekšnamā.

⁶⁹Un kalpone viņu atkal redzēja un sāka stāstīt tiem, kas klāt stāvēja. „Šis virs ir viens no tiem.“

⁷⁰Bet viņš atkal liedzās. Un par mazu brīdi tie, kas apkārt stāvēja, atkal Pēterim sacīja. „Patiesi, tu esi viens no tiem, jo tu esi galilietis.“

⁷¹Un viņš sāka nolādēties un die-voties: „Es nepazīstu to cilvēku, par ko jūs runājat.“

⁷²Un tūliņ gailis dziedāja otru reizi; un Pēteris atcerējās tos vārdus, ko Jēzus tam bija sacījis: „Pirms gailis divi reizes dziedās, tu mani trīs reizes aizliegsi.“ Un, pie atziņas nācis, viņš iesāka raudāt.