Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA MARKA EVAŅG̒ELIJS 3 Bible Online

MARKA EVAŅG̒ELIJS 3 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

MARKA EVAŅG̒ELIJS 3

¹Un viņš atkal iegāja sinagogā, un tur bija cilvēks, kam bija nokaltusi roka.

²Un tie uz viņu glūnēja, vai viņš sabatā to dziedinās, ka viņu varētu apsūdzēt.

³Un viņš saka tam cilvēkam, kam roka bija nokaltusi: „Nāc te šurp!“

⁴Un viņš uz tiem saka: „Vai ir brīv sabatā labu darīt vai ļaunu darīt, dvēseli glābt vai maitāt?“ Bet tie cieta klusu.

⁵Un viņš tos uzlūkoja visapkārt ar dusmību un, viņu sirds cietības dēļ noskumis, viņš tam cilvēkam saka: „Iz-stiep savu roku!“ Un tas to izstiepa, un viņa roka kļuva atkal vesela.

⁶Un farizēji, izgājuši ārā, apspriedās tūdaļ ar Hēroda piekritējiem par viņu, kā viņu nomaitāt.

⁷Bet Jēzus aizgāja ar saviem mācekļiem pie jūras, un liels ļaužu pulks no Galilejas viņam gāja līdz.

⁸Un no Jūdejas un no Jeruzālemes un no Idumejas un no viņpus Jardānas un no Tiras un Sidonas apkārtnes liels pulks, dzirdējuši, kādas Eelas lietas viņš dara, nāca pie viņa,

⁹Un viņš saviem mācekļiem sacīja, lai tie viņam apgādātu kādu laivu ļaužu dēļ, ka tie viņam nespiestos virsū.

¹⁰Jo viņš darīja daudzus veselus, tā ka tie, kam bija kādas kaites, lauzās viņam klāt, lai viņu aizkartu.

¹¹Un nešķistie gari, kad tie viņu redzēja, krita pie zemes viņa priekšā un brēca, sacīdami: „Tu esi Dieva Dēls.“

¹²Un viņš tos stipri aprāja, lai tie viņu nedarītu zināmu.

¹³Un viņš uzkāpj kalnā un aicina pie sevis, kurus pats gribēja, un tie nāca pie viņa.

¹⁴Un viņš iecēla divpadsmit, lai tie būtu pie viņa un viņš tos izsūtītu slu-dināt

¹⁵Un lai tiem būtu vara ļaunus garus izdzīt.

¹⁶Tā viņš iecēla divpadsmit. Un viņš Sīmanim pielika vārdu Pēteris;

¹⁷Un Jēkabu, Cebedeja dēlu, un Jāni, Jēkaba brāli, un tiem pielika vārdu Boanerges, tas ir: pērkona dēli;

¹⁸Un Andreju un Filipu un Bērtuli un Mateju un Tomu un Jēkabu, Alfeja dēlu, un Tadeju, un Sīmani Kānanieti,

¹⁹Un Jūdu Iskariotu, kas viņu ari nodeva.

²⁰Un viņš nāk mājās. Un ļaudis atkal sapulcējās, tā tiem nebija vaļas ne maizi ēst.

²¹Un, kad viņa piederīgie to dzir-dēja, tad tie izgāja viņu savaldīt. Jo tie sacīja: „Viņš ir bez prāta.“

²²Un tie rakstu mācītāji, kas bija nākuši no Jeruzālemes, sacīja: „Viņam ir Belcebuls, un viņš izdzen ļaunos garus ar ļauno garu virsnieka palīdzību.“

²³Un tos pieaicinājis, viņš tiem sacīja līdzībās: „Kā var sātāns sātānu izdzīt?

²⁴Un ja kāda valsts savā starpā sanāk naidā, tad tāda valsts nevar pastāvēt.

²⁵Un ja kāds nams pats ar sevi sanāk naidā, tad tāds nams nevar pastāvēt.

²⁶Ja nu sātāns cēlies pret sevi un ar sevi sanīdies, tad viņš nevar pastāvēt, bet viņa gals ir klāt.

²⁷Bet neviens nevar, stipra vira namā iegājis, viņa rīkus laupīt, ja tas papriekš stipro nesaista, tik tad viņš tā namu izlaupīs.

²⁸Patiesi, es jums saku: Visi grēki cilvēku bērniem taps piedoti, ir pat zaimi, ar ko tie Dievu zaimo.

²⁹Bet, kas Svēto Garu zaimo, tas ne mūžam nedabū piedošanu, bet ir sodāms ar mūžīgu sodību.“

³⁰Jo tie sacīja: „Viņam ir nešķists gars.“

³¹Tad viņa māte un viņa brāļi nāca un, ārā stāvēdami, pie viņa sūtīja un viņu sauca.

³²Un ļaudis sēdēja ap viņu un viņam sacīja: „Redzi, tava māte un tavi brāļi un tavas māsas ārā tevi meklē.“

³³Un viņš tiem atbildēja un sacīja: „Kas ir mana māte un mani brāļi?“

³⁴Un viņš visapkārt uzlūkoja tos, kas ap viņu sēdēja, un saka: „Redzi—mana māte un mani brāļi.

³⁵Jo, ja kas Dieva prātu dara, tas ir mans brālis un māsa un māte.“