Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 2 Bible Online

LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 2 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 2

¹Tanī laikā nāca no ķeizara Augusta pavēle uzrakstīt visus valsts iedzīvotājus.

²Un šī pirmā uzrakstīšana notika to brīdi, kad Kirenijs valdīja Sirijā.

³Tad visi nogāja pierakstīties, katrs Savā cilts pilsētā.

⁴Arī Jāzeps no Galilejas no Nācaretes pilsētas, nogāja uz Jūdu zemi, uz Dāvida pilsētu, vārdā Betlēmi, tāpēc ka viņs bija no Dāvida nama un cilts,

⁵Ka pierakstītos ar Mariju, savu saderināto, kas bija grūta.

⁶Un tiem turpat esot, viņai laiks pienāca dzemdēt.

⁷Un viņai piedzima pirmdzimtais dēls, un viņa to ietina autiņos un lika silē, jo tiem citur nebija telpas tai mājvietā.

⁸Un gani bija ap to pašu vietu laukā, tie, nomodā būdami, sargāja nakti savus lopus,

⁹Un tā Kunga eņģelis pie tiem piestājās, un tā Kunga spožums tos apspīdēja, un tie bijās ļoti.

¹⁰Bet eņģelis uz tiem sacīja: „Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks:

¹¹Jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus, tas Kungs.

¹²Un to ņemieties par zīmi: jūs atradīsit bērnu autos ietītu un silē gulošu.“

¹³Un piepeši tur pie eņģeļa bija debespulku draudze; tie slavēja Dievu un sacīja:

¹⁴„Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts.“

¹⁵Un kad nu eņģeļi no tiem bija aizgājuši uz debesīm, tad gāni runāja savā starpā: „Eima tad nu uz Betlēmi raudzīt, kas noticis, ko tas Kungs mums licis paziņot.“

¹⁶Un tie steigdamies nāca un atrada ir Mariju, ir Jāzepu un bērniņu, silē gulošu.

¹⁷Bet to redzējuši, tie izpauda to, kas tiem bija sacīts par šo bērnu.

¹⁸Un visi, kas to dzirdēja, izbrīnījās par vārdiem, ko gani tiem bija sacījuši.

¹⁹Bet Marija visus vārdus paturēja prātā, tos pārdomādama savā sirdī.

²⁰Un gani griezās uz mājām, godāja un teica Dievu par visu, ko tie bija dzirdējuši un redzējuši, tā kā tas tiem bija sludināts.

²¹Kad astoņas dienas bija pagājušas un bērns bija jāapgraiza, tad viņa vārdu nosauca: Jēzus, kā to eņģelis bija teicis, pirms viņš bija iedzimis mātes miesās.

²²Un kad viņas šķīstīšanas dienas bija beigušās pēc Mozus bauslības, tad tie viņu nesa uz Jeruzālemi, lai to stādītu tam Kungam priekšā

²³Pēc tā Kunga bauslības priekšraksta: Katrs vīriešu kārtas pirmdzimtais lai ir Dievam svētīts;

²⁴Un lai nestu upuri pēc Dieva bauslības priekšraksta: Vienu pāri ūbeļu, vai divus jaunus baložus.

²⁵Un redzi, viens cilvēks bija Jeruzalemē, vārdā Sīmeans; šis cilvēks bija taisns un dievbijīgs, gaidīdams uz Israēla iepriecināšanu, un Svētais Gars bija viņā.

²⁶Viņam Svētais Gars bija pasludinājis, ka tas nāvi neredzēšot, tiekams nebūšot redzējis tā Kunga Svaidīto.

²⁷Tas, Svētā Gara skubināts, nāca Dieva namā, kad vecāki Jēzus bērnu ie-nesa, lai izpildītu pie viņa bauslības paražu,

²⁸Tad to uz savām rokām ņēmis, viņš Dievu teica un sacīja:

²⁹„Kungs, lai nu tavs kalps aiziet mierā, kā tu esi sacījis;

³⁰Jo manas acis ir redzējušas tavu pestīšanu,

³¹Ko tu esi sataisījis visiem ļaudīm.

³²Gaismu, apgaismot pagānus un par slavu saviem Israēla ļaudīm.“

³³Un Jāzeps un viņa māte brīnījās par to, ko viņš runāja.

³⁴Un Sīmeans tos svētīja un sacīja Marijai, viņa mātei: „Redzi, viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudz ļaudīm Israēlā un par zīmi, kam runā pretī.

³⁵Un tev pašai caur dvēseli zobens spiedīsies, lai daudz siržu domas nāktu zināmas.“

³⁶Un tur bija viena praviete, Anna, Fanuēla meita, no Ašera cilts, tā bija ļoti veca un pēc savām meitas dienām viņa bija dzīvojusi septiņus gadus ar savu vīru.

³⁷Un tā bija atraitne ap astoņdesmit četriem gadiem; tā nešķīrās no Dieva namā, bet kalpoja Dievam dienām un naktīm ar gavēšanu un lūgšanu.

³⁸Tā arī tai pašā stundā piegāja un slavēja to Kungu, par to runādama uz visiem, kas Jeruzālemē gaidīja uz pestī-šanu.

³⁹Un visu pēc tā Kunga bauslības izpildījuši, tie atgriezās uz Galileju, uz savu pilsētu Nacareti.

⁴⁰Bet bērns auga un tapa stiprs garā, pilns gudrības, uņ Dieva žēlastība bija ar viņu.

⁴¹Un viņa vecāki gāja ikgadus uz Jeruzālemi Lieldienas svētkos.

⁴²Kad nu viņš bija divpadsmit gadus vecs, tad tie pēc svētku ieraduma gāja uz Jeruzālemi.

⁴³Un kad svētās dienas bija pagalam, tad tiem atkal uz mājām ejot, bērns Jēzus palika Jeruzālemē, un Jāzeps un viņa māte to nezināja.

⁴⁴Bet tie domāja, ka tas esot pie ceļa biedriem; un vienas dienas gājumu nostaigājuši, tie to meklēja pie radiem un pazīstamiem.

⁴⁵Un kad tie to neatrada, tad tie gāja atpakaļ uz Jeruzālemi, lai to meklētu.

⁴⁶Un pēc trim dienām tie viņu atrada templī sēžam starp mācītājiem, tos klausoties un tos jautājot.

⁴⁷Un visi, kas viņu dzirdēja, iztrūkušies brīnījās par viņa saprašanu un viņa atbildēm.

⁴⁸Un viņu ieraudzījuši, vecāki pārbijās, un viņa māte uz to sacīja: „Mans dēls, kāpēc tu mums to esi darījis? Redzi, tavs tēvs un es, mēs tevi ar sāpēm esam meklējuši.“

⁴⁹Bet viņš tiem atbildēja: „Kam jūs esat mani meklējuši? Vai nezinājāt, ka man jādarbojas sava Tēva lietās?“

⁵⁰Bet tie neizprata uz viņiem sacīto vārdu.

⁵¹Un viņš nogāja tiem līdz uz Nācareti un bija tiem paklausīgs. Bet viņa māte visus šos vārdus paturēja savā sirdī.

⁵²Un Jēzus pieņēmās gudrībā, augumā un piemīlībā pie Dieva un cilvēkiem.