Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 24 Bible Online

LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 24 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 24

¹Bet pirmajā nedēļas dienā ļoti agri, gaismai austot, sievas nāca pie kapa un nesa svaidāmas zāles, ko tās bija sataisījušas. Un vēl kādas citas bij līdz ar tām.

²Un tās atrada akmeni no kapa noveltu.

³Tās gāja iekšā un tā Kunga Jēzus miesas neatrada.

⁴Un kad tās nezināja ko darīt, redzi, tad pie tām piestājās divi vīri spīdošās drēbēs.

⁵Un kad tās pārbijušās nolaida acis uz zemi, viņi tām sacīja: „Ko jūs meklējat dzīvo pie mirušiem?

⁶Viņš nav šeit, bet ir augšāmcēlies. Pieminiet, ko viņš jums runājis, vēl Galilejā būdams,

⁷Sacīdams: Cilvēka Dēlam būs tapt nodotam grēcinieku rokās un tapt krustā sistam un trešā dienā augšāmcelties.“

⁸Un tās atcerējās viņa vārdus.

⁹Un atpakaļ griezušās no kapa, tās to visu pasludināja tiem vienpadsmitiem un visiem citiem.

¹⁰Un tur bija Marija Magdalēna un Joanna un Marija, Jēkaba māte, un citas ar tām, kas apustuļiem to sacīja.

¹¹Un šie vārdi tiem izlikās kā pasaka, un tie viņām neticēja.

¹²Bet Pēteris cēlās un aizskrēja pie kapa. Tur viņš noliecies paskatījās iekšā un redzēja noliktus tik autus vien un aizgāja, brīnīdamies par to, kas bija neticis.

¹³Un redzi, divi no tiem gāja tai pašā dienā uz kādu pilsētiņu, tā bija sešdesmit stadiju no Teruzālemes, vārdā Emmaus.

¹⁴Un tie sarunājās par visām tām lietām, kas bija notikušas.

¹⁵Un gadījās, kad tie tā savā starpā runāja un apspriedās, arī pats Jēzus tiem tuvojās un gāja ar viņiem.

¹⁶Bet viņu acis tapa turētas, ka tie viņu nepazina.

¹⁷Un viņš tiem sacīja: „Kādas tās runas, ko jūs runājat savā starpā uz ceļa?“ Un viņi apstājās bēdu pilnām sirdīm.

¹⁸Tad viens ar vārdu Kleops at-bildēja un viņam sacīja: „Vai tu viens esi tāds svešinieks Jeruzālemē, kas nezina, kas šinīs dienās tur noticis?“

¹⁹Un viņš tiem sacīja: „Kas tad?“ Un tie viņam sacīja: „Tas ar Jēzu no Nācaretes, kas bija pravietis, varens darbos un vārdos Dieva un visas tautas priekšā,

²⁰Ka to mūsu augstie priesteri un virsnieki nodevuši pazudināšanai uz nāvi un viņu situši krustā.

²¹Bet mēs cerējām, ka viņš ir tas, kas Israēlu atpestīs; un turklāt šodien ir tieši trešā diena, kopš šīs lietas notikušas.

²²Tad arī kādas no mūsu sievām mūs izbiedēja; tās agri bijušas pie kapa,

²³Un viņa miesas neatradušas, nāk un saka, ka esot redzējušas eņģeļu parādīšanos, kas saka, viņš esot dzīvs.

²⁴Un kādi no mums nogāja pie kapa un atrada tā, kā sievas sacīja, bet viņu pašu tie neredzēja.“

²⁵Tad viņš tiem sacīja: „Ak jūs nesaprašas un sirdī kūtrie, ka jūs negribat ticēt visu to, ko pravieši sludinājuši!

²⁶Vai Kristum tā nebija jācieš un jāieiet savā godībā?“

²⁷Un iesākdams no Mozus un no visiem praviešiem, viņš tiem izskaidroja visus rakstus, kas par viņu rakstīti.

²⁸Un tie tuvojās pilsētiņai, kurp tie gāja, bet viņš likās ejot tālāk.

²⁹Un viņi to gauži lūdza un sacīja: „Paliec pie mums, jo vakars metas, un diena jau pagalam!“ Un viņš iegāja pie tiem palikt.

³⁰Un notikās, ka viņš ar tiem pie galda sēdēdams, maizi ņēma, pateicās, pārlauza un tiem to deva,

³¹Tad viņu acis tapa atvērtas, un tie viņu pazina; bet viņš no tiem nozuda.

³²Un tie sacīja savā starpā: „Vai mūsu sirds mūsos nedega, kad viņš ar mums runāja ceļā, mums rakstus izskaidrodams?“

³³Un tai pašā stundā viņi cēlās, griezās atpakaļ uz Jeruzālemi un atrada tos vienpadsmit sapulcējušos un tos, kas pie tiem bija.

³⁴Tie sacīja: „Tas Kungs patiesi augšāmcēlies un Sīmanim parādījies.“

³⁵Un viņi šiem stāstīja, kas bija noticies ceļā, un kā tas viņu pazīts, maizi laužot.

³⁶Un kad viņi runāja par šām lietām, Jēzus pats stājās viņu vidū [un viņiem sacīja: „Miers ar jums!“]

³⁷Bet tie ļoti izbijās un baiļojās, un viņiem šķita, ka garu redzot.

³⁸Un viņš tiem sacīja: „Kāpēc esat tā izbijušies?, Un kāpēc tādas šaubas ceļas jūsu sirdīs?

³⁹Redziet manas rokas un manas kājas! es pats tas esmu. Aptaustait mani un apskatait; jo garam nav miesas un kaulu, kā jūs redzat man esam.“

⁴⁰Un to sacījis, viņš tiem rādija savas rokas un kājas.

⁴¹Bet kad tie to aiz prieka vēl neticēja un brīnījās, viņš tiem sacīja. „Vai jums še ir kas ēdams?“

⁴²Un viņi tam pasniedza gabalu ceptas zivs [un tīru medu].

⁴³Un viņš ņēma un ēda to, viņiem redzot.

⁴⁴Pēc tam viņš tiem sacīja: „Šie ir tie vārdi, ko es jums esmu sacījis, vēl pie jums būdams, ka visam bija notikt, kas par mani rakstīts Mozus bauslībā, praviešos un dziesmās.“

⁴⁵Tad viņš tiem saprašanu atdarīja, ka tie rakstus saprata,

⁴⁶Un tiem sacija: „Tā stāv rakstīts, ka Kristum bija ciest un augšāmcelties no miroņiem trešā dienā,

⁴⁷Un ka viņa vārdā būs sludināt atgriešanos un grēku piedošanu visām tautām, iesākot no Jeruzālemes

⁴⁸Un jūs esat liecinieki tam visam.

⁴⁹Un, redzi, es jums sūtu sava Tēva apsolījumu. Bet palieciet jūs pilsētā, līdz kamēr tiksit apģērbti ar spēku no augšienes.“

⁵⁰Un viņš tos izveda līdz Betānijai un, savas rokas pacēlis, tos svētīja.

⁵¹Un notikās, kad viņš tos svētīja, viņš no tiem šķīrās un tapa uzcelts debesīs.

⁵²Bet tie viņu pielūdza un atgriezās Jeruzālemē ar lielu prieku,,

⁵³Un bija allaž dievnamā, teica un i slavēja Dievu.