Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 14 Bible Online

LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 14 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 14

¹Gadījās, ka Jēzus sabatā bij ieradies uz mielastu kāda ievērojama farizēja namā, un tie viņu novēroja.

²Un, lūk, tur bija kāds ūdenssērdzīgs cilvēks viņa priekšā.

³Un Jēzus, vārdu ņēmis, griezās pie bauslības mācītājiem un farizējiem ar jautājumu: „Vai ir atļauts sabatā dziedināt, jeb ne?“ Bet tie klusēja.

⁴Tad viņš to ņēmis, dziedināja un atlaida.

⁵Bet tiem viņš teica: „Kurš no jums, ja viņa dēls vai vērsis sabatdienā iekritīs akā, to tūliņ neizvilks?“

⁶Un tie nekā uz to nespēja atbildēt.

⁷Bet nomanīdams, ka viesi sev izmeklēja pirmās vietas, viņš tiem stāstīja līdzību, sacīdams:

⁸„Ja tevi kāds aicina kāzās, nesēdies pirmajā vietā, ka neierodas kāds par tevi cienīgāks, kas arī aicināts,

⁹Un ka tas, kas tevi un viņu aicinājis, nesaka tev: Dodi šim vietu—un tev ar kaunu nav jāieņem pēdējā vieta.

¹⁰Bet ja tu esi aicināts, tad nogājis apsēdies pēdējā vietā, lai tas, kas tevi aicinājis, pienācis, varētu sacīt: Draugs, virzies uz augšu! Tad tu būsi pagodināts visu citu viesu priekšā.

¹¹Jo katrs, kas pats paaugstinās, taps pazemots, bet, kas pats pazemojas, taps paaugstināts.“

¹²Arī uz nama tēvu, kas viņu bija aicinājis, viņš sacīja: „Kad tu taisi azaidu vai vakariņas, tad neaicini savus draugus, savus brāļus, savus radus vai bagātur kā miņus, ka tie atkal tevi neaicinātu, un nebūtu to darījis atmaksas dēļ.

¹³Bet kad pie tevis ir viesības, tad aicini nabagus, kropļus, tizlus, aklus;

¹⁴Un tu būsi svētīgs, jo viņiem nav ar ko atmaksāt; jo tev būs atmaksa, kad taisnie celsies augšām.“

¹⁵Kāds no galda viesiem, to dzir-dēdams, sarija: „Svētīgs, kas ēdīs maizi Dieva valstībā!“

¹⁶Bet viņš sacīja tam: „Kāds cilvēks taisīja lielu mielastu un bija ielūdzis daudz viesu.

¹⁷Un viņš sūtīja savu kalpu ap mielasta stundu, lai sacītu lūgtajiem viesiem: Nāciet, jo tas ir sataisīts.

¹⁸Bet tie visi pēc kārtas sāka aizbildināties. Pirmais viņam sarija: Es esmu tīrumu pircis, un man jāiet to apskatīt. Lūdzu, aizbildini mani.

¹⁹Otrs sarija: Es esmu piecus jūgus vēršu pircis un eju tos aplūkot. Lūdzu, aizbildini mani.

²⁰Trešais teica: Es sievu esmu apņēmis, tāpēc nevaru noiet.

²¹Kalps, pārnācis, to atsadja savam kungam. Tad nama tēvs tapa dusmīgs un pavēlēja kalpam: Izej steigšus uz pilsētas ielām un gatvēm un ved šurp nabagus, kropļus, aklus un tizlus.

²²Un kalps sacīja: Kungs, ir darīts, kā tu pavēlēji, bet vēl ir telpas.

²³Tad Kungs sarija kalpam: Ej uz lielceļiem un sētmalēm un spied visus nākt iekšā, lai mans nams būtu pilns.

²⁴Jo es jums saku, neviens no lūgtajiem viesiem nebaudīs manu mielastu.“

²⁵Bet daudz ļaužu gāja viņam līdz, un apgriezdamies viņš tiem sacīja:

²⁶„Ja kāds nāk pie manis un neienīst savu tēvu un māti, sievu un bērnus, brāļus un māsas un pat savu paša dzīvību, tas nevar būt mans māceklis.

²⁷Kas nenes savu krustu un neseko man, tas nevar būt mans māceklis.

²⁸Jo kupš būtu jūsu starpā, kas gribētu celt torni un papriekš neapsēstos, lai aprēķinātu izdevumus, vai viņam pietiks līdzekļu darba izvešanai,

²⁹Lai vēlāk, kad viņš jau ir licis pamatu un nevar to pabeigt, visi, kas to redz, nesāktu zoboties par viņu,

³⁰Sacīdami: Šis cilvēks iesāka gan celt. bet nevarēja darbu izvest lidz galam.

³¹Jeb kuj-š ķēniņš, kas grib iet kaļrot pret otru ķēniņu, papriekš neapsēdīsies, lai apspriestos, vai viņš ar saviem desmit tūkstošiem varēs stāties pretim tam, kas nāk virsū ar divdesmit tūkstošiem;

³²Un ja ne, viņš, kamēr tas vēl ir tālu, sūtīs vēstnesi, lai lūgtu mieru.

³³Gluži tāpat neviens no jums, kas neatsakās no visa, kas viņam pieder, nevar būt mans māceklis.

³⁴Sāls gan ir laba lieta. Bet, kad pat sāls maitājas, ar ko to atkal varēs uzlabot?

³⁵Tā tad vairs neder pat ne zemei, ne mēsliem: tā ārā metama. Kam ir ausis dzirdēt, tas lai dzird!“