Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 22 Bible Online

LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 22 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 22

¹Un Neraudzētas maizes svētki, ko sauc Lieldienas, bija tuvu,

²Un augstie priestep un rakstu mācītāji prātoja, kā viņu nonāvēt, jo tie bijās no ļaudīm.

³Bet sātāns bija iegājis Jūdā, kuju sauca par Iskariotu, un kujrš bija viens no tiem divpadsmitiem.

⁴Un tas nogāja un apspriedās ar augstajiem priesteriem un virsniekiem, kā viņu tiem nodotu.

⁵Un tie priecājās un piesolīja viņam naudu.

⁶Un viņš piekrita un sāka meklēt izdevību, lai viņu tiem nodotu, ļaudim nezinot.

⁷Bet pienāca Neraudzētās maizes diena, kurā Lieldienas jērs bija kaujams,

⁸Un viņš sūtija Pēteri un Jāni, sacīdams: „Eita un sataisiet Lieldienas jēru, lai to varam ēst.“

⁹Un tie viņam jautāja: „Kur tu gribi, lai mēs to sataisām?“

¹⁰Un viņš tiem sacīja: „Lūk, pilsētā ieejot, jums nāks pretī cilvēks, ūdens krūzi nesdams; eita tam pakaļ tai namā, kur tas ieiet,

¹¹Un sakait nama kungam: Mācītājs tevi liek jautāt, kur ir tā telpa, kur es ar saviem mācekļiem varu ēst Lieldienas jēru?

¹²Un viņš jums rādīs lielu ar segām izklātu augšistabu, turpat to sataisiet.“

¹³Tie nogājuši atrada, kā viņš tiem bija sacījis, un sataisīja Lieldienas jēru.

¹⁴Un kad tā stunda pienāca, tad viņš apsēdās pie galda un apustuļi līdz ar viņu.

¹⁵Un viņš tiem sacīja: „Es esmu ļoti ilgojies šo Lieldienas jēru ar jums ēst, pirms es ciešu,

¹⁶Jo es jums saku: es to vairs neēdīšu, tiekāms tas piepildīsies Dieva valstībā.“

¹⁷Un kausu ņēmis, viņš pateicās un sacīja: „Ņemiet un dalait to savā starpā!

¹⁸Jo es jums saku, es nedzeršu no vīna koka augļiem, tiekāms Dieva valstība būs nākusi.“

¹⁹Un maizi ņēmis, viņš pateicās, pārlauza to un tiem to deva, sacīdams: „Tā ir mana miesa, kas par jums top dota. To darait mani pieminēdami!“

²⁰Tāpat ari kausu pēc vakarēdiena sacīdams: „Šis kauss ir jaunā derība manās asinīs, kas par jums top izlietas.

²¹Bet redzi, mana nodevēja roka ir ar mani pie galda.

²²Jo Cilvēka Dēls gan tā aiziet, kā tas nolikts, tomēr vai tam cilvēkam, kas viņuļ nodod!“

²³Un tie sāka apjautāties savā starpā, kurš gan no viņienv tas esot, kas to darīšot.

²⁴Un tur ari ķilda cēlās viņu starpā, kuļrš no viņiem esot lielākais.

²⁵Un viņš tiem sacīja: „Ķēniņj valda pār tautām, un varenos sauc par labdariem.

²⁶Bet jūs tā ne. Bet lielākajam jūsu vidū būs būt kā jaunākajam, un vadonim kā tādam, kas kalpo.

²⁷Jo kas ir lielāks: vai tas, kas sēž pie galda, vai tas, kas kalpo? Vai ne tas, kas sēž pie galda? Bet es esmu jūsu vidū kā tāds, kas kalpo.

²⁸Bet jūs esat tie, kas pastāvējuši pie manis manos pārbaudījumos.

²⁹Un tāpēc es jums novēlu valstību, kā mans Tēvs man to novēlējis,

³⁰Ka jums būs ēst un dzert pie mana galda manā valstībā un sēdēt uz troņiem un tiesu spriest pār divpadsmit Israēla ciltīm.

³¹Sīmani, Sīmani, redzi, sātānam ļoti iegribējies jūs sijāt kā kviešus.

³²Bet es esmu lūdzis par tevi, lai tava ticība nemitētos. Un kad tu atgriezīsies, tad stiprini savus brāļus!“

³³Bet tas viņam sacīja: „Kungs, es esmu gatavs ar tevi iet cietumā un nāvē.“

³⁴Bet viņš sacīja: „Es tev saku, Pēteri, gailis šodien vēl nebūs dziedājis, kad tu jau trīsreiz būsi liedzies, ka tu mani pazīsti.“

³⁵Un viņš tiem sacīja: „Kad es jūs sūtīju bez maka un somas un kurpēm, vai jums kā trūka?“ Un tie sacīja: „Nekā!“

³⁶Tad viņš tiem sacija: „Bet tagad, kam ir maks, tas lai to ņem, tāpat arī somu. Un, kam nav, tas lai pārdod savas drēbes un pērk zobenu.

³⁷Jo es jums saku, pie manis jāpiepildās tam, kas rakstīts: Viņš noziedzniekiem pieskaitīts. Jo, kas par mani rakstīts, tas piepildās.“

³⁸Bet tie sacīja: „Kungs, redzi, še ir divi zobeni.“ Un viņš tiem sacīja: „Diezgan.“

³⁹Un izgājis, viņš gāja pēc sava ieraduma uz Eļļas kalnu, un viņa mācekļi viņam gāja līdz.

⁴⁰Un tai vietā nonācis, viņš tiem sacīja: „Lūdziet Dievu, ka jūs nekrītat kārdināšanā.“

⁴¹Un viņš aizgāja no tiem apmēram akmens metiena tālumā un, ceļos nometies, lūdza Dievu

⁴²Un sacīja: „Tēvs, ja Tu gribi, ņem šo kausu no manis, tomēr ne mans, bet tavs prāts lai notiek!“

⁴³Bet eņģelis no debesīm viņam parādījās un viņu stiprināja.

⁴⁴Bet nāves baiļu pārņemts, viņš Dievu pielūdza jo karsti; bet viņa sviedri kā asins lāses pilēja uz zemi.

⁴⁵Un viņš, no lūgšanas cēlies, nāca pie saviem mācekļiem un tos atrada aizmigušus aiz skumjām.

⁴⁶Un viņš tiem sacīja: „Ko jūs guļat? Celieties un lūdziet Dievu, ka neiekrītat kārdināšanā!“

⁴⁷Un viņam vēl runājot, redzi, nāca pulks ļaužu, un viens no tiem divpadsmitiem, Jūda vārdā, gāja viņu priekšgalā un tuvojās Jēzum, lai viņu skūpstītu.

⁴⁸Bet Jēzus viņam sacīja: „Jūda, vai tu skūpstīdams nododi Cilvēka Dēlu?“

⁴⁹Un tie, kas pie viņa bija, redzēdami, kas notiek, viņam sacija: „Kungs, vai mums būs cirst ar zobenu?“

⁵⁰Un viens no tiem cirta augstā priestera kalpam un nocirta tam labo ausi.

⁵¹Bet Jēzus atbildēja un sacija: „Diezgan! Pietiek.“ Un viņš aizkāra viņa ausi un to dziedināja.

⁵²Un Jēzus sacīja augstajiem priesteriem un dievnama virsniekiem un vecajiem, kas pret viņu bija sapulcējušies: „Jūs esat izgājuši kā pret slepkavu ar zobeniem un nūjām!

⁵³Es esmu bijis ikdienas pie jums dievnamā, un jūs savas rokas man neesat pielikuši; bet šī ir jūsu stunda un tumsī-bas vara.“

⁵⁴Un tie viņu saņēma un noveda augstā priestera namā Bet Pēteris sekoja no tālienes.

⁵⁵Un kad tie uvum bija sakūruši pagalma vidū un kopā sasēdušies, Pēteris apsēdās pie vīniem

⁵⁶Un kāda kalpone, to redzēdama sēžam pie uguns, uzlūkoja viņu un sacīja: „Šis arī bija pie vina.“

⁵⁷Bet tas vinu aizliedza, sacīdams: „Sieva, es viņu nepazīstu.“

⁵⁸Un par mazu brīdi vēl cits, viņu redzēdams, sacīja: „Arī tu esi no viņiem.“ Bet Pēteris sacīja: „Cilvēks, es neesmu.“

⁵⁹Un pēc kādas stundas cits to apstiprināja, sacīdams: „Patiesi, arī šis ir bijis pie viņa, jo tas arī ir galilietis.“

⁶⁰Bet Pēteris sacīja: „Cilvēks, es nezinu, ko tu runā.“ Un tūliņ, viņam vēl runājot, gailis dziedāja.

⁶¹Un tas Kungs pagriezās un uzlūkoja Pēteri. Tad Pēteris atcerējās tā Kunga vārdu, ko tas vīnam bija sacījis: „Pirms gailis šodien dziedās, tu mani trīs reiz aizliegsi.“

⁶²Un ārā izgājis, Pēteris sāka gauži raudāt.

⁶³Bet vīri, kas Jēzu apsargāja, apmēdīja un sita viņu.

⁶⁴Un tie aizklāja viņa seju un sita viņu vaigā un vīnam vaicāja, sacīdami: „Pasaki, pravieti, kas tevi sitis?“

⁶⁵Arī daudz citu lamu tie viņam sacīja zaimodami.

⁶⁶Un kad gaisma ausa, tad tautas vecaji sapulcējās un augstie priesteri un rakstu mācītāji, un tie veda viņu augstās tiesas priekšā

⁶⁷Un sacīja: „Ja tu esi Kristus, tad saki mums to.“ Bet viņš tiem sacīja: „Ja es jums saku, jūs neticat.

⁶⁸Bet ja es jautāju, tad jūs man neatbildat.

⁶⁹Bet no šī laika Cilvēka Dēls sēdēs pie visspēcīgā Dieva labās rokas.“

⁷⁰Tad visi sacīja: „Tā tad tu esi Dieva Dēls?“ Un viņš tiem sacīja: „Jūs sakāt, ka es tas esmu.“

⁷¹Un tie sacīja: „Kādas liecības mums vēl vajaga? Jo mēs paši to esam dzirdējuši no viņa mutes.“