Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 4 Bible Online

LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 4 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

LŪKAS EVAŅG̒ELIJS 4

¹Bet Jēzus, Svēta Gara pilns, aizgāja no Jardānas

²Un garā tapa pa tuksnesi vadīts četrdesmit dienas un velna kārdināts. Šinīs dienās viņš nekā nebija ēdis, un kad tās bija pagājušas, viņam gribējās ēst.

³Tad velns viņu uzrunāja: „Ja tu esi Dieva dēls, tad saki šim akmenim, lai tas top par maizi.“

⁴Bet Jēzus viņam atbildēja: „Stāv rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien.“

⁵Tad velns viņu uzveda kalnā un vienā acumirklī rādīja tam visas pasaules valstis.

⁶Un velns viņam sacīja: „Es tev došu visu šo varas pilnību un šo godību, jo tā man nodota, un kam es gribu, tam es to varu dot.

⁷Ja tu nu mani pielūgsi, tad viss tas būs tavs.“

⁸Bet Jēzus tam atbildēja, sacīdams: „Stāv rakstīts: tev būs pielūgt Dievu savu Kungu un viņam vien kalpot.“

⁹Tad viņš to aizveda uz Jeruzālemi un nostatīja viņu dievnama jumta galā un tam sacīja: „Ja tu esi Dieva Dēls, tad meties no šejienes lejā.

¹⁰Jo stāv rakstīts: viņš dos saviem eņģeļiem pavēli tevis dēļ pasargāt tevi,

¹¹Un tie tevi nesīs uz rokām, ka tu savu kāju pie akmens nepiedauzīsi.“

¹²Bet Jēzus viņam atbildēdams sacīja: „Ir sacīts: tev nebūs Dievu, savu Kungu, kārdināt.“

¹³Un velns, visu savu kārdināšanu izbeidzis, atstāja viņu līdz turpmākam laikam.

¹⁴Bet Jēzus Gara spēkā griezās atpakaļ uz Galileju, un viņa slava izpau-dās pa visu apkārtni.

¹⁵Un viņš mācīja viņu sinagogās, un visi viņu slavēja.

¹⁶Tā viņš nonāca Nacaretē, kur viņš bija uzaudzis, un pēc sava ieraduma viņš sabata dienā iegāja sinagogā. Viņš piecēlās, lai lasītu.

¹⁷Viņam pasniedza pravieša Jesajas grāmatu. Grāmatu atverot, viņam gadījās tā vieta, kur bija rakstīts:

¹⁸„Tā Kunga Gars ir uz manis, jo viņš mani svaidījis sludināt prieka vēsti nabagiem, pasludināt atsvabināšanu cie-tumniekiem un akliem gaismu, satriektos palaist vaļā

¹⁹Un pasludināt mūsu Kunga žēlastības gadu.“

²⁰Un, grāmatu aizvēris, viņš to atdeva sulainim un apsēdās. Un visi. kas bija sinagogā, vērsa savus skatus uz viņu.

²¹Un viņš iesāka uz tiem runāt: „Šodien šis jūsu ausīm dzirdētais raksts ir piepildīts.“

²²Un visi viņam piebalsoja un brīnījās par žēlastības vārdiem, kas nāca pār viņa lūpām, un sacīja: „Vai šis nav Jāzepa dēls?“

²³Bet viņš tiem sacīja: „Jūs katrā ziņā man sacīsit so sakāmo vārdu: Ārsts dziedini pats sevi! Visu, ko esam dzirdējuši notiekam Kapemaumā, to dari arī šeit savā tēvu zemē.“

²⁴Bet viņš teica: „Tiešām es jums saku, neviens pravietis netiek cienīts savā tēvu zemē.

²⁵Jo patiesi es jums saku, daudz atraitņu bija Israēla zemē Elijas dienās, kad debess bija aizslēgta trīs gadus un sešus mēnešus, tā ka liels bads nāca pār visu zemi, —

²⁶Tomēr Elija netapa ne pie vienas sūtīts, kā vien pie atraitnes Sareptā—Sidonijā.

²⁷Un daudz spitālīgo bija Israēla zemē pravieša Elīsas laikā, tomēr neviens no tiem netika šķīstīts, kā vien sirietis Naēmans.“

²⁸Un to dzirdēdami, visi sinagogā tapa dusmu pilni

²⁹Un cēlās un izdzina viņu no pilsētas ārā līdz kalna malai, uz kupa pilsēta bija celta, lai nogāztu to zemē.

³⁰Bet viņš, caur viņu vidu iedams, aizgāja.

³¹Un viņš nogāja uz Kapernaumu, pilsētu Galilejā, un tos mācīja sabatā.

³²Un viņi bija pārsteigti par viņa mācību, jo viņa vārdi bija vareni.

³³Bet tur sinagogā bija cilvēks, kam bija nešķīsts gars, tas sāka stiprā balsī saukt:

³⁴„Vai, kas mums ar tevi, Jēzu Nacarieti? Vai esi nācis mūs nomaitāt? Es zinu, kas tu esi—Dieva Svētais.“

³⁵Bet Jēzus viņu apdraudēja, sacīdams: „Cieti klusu un izej no tā.“ Un ļaunais gars to nogāza zemē viņu vidū un izgāja no viņa, nekā ļauna nenodarījis.

³⁶Tad izbailes pārņēma visus, un viņi sacīja cits citam: „Kas tas par vārdu, kuļra varā un spēkā viņš pavēl nēšķīstiem gariem un tie aiziet?“

³⁷Un viņa slava izplatījās pa visu apkārtējo zemi.

³⁸Bet cēlies no sinagogās, viņš nonāca Sīmaņa namā. Bet Sīmaņa sievas māte gulēja slima ar grūtu drudzi, un viņas dēļ tie viņu lūdza.

³⁹Viņš tai piegāja klāt, pārliecās pār to un apsauca drudzi, un tas to atstāja. Un viņa taī pašā brīdī uzcēlās un tiem kalpoja.

⁴⁰Saulei norietot, visi, kam bija kādi neveseli ar visdažādākām kaitēm, bija tos atveduši pie viņa. Bet viņš ikvienam no tiem uzlika rokas un tos dziedināja.

⁴¹Arī ļaunie gari daudzus atstāja, kliegdami un saukdami: „Tu esi Dieva Dēls!“ Bet viņš tos apsauca un neļāva runāt, jo tie zināja, ka viņš ir Kristus.

⁴²Bet gaismai austot, viņš iziedams aizgāja uz tuksnesi. Bet ļaudis viņu meklēja un nogāja pie viņa un gribēja viņu aizturēt, lai tas viņus neatstātu.

⁴³Bet viņš tiem sacīja: „Arī citām pilsētām man jānes labā vēsts par Dieva valstību, jo tam es esmu sūtīts.“

⁴⁴Un viņš sludināja Jūdejas sina-gogās.