Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA MARKA EVAŅG̒ELIJS 8 Bible Online

MARKA EVAŅG̒ELIJS 8 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

MARKA EVAŅG̒ELIJS 8

¹Tanīs dienās, kad tur daudz ļaužu bija un tiem nebija ko ēst, Jēzus aicināja savus mācekļus pie sevis un uz tiem sacīja:

²„Mana sirds iežēlojas šo ļaužu dēļ, jo tie jau trīs dienas pie manis palikuši un tiem nav ko ēst.

³Un kad es tos neēdušus atlaidīšu uz mājām, tie ceļā nonīks badā; un daži no tiem ir nākuši no tālienes.“

⁴Un viņa mācekļi tam atbildēja: „Kas šos ar maizi var paēdināt še tuksnesī?“

⁵Un viņš tiem jautāja: „Cik jums maizes?“ Tie sacīja: „Septiņas.“

⁶Un viņš ļaudīm pavēl pie zemes apmesties. Un viņš ņēma tās septiņas maizes un pateicās, pārlauza tās un deva saviem mācekļiem, lai tās liek priekšā; un tie lika tās ļaudīm priekšā.

⁷Tiem bija arī mazums zivtiņu; un pateicību sacījis, viņš pavēlēja ir tās likt priekšā.

⁸Bet tie ēda un paēda un pielasīja ar atlikušām druskām septiņus grozus.

⁹Un to bija kādi četri tūkstoši. Un viņš tos atlaida.

¹⁰Un tūdaļ viņš iekāpa laivā ar saviem mācekļiem un nāca Dalmanutas tiesā.

¹¹Un farizēji uzstājās un sāka ar viņu sarunāties un prasīja no viņa kādu zīmi no debesīm, viņu kārdinādami.

¹²Un viņš nopūtās savā garā un sacīja: „Ko šī cilts meklē zīmes? Patiesi es jums saku: Šai ciltij nekāda zīme netaps dota.“

¹³Un viņš, tos atlaidis, kāpa atkal laivā un pārcēlās uz otru malu.

¹⁴Un tie bija aizmirsuši maizi ņemt līdz, un tiem vairāk nebija kā viena maize vien pašiem klāt laivā.

¹⁵Un viņš tiem pavēlēja, sacīdams: „Raugait, sargaities no farizēju rauga un no Hēroda rauga!“

¹⁶Un tie runāja savā starpā, ka viņiem nav maizes.

¹⁷Un to nomanīdams, viņš uz tiem sacīja: „Ko jūs runājat, ka jums maizes nav? Vai jūs vēl nemanāt nedz no-protat? Vai jums sirds vēl ir apcietināta?

¹⁸Jums ir acis, bet jūs neredzat; jums ir ausis, bet jūs nedzirdat?

¹⁹Jūs neatminaties, kad es tās piecas maizes tiem piectūkstošiem lauzu, cik grozu ar druskām jūs esat pielasījuši?“ Tie uz viņu saka: „Divpadsmit.“

²⁰„Bet kad es tās septiņas maizes tiem četrtūkstošiem lauzu, cik pilnu grozu ar atlikušām druskām jūs esat pielasījuši?“ Un tie saka: „Septiņus.“

²¹Un viņš tiem sacīja: „Vai jūs vēl nesaprotat?“

²²Un viņi nāk uz Betsaidu. Tad tie viņam pieved kādu neredzīgu un viņam lūdz, lai viņš to aizkartu.

²³Un viņš, neredzīgo pie rokas ņēmis, to izveda ārā no miesta un spļāva viņa acīs, uzlika tām rokas un tam jautāja. „Vai tu ko redzi?“

²⁴Un acis pacēlis, tas sacīja: „Es redzu cilvēkus kokiem līdzīgus staigāiam.

²⁵Tad viņš atkal uzlika rokas uz viņa acīm, un tas ieraudzīja gaismu un tapa atkal vesels un redzēja visu pilnīgi skaidri.

²⁶Un viņš to sūtīja mājās, sacīdams: „Neej miestā.“

²⁷Un Jēzus un viņa mācekļi izgāja uz Filipa Cezarejas miestiem un vaicāja saviem mācekļiem ceļā, tiem sacīdams: „Ko ļaudis saka mani esam?“

²⁸Bet tie viņam atbildēja, sacīdami: „Tu esot Jānis Kristītājs; un cid: tu esot Ēlija; vēl citi: viens no praviešiem.“

²⁹Un viņš tiem sacīja: „Bet jūs, ko jūs sakāt mani esam?“ Bet Pēteris, atbildēdams uz to, sacīja: „Tu esi Kristus.“

³⁰Un viņš tiem stipri piekodināja, lai nevienam par viņu neko nesaka.

³¹Un viņš sāka tos mācīt, ka Cilvēka Dēlam daudz būs ciest un vecaju un augsto priesteru un rakstu mācītāju atmestam tapt un tapt nokautam un pēc trim dienām augšām celties.

³²Un viņš runāja šo vārdu pilnīgi atklāti. Un Pēteris, viņu savrup vedis, iesāka viņu apsaukt.

³³Bet viņš, atgriezdamies un savus mācekļus uzlūkodams, apsauca Pēteri, sacīdams: „Atkāpies no manis, sātān! Jo tu nedomā pēc Dieva, bet pēc cilvēku i prāta.“

³⁴Un pieaicinājis ļaudis līdz ar saviem mācekļiem, viņš uz tiem sacīja: „Kas man grib nākt pakaļ, tas lai aizliedz pats sevi, lai ņem savu krustu un lai staigā man pakaļ.

³⁵Jo, kas savu dzīvību grib glābt, tas to zaudēs; un, kas savu dzīvību zaudē manis un evaņģēlija dēļ, tas to izglābs.

³⁶Jo ko tas cilvēkam palīdz, ka viņš iemanto visu pasauli un zaudē savu dvēseli?

³⁷Jeb ko cilvēks var dot par savas dvēseles atpirkšanu?

³⁸Jo, kas manis un manu vārdu dēļ kaunas šai laulību pārkāpējā un grēcīgā ciltī, tā paša dēļ arī Cilvēka Dēls kaunēsies, kad viņš nāks ar svētiem eņģeļiem sava tēva godībā.“