Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA MARKA EVAŅG̒ELIJS 4 Bible Online

MARKA EVAŅG̒ELIJS 4 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

MARKA EVAŅG̒ELIJS 4

¹Un viņš atkal sāka mācīt pie jūras. Un daudz ļaužu pie viņa sapulcējās, tā ka viņš iekāpa laivā un apsēdās. Viņš bija uz jūras, un visi ļaudis stāvēja jūrmalā.

²Un viņš tiem daudz mācīja līdzībās un savā mācībā uz tiem sacīja:

³„Klausaities: Raugi, sējējs izgāja sēt.

⁴Un notika, sējot, cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda.

⁵Un dta krita uz akmenāju, kur tai nebija daudz zemes, un tā uzdīga tūdaļ, tāpēc ka tai nebija dziļas zemes.

⁶Bet kad saule bija uzlēkusi, tad tā savīta un nokalta, tāpēc ka tai nebija saknes.

⁷Un dta krita starp ērkšķiem, un ērkšķi uzauga un to nomāca, un tā nenesa augļus.

⁸Un cita krita labā zemē un nesa augļus, kas uzdīga uri augtin auga, un i cita nesa trīsdesmitkārtīgi, cita sešdesmitkārtīgi un cita simtskārtigi.“

⁹Un viņš sacīja: „Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.“

¹⁰Un kad viņš bija viens pats, tad tie, kas līdz ar tiem divpadsmit bija pie viņa, viņam vaicāja par līdzībām.

¹¹Un viņš uz tiem sacīja: „Jums ir dots Dieva valstības noslēpums; bet tiem, kas ārā, viss tas notiek līdzībās,

¹²Ka tie redzēdami redz un neno-mana, un dzirdēdami dzird un nesaprot; ka tie neatgriežas un neiegūst piedošanu.“

¹³Un viņš uz tiem saka: „Jūs šo līdzību nesaprotat, kā tad jūs sapratīsit visas citas līdzības?

¹⁴Sējējs sēj vārdu.

¹⁵Bet šie ir tie, kas ceļmalā, kur vārds top sēts, pie kujriem, kad tie to ir dzirdējuši, tūdaļ nāk sātans un noņem viņu sirdīs sēto vārdu.

¹⁶Un tāpat tie, kas uz akmenāju sēti, ir tie, kas vārdu dzirdējuši, tūdaļ to uzņem ar prieku.

¹⁷Bet tiem nav saknes sevī, un tikai kādu laiku tie ir ticīgi. Kad bēdas un vajāšana uziet vārda dēļ, tad viņi tūdaļ apgrēkojas.

¹⁸Un, kas starp ērkšķiem sēti, ir tie, kas vārdu dzird,

¹⁹Un šīs pasaules rūpes un bagātības viltība un citas kārības iemetas un noslāpē vārdu, un tas kļūst neauglīgs.

²⁰Un labā zemē sētie ir tie, kas vārdu dzird un pieņem un augļus nes, trīsdesmitkārtīgus, sešdesmitkārtīgus, simtskārtigus.“

²¹Un viņš uz tiem sacīja: „Vai sveci iededzina, lai to liktu apakš pūra vai zem gultas? Vai ne tāpēc, lai to liek lukturī?

²²Jo nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā; un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms.

²³Ja kam ausis ir dzirdēt, tas lai dzird.“

²⁴Un viņš tiem sacīja: „Ievērojiet, ko jūs dzirdat. Ar kādu mēru jus mērojat, mēros jums, un pieliks jums vēl klāt.

²⁵Jo, kam ir, tam dos; un kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir.“

²⁶Un viņš sacīja: „Tāpat ir ar Dieva valstību, kā kad kāds cilvēks sēklu iemet zemē

²⁷Un gul un ceļas, nakti un dienu; un sēkla uzdīgst un uzaug, tā ka viņš pats to nenomana.

²⁸Zeme pati no sevis nes augļus, papriekš stiebru, tad vārpu, tad briedu-šus graudus vārpā.

²⁹Un kad augļi ienākušies, tad viņš tūdaļ sūta sirpi, jo pļaujamais laiks ir klāt.“

³⁰Un viņš sacīja: „Kam mēs Dieva valstību pielīdzināsim? Jeb kādā līdzībā mēs to tēlosim?

³¹Kā sinepju graudiņš, kas zemē sēts, ir mazākais no visām sēklām virs zemes,

³²Un kad tas ir sēts, tad tas augtin aug un top lielāks par visiem dārza augiem un dabū lielus zarus, tā ka putni apakš debess viņa pavēnī var lizdas taisīt.“

³³Un daudzās tādās līdzībās viņš uz tiem vārdu runāja, tā ka tie to varēja klausīties.

³⁴Bet bez līdzībām viņš uz tiem neko nerunāja; bet saviem mācekļiem viņš visu īpaši izskaidroja.

³⁵Un viņš tiem saka tanī dienā, vakaram metoties: „Pārcelsimies uz viņu malu.“

³⁶Un ļaudis atlaiduši, tie viņu ņēma līdz, tā ka viņš laivā bija, un citas laivas bija pie viņa.

³⁷Un liela vētra cēlrās, un viļņi gāzās laivā, tā ka ūdens jau piepildīja laivu.

³⁸Un viņš gulēja stūres galā uz spilvena; un tie viņu modina un saka uz viņu: „Mācītāj, vai tu nebēdā, ka eimam bojā?“

³⁹Un uzmodies viņš apsauca vēju un sacīja uz jūpu: „Klusu, mierā!“ Un vējš nostājās, un iestājās pilnīgs klusums.

⁴⁰Un viņš uz tiem sacīja: „Kam jūs esat tik bailīgi? Kā jums nav ticības?“

⁴¹Un tie ļoti izbijās un sacīja savā starpā: „Kas tas tāds, ka pat vējš un jūŗa tam paklausa?“