Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA MARKA EVAŅG̒ELIJS 9 Bible Online

MARKA EVAŅG̒ELIJS 9 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

MARKA EVAŅG̒ELIJS 9

¹Un viņš uz tiem sacīja: „Patiesi es jums saku: daži no tiem, kas še stāv, nāvi nebaudīs, pirms tie nebūs redzējuši Dieva valstību ar spēku nākam.“

²Un pēc sešām dienām Jēzus ņēma līdz Pēteri, Jēkabu un Jāni un tos veda savrup augstā kalnā.

³Un viņš tapa apskaidrots viņu priekšā, un viņa drēbes tapa spožas un ļoti baltas, kā neviens balinātājs virs zemes tās nevar balināt,

⁴Un tiem parādījās Ēlija ar Mozu un runāja ar Jēzu.

⁵Un Pēteris griežas pie Jēzus un saka: „Mācītāj, šeit mums labi; taisīsim trīs teltis—vienu tev, vienu Mozum un vienu Elijam.“

⁶Jo viņš nezināja, ko runāja; jo tie bija pārbijušies.

⁷Un padebess nāca, tos apēnodama; un balss nāca no padebess: „Šis ir mans mīļais dēls, klausait viņu!“

⁸Un tūdaļ tie skatījās visapkārt un nevienu vairs pie sevis neredzēja, kā vien Jēzu.

⁹Un nokāpjot no kalna, viņš tiem piekodināja nevienam nesacīt, ko tie redzējuši, pirms Cilvēka Dēls nebūs augšām cēlies no miroņiem.

¹⁰Un tie to vārdu paturēja pie sevis, pārrunādami savā starpā, kas tas esot: no miroņiem augšām celties.

¹¹Un tie viņam jautāja: „Kā tad rakstu mācītāji saka: Ēlijam jānāk pa-priekšu?“

¹²Bet viņš uz tiem sacīja: „Gan Ēlija papriekšu nākdams visu atkal sataisīs; bet kā tad ir rakstīts par Cilvēka Dēlu, ka tam būs daudz riest un tapt nicinātam?

¹³Bet es jums saku, ka ari Elija ir nācis, un ue tam ir darījuši ko gribēdami, tā kā par to ir rakstīts.“

¹⁴Un nākuši pie mācekļiem, viņi redzēja daudz ļaužu pie tiem un rakstu mācītājus, kas ar tiem sarunājās.

¹⁵Un tūdaļ visi ļaudis, kas viņu redzēja, izbijās un pieskrējuši to sveici-nāja.

¹⁶Un viņš tiem vaicāja: „Ko jūs ar tiem runājāt?“

¹⁷Un viens no ļaudīm tam atbildēja: „Mācītāj, es savu dēlu pie tevis esmu atvedis, tam ir mēms gars.

¹⁸Un kad tas viņu sakampj, tad tas to rausta; un viņš puto un griež zobus un sastingst; un es taviem mācekļiem esmu sacījis, lai tie to izdzen, bet viņi nevarēja.“

¹⁹Bet viņš tiem atbildēja un sacīja: „Ak tu neticīgā cilts! Cik ilgi es pie jums būšu? Cik ilgi es jūs panesīšu? Vediet to pie manis.“

²⁰Un tie to atveda pie viņa. Un kad tas viņu redzēja, tad tas gars tūdaļ to raustīja, un tas, pie zemes krizdams, putodams vārtījās.

²¹Un viņš jautāja viņa tēvam: „Cik ilgi viņam tas tā jau ir?“ Bet tas viņam sacīja: „No bērnības.

²²Un daudzkārt viņš to ir iemetis 1 gan ugunī, gan ūdenī, lai to nogalinātu; I bet ja tu ko spēji, tad palīdzi mums, apžēlojies par mums.“

²³Bet Jēzus uz to sacīja: „Tu saki: ja tu spēji! Kaut tu varētu ticēt! Tas visu spēj, kas tic.“

²⁴Un tūdaļ tā bērna tēvs brēca un sacīja: „Es ticu, palīdzi manai neticībai!“

²⁵Bet Jēzus, redzēdams, ka ļaudis satecēja, apdraudēja nešķisto garu, uz to sacīdams: „Tu mēmais un kurlais gars, es tev pavēlu, izej ārā no tā un neieej vairs viņā.“

²⁶Un tas izgāja, brēkdams un to stipri raustīdams, un viņš kļuva līdzīgs mironim, tā ka daudzi sacīja: „Tas ir nomiris.“

²⁷Bet Jēzus to ņēma pie rokas un piecēla, un tas uzcēlās.

²⁸Un kad viņš namā bija iegājis, viņa mācekļi tam savrup jautāja: „Kāpēc mēs nespējām to izdzīt?“

²⁹Un viņš tiem sacīja: „Šī suga citādi nevar iziet, kā vien ar Dieva lūgšanu.“

³⁰Un tie, no turienes izgājuši, pārstaigāja Galileju, un viņš negribēja, ka to kāds zinātu,

³¹Jo viņš savus mācekļus mācīja un uz tiem sacīja: „Cilvēka Dēlu nodos cilvēku rokās, un tie to nokaus, un nokauts, viņš pēc trim dienām celsies augšām.“

³²Bet tie šo vārdu nesaprata un bijās vimt-jatltāf.“

³³Un viņš nāca Kapernaumā, un mājās būdams, viņš tiem jautāja: „Par I ko jūs runājāt ceļā?“

³⁴Bet tie cieta klusu; jo tie savā starpā bija sarunājušies ceļā, kujrš esot lielākais.

³⁵Un viņš apsēdies atsauca tos divpadsmit un tiem saka: „Ja kas grib būt pirmais, tas lai ir no visiem pēdējais un visu kalps.“

³⁶Un viņš ņēma kādu bērnu, to nostatīja viņu vidū un, to apkampis, uz tiem sacīja:

³⁷„Ja kas vienu no šiem bērniem uzņem manā vārdā, tas mani uzņem; bet, kas mani uzņem, tas neuzņem mani, bet vto, kas mani sūtījis.“

³⁸Jānis tanr sarija: „Mācītāj, mēs kādu redzējām tavā vārdā izdzenam ļaunus garus. Tas neturas pie mums, un mēs tam to esam lieguši, tāpēc ka tas neturas pie mums.“

³⁹Bet Jēzus sacīja: „Neliedziet vi-ņam, jo neviens nedara brīnumu manā vārdā, kas tūdaļ par mani varētu runāt ļaunu.

⁴⁰Jo, kas nav pret mums, tas ir ar mums.

⁴¹Jo, ja kāds jūs dzirdinās ar kausu ūdens tāpēc, ka jūs Kristum piederat, patiesi es jums saku: tam viņa alga nezudīs.

⁴²Un ja kas apgrēcina kādu no šiem mazajiem, kas tic uz mani, tam būtu labāki, ja tam dzirnu akmeni pie kakla piekārtu un to iemestu jūrā.

⁴³Jeb ja tevi tava roka apgrēcina, nocērt to; tev ir labāki kā kroplim ieiet dzīvībā, nekā ar divām rokām noiet ellē, neizdzēšamā ugunī.

⁴⁴[Kur viņu tārps nemirst un uguns neizdziest.]

⁴⁵Un ja tava kāja tevi apgrēcina, tad nocērt to: tev ir labāki, ka tu tizls noeji dzīvībā, nekā kad tev ir divas kājas un tu topi mests ellē. [

⁴⁶Kur viņu tārps nemirst, un uguns neizdziest.]

⁴⁷Un ja tava acs tevi apgrēcina, izrauj to; tev ir labāki ar vienu aci ieiet Dieva valstībā, nekā kad tev ir divas acis, un tu topi iemests ellē.

⁴⁸Kur viņu tārps nemirst, un uguns neizdziest.

⁴⁹Jo ikviens ugunī taps sālīts.

⁵⁰Sāls ir laba lieta, bet ja sāls tapusi nesāliga, ar ko tad jūs to darīsit derīgu? Turiet sāli sevī un turiet mieru savā starpā.“