Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 17 Bible Online

LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 17 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 17

¹Vēl viņš teica saviem mācekļiem: „Nav iespējams, ka apgrēcība nenāk, bet vai tam, caur ko tā nāk!

²Tādam būtu labāki, ja tam ap kaklu apliktu dzirnakmeni un to nogremdētu jūrā, nekā tas apgrēcinātu vienu no šiem mazajiem!

³Sargaities! Ja tavs brālis grēko, pamāci to, un ja viņš nožēlo, piedodi viņam.

⁴Un ja viņš grēko pret tevi septiņas reizes dienā un septiņas reizes nāk pie tevis un saka: man ir žēl, —piedodi viņam.“

⁵Un apustuļi sacīja savam Kungam: „Vairo mums ticību.“

⁶Bet viņš sacīja: „Ja jums būtu ticība kā sinepju graudiņš un jūs sacītu uz šo vīģes koku: Izraujies ar savām saknēm un dēsties jūrā, viņš jūs pa-klausītu.

⁷Kurš no jums, kam būtu kalps pie arkla vai ganos, kad tas pārnāk no lauka, viņam sacīs: Nāc tūliņun sēdies pie galda!

⁸Vai viņš tam neteiks: Sataisi man ēdienu, apliec priekšautu un pasniedz man ko ēst un dzert, un pēc tam tu pats ēdīsi un dzersi?

⁹Un vai viņš sacīs paldies savam kalpam, ka tas izpilda viņa pavēles?

¹⁰Tas pats arī ar jums: Kad jūs visu, kas jums uzdots, būsit izpildījuši, sakait: Mēs esam necienīgi kalpi, mēs esam darījuši, kas bija mūsu pienākums.“

¹¹Un notika ceļā uz Jeruzālemi, viņš gāja vidū caur Samariju un Galileju

¹²Un iegriezās kādā ciemā. Te viņam pretim nāca desmit spitālīgi vīri, tie apstājās no tālienes

¹³Un paceltā balsī sauca: „Jēzu, meistar, apžēlojies par mums!“

¹⁴Un viņš, tos ieraudzījis, tiem sacīja: „Ejiet, rādaities priesteriem!“ Un notika, ka tie aizejot ceļā kļuva veseli.

¹⁵Tad viens no tiem, redzēdams, ka viņš kļuvis vesels, griezās atpakaļ un skaļā balsī Dievu slavēja,

¹⁶Nometās uz savu vaigu pie viņa kājām un pateicās viņam. Un tas bija samarietis.

¹⁷Tad Jēzus griezās pie tā un sacīja: „Vai visi desmit nav kļuvuši veseli? Kur tad tie deviņi?

¹⁸Vai cits neviens nav atradies, kas būtu griezies atpakaļ un Dievam godu devis, kā vien šis cittautietis?“

¹⁹Un viņš tam sacīja: „Celies, ejl Tava ticība tev ir palīdzējusi.“

²⁰Uz farizēju jautājumu, kad nākšot Dieva valstība, viņš tiem atbildēja: „Dieva valstība nenāk ārīgi redzamā veidā.

²¹Nevarēs arī sacīt: Redzi, še viņa ir, vai tur—jo redziet, Dieva valstība ir jūsu vidū.“

²²Bet mācekļiem viņš sacīja: „Nāks dienas, kad jūs ilgosities redzēt kaut vienu Cilvēka Dēla dienu, bet neredzēsit.

²³Un kad jums kāds sacīs: Redziet še, redziet tur, neejiet un neskrieniet tam pakaļ.

²⁴Jo, ka zibens zibeņodams spīd no vienas debess puses līdz otrai, tāds būs Cilvēka Dēls savā dienā.

²⁵Bet papriekš viņam daudz jācieš un jātop šās cilts atmestam.

²⁶Un kā tas bija Noas dienās, tā arī būs Cilvēka Dēla dienās:

²⁷Ēda, dzēra un precējās, līdz kamēr Noa iegāja šķirstā un plūdi nāca un visus iznīcināja.

²⁸Kā tas bija Lata dienās: ēda, dzēra, pirka, pārdeva, dēstīja un būvēja;

²⁹Bet tai dienā, kad Lats izgāja no Sodomas, uguns un sērs lija no debesīm un visus iznīcināja.

³⁰Tāpat būs tai dienā, kad parādīsies Cilvēka Dēls.

³¹Ja kāds tai dienā atrodas uz jumta, bet viņa lietas ir istabā, tas lai nekāpj zemē tās paņemt; un ja kāds atrodas laukā, tas lai negriežas atpakaļ.

³²Pieminiet Lata sievu!

³³Kas savu dzīvību centīsies paturēt, tas to zaudēs, bet, kas to zaudēs, tas to paturēs.

³⁴Es jums saku, viņā nakti divi gulēs vienā gultā: vienu pieņems un otru atstās.

³⁵Divas kopā mals: vienu pieņems un otru atstās.

³⁶Divi būs laukā: viens taps pieņemts, un otrs atstāts.“

³⁷Tad mācekļi to pārtrauca, jautā-dami: „Kur, Kungs?“ Bet viņš tiem sacīja: „Kur maita, tur salasās ērgli.“