Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA MARKA EVAŅG̒ELIJS 7 Bible Online

MARKA EVAŅG̒ELIJS 7 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

MARKA EVAŅG̒ELIJS 7

¹Un pie viņa sapulcējās farizēji un kādi no rakstu mācītājiem, kas bija no Jeruzālemes atnākuši.

²Un redzēdami kādus no viņa mācekļiem netīrām, tas ir nemazgātām, rokām maizi ēdam, —

³Jo farizēji, un visi jūdi, neēd, ja tie rokas nav mazgājuši, vecaju likumus turēdami;

⁴Un no tirgus nākot, tie neēd, ja tie nav mazgājušies, un vēl ir daudz, ko tie uzņēmušies turēt, dzenamu kannu un krūžu un vara trauku mazgāšanu, —

⁵Tad farizēji un rakstu mācītāji viņam vaicā: „Kāpēc tavi mācekļi nedzīvo pēc vecaju likumiem, bet maizi ēd nemazgātām rokām?“

⁶Bet viņš uz tiem sacīja: „Pareizi Jesaja par jums liekuļiem ir sludinājis, kā ir rakstīts: Šī tauta godā ar lūpām mani, bet viņu sirds ir tālu no manis.

⁷Bet tie mani velti cienī, mācīdami tādas mācības, kas ir cilvēku pavēles.

⁸Jo Dieva bausli atmetuši, jūs turat cilvēku likumus.“

⁹Un viņš tiem sacīja: „Tā jūs atmetat Dieva bausli, lai turētu savu likumu.

¹⁰Jo Mozus ir sacījis: Godā savu tēvu un savu māti; un kas ļaunu runā pret tēvu vai māti, tam būs mirt.

¹¹Bet jūs sakāt: Ja cilvēks uz tēvu vai māti saka: korban, tas ir: lai tas ir par upuri, kas tev no manis varētu nākt par labu,

¹²Tad jūs viņam atļaujat nenieka vairs nedarīt tēvam vai mātei par labu,

¹³Iznīcinādami Dieva vārdu ar sa-viem likumiem, ko jūs esat iecēluši. Un daudz tādu lietu jūs darāt.“

¹⁴Un ļaudis atkal pieaicinājis, viņš tiem sacīja: „Klausait mani visi un saprotiet.

¹⁵Nekas cilvēku nevar apgānīt, kas no ārienes tanī ieiet, bet, kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku.“ [

¹⁶Kam ausis ir dzirdēt, tas lai dzird.]

¹⁷Un kad viņš aizgāja no ļaudīm namā, viņa mācekli vaicāja pēc šās līdzības.

¹⁸Un viņš tiem saka: „Vai ir jūs esat tādi nesaprašas? Vai jūs nesaprotat, ka nekas, kas no ārpuses ieiet cilvēkā, viņu nevar apgānīt?

¹⁹Jo tas neiet viņa sirdi, bet vēderā, un iziet laukā.“ Tā viņš atzina par šķīstu katru barību.

²⁰Bet viņš sacīia: „Kas no cilvēka iziet, tas apgāna cilvēku.

²¹Jo no iekšienes, no cilvēka sirds, iziet ļaunas domas, nešķīstības, zādzības, slepkavības, laulības pārkāpšana,

²²Mantkārība, blēdības, viltība, ienaidība, skaudība, Dieva zaimošana, lepnība, vieglprātība.

²³Viss tāds ļaunums iziet no iekšienes un apgāna cilvēku.“

²⁴Un no turienes cēlies, viņš nogāja uz Tiras robežām. Un kādā namā iegājis, viņš gribēja, lai neviens to nema-nītu; bet nevarēja palikt apslēpts.

²⁵Bet kāda sieva, kutas meitiņai bija nešķīsts gars, par viņu dzirdējusi, tūliņ nāca un nometās pie viņa kājām.

²⁶Bet šī sieva bija grieķiete, no dzimuma siro-foiniķiete, un lūdza Jēzu, lai viņš izdzītu ļauno garu no viņas meitas.

²⁷Un viņš tai sacīja: „Lai papriekš bērni top paēdināti, jo neklājas maizi atņemt bērniem un sunīšiem mest priekšā.“

²⁸Bet viņa atbildēja un uz to sacīja: „Tā gan ir, Kungs; bet tomēr sunīši ēd apakš galda no bērnu druskām.“

²⁹Un viņš uz to sacīja: „Šī vārda dēļ ej! Ļaunais gars ir izgājis no tavas meitas.“

³⁰Un nogājusi savās mājās, viņa atrada meitiņu gultā guļam, un ļaunais gars bija izgājis.

³¹Un atkal izgājis no Tīras robežām, viņš nāca caur Sidonu pie Galilejas jūtas desmit pilsētu robežās.

³²Un pie viņa atveda kādu kurlmēmu un viņu lūdza, lai viņš tam uzliktu roku.

³³Un viņš to ņēma no ļaudīm savrup un lika savus pirkstus viņa ausīs, spļāva un aizkāra viņa mēli,

³⁴Un skatījās uz debesīm, nopūtās un sacīja uz to: „Efata,“ tas ir: „Atveries.“

³⁵Un viņa ausis atvērās, un tūdaļ atraisījās viņa mēles saite, un viņš pareizi runāja.

³⁶Un viņš tiem pavēlēja to nevienam nesacīt; bet, jo vairāk to aizliedza, jo vairāk tie to izpauda

³⁷Un brīnījās ļoti par to un sacīja: „Viņš visas lietas ir labi darījis; viņš dara, ka pat kurlie dzird un mēmie runā.“