Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 16 Bible Online

LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 16 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 16

¹Bet viņš runāja ari uz mācekļiem: „Bija bagāts cilvēks, tam bija mājas pārvaldnieks. Par to viņam pienesa ziņas, ka tas izšķērdējot viņa mantu.

²Tad viņš to aicināja pie sevis un tam sacīja: Ko es dzirdu par tevi? Dodi norēķinu par savu namturību, jo tu nevari ilgāk būt par pārvaldnieku.

³Tad nama pārvaldnieks nodomāja sevī. Ko es tagad darīšu, jo mans kungs man atņem nama valdīšanu? Rakt es nespēju un diedelēt es kaunos.

⁴Es zinu, ko darīšu, lai tie mani uzņem savās mājās, kad es būšu atstādi-nāts no pārvaldnieka amata!

⁵Un ataicinājis pa vienam visus sava kunga parādniekus, viņš sacīja pirmajam: Cik tu manam kungam esi parādā?

⁶Tas sacīja: Simts mucu eļļas. Bet viņš teica: Še, ņem savu zīmi, sēdies un raksti tūliņ piecdesmit!

⁷Pēc tam viņš kādam citam jautāja Bet tu, cik tu esi parādā? Tas sacīja: Simts mēru kviešu. Viņš teica: Še, ņem savu zīmi un raksti astoņdesmit!

⁸Un kungs uzteica netaisno nama pārvaldnieku, ka tas gudri bija darījis, jo šīs pasaules bērni savās lietās ir gudrāki par gaismas bērniem.

⁹Un es jums saku, darait sev draugus ar netaisno mamonu, lai, kad viņa vairs nav, tie jūs uzņem mūžīgajos mājokļos.

¹⁰Kas vismazākā lietā ir uzticams, tas ari lielās lietās ir uzticams, un, kas vismazākā lietā ir netaisns, tas ari lielās lietās ir netaisns.

¹¹Ja jūs neesat bijuši uzticami netais-nās mantas lietās, kas jums uzticēs patieso?

¹²Un ja jūs svešās lietās neesat bijuši uzticami, kas jums dos jūsu pašu?

¹³Neviens pie mājas piederīgs kalps nevar kalpot diviem kungiem: vai viņš vienu ienīdīs un otru mīlēs, vai vienam pieķersies un otru atmetīs. Jūs nevarat kalpot Dievam un mantai.“

¹⁴Visu to dzirdēja farizēji, kas bija mantkārīgi, un tie viņu izsmēja.

¹⁵Bet viņš tiem teica: „Jūs pasi nostājaties par taisniem cilvēku priekšā, bet Dievs pazīst jūsu sirdis; jo, kas pie cilvēkiemir augsts, Dieva acīs ir negantība.

¹⁶Bauslība un pravieši valda līdz Jānim. Kopš viņa laika tiek pausta Dieva valstība, un ikviens ar sparu laužas tajā iekšā.

¹⁷Bet drīzāk debesij un zemei zust, nekā krist vienai bauslības rakstu zīmei.

¹⁸Katrs, kas atlaiž savu sievu un apprecē citu, pārkāpj laulību, un tas, kas precē tādu, ko vīrs atlaidis, ari pārkāpj laulību.

¹⁹Bija kāds bagāts vīrs; tas ģērbās purpurā un smalkā audeklā un dzīvoja ikdienas kārumā un līksmībā.

²⁰Bet viņa durvju priekšā gulēja kāds nabags, vārdā Lācars, tas bija apklāts ar vātīm

²¹Un priecājās, ja varēja ēst druskas, kas krīt no bagātnieka galda. Un suņi nāca un laizīja viņa vātis.

²²Bet gadījās, ka nabagais nomira—un eņģeli viņu aiznesa Ābrahāma klēpī. Arī bagātnieks nomira un tika aprakts.

²³Un no elles, kur viņš cieta mokas, viņš pacēla savas acis un ieraudzīja Ābrahāmu no tālienes un Lācaru viņa klēpī.

²⁴Tad viņš sauca stiprā balsī: Ābrahāma tēv, apžēlojies par mani un sūti Lācaru, lai tas iemērc pirksta galu ūdenī un dzesē manu mēli, jo es ciešu mokas šai liesmā!

²⁵Bet Ābrahāms teica: Piemini, dēls, ka tu savu labumu esi dabūjis, dzīvs būdams, turpretim Lācars—ļaunu. Tagad viņš tiek iepriecināts, bet tev jācieš mokas.

²⁶Bet turklāt, starp mums un jums atrodas liels bezdibenis, ka tie, kas no šejienes vēlētos noiet pie jums, to ne-spētu, tāpat ari no jums pie mums.

²⁷Bet tas teica: Tad es tevi lūdzu, tēvs, sūti to uz mana tēva namu!

²⁸Jo man ir pieci brāļi; ļai viņš tos brīdina, ka arī tie nenonāk šinī moku vietā.

²⁹Bet Ābrahāms atbildēja: Tiem ir Mozus un pravieši, lai tie tos klausa.

³⁰Bet tas sacīja: Nē, Ābrahāma tēv, bet, ja kāds no mirušiem pie viņiem ietu, tad tie atgrieztos.

³¹Bet Ābrahāms viņam sacīja: Ja tie neklausa Mozu un praviešus, tie neticēs arī tad, ja kāds no miroņiem celtos augšām.“