Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PIEKTĀ MOZUS 15 Bible Online

PIEKTĀ MOZUS 15 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PIEKTĀ MOZUS 15

¹„Septītā gada beigās tev jātur atlaide.

²Un šie ir atlaides noteikumi: ikvienam aizdevējam būs atlaist, ko tas ir savam tuvākam aizdevis; viņam nebūs likt nedz savu tuvāko, nedz it īpaši savu tautas brāli spaidos, jo šī atlaide ir iekārtota kā tā Kunga atlaide Viņam par godu.

³No svešinieka atprasi, pat piedraudot, bet kas pie tava brāļa, to lai tava roka atlaiž.

⁴Īstenībā tavā tuvumā nevajadzētu būt nevienam nabagam, jo tas Kungs tevi svētīdams svētīs tai zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos par mantojumu un īpašumu,

⁵Ja tu tikai klausītu tā Kunga, sava Dieva, balsi un turētu un pildītu visus šos baušļus, ko es tev šodien piekodinu.

⁶Jo tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs, tieši kā Viņš to tev ir teicis; un tu aizdosi daudzām tautām svētību, bet pats neaizņemsies, un tu gan valdīsi pār daudzām tautām, bet viņām pār tevi nebūs valdīt.

⁷Kad tavā starpā būs kāds nabags vīrs, viens no taviem tautas brāļiem, kādos tavos vārtos tavā zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, tad neapcietini savu sirdi un neaizslēdz savu roku sava nabaga brāļa priekšā,

⁸Bet atvērdams atveri viņam savu roku un aizdodams aizdodi viņam tik, cik viņam vajaga trūcībā.

⁹Sargies, ka tavā sirdī nav blēdības un ka tu nespriestu; „Septītais gads, atlaides gads ir tuvu!“ Un lai tava acs nebūtu nenovīdīga uz tavu nabago brāli, ka tu viņam nekā nedodi: tad viņš tevis dēļ brēks uz to Kungu, un tas tev būs par grēku!

¹⁰Dodams dodi tam labprāt, lai nav tava sirds ļauna, kad tu viņam dodi, jo tādēļ tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs visā tavā darbā un visās lietās, kur tu savu roku pieliksi,

¹¹Jo tur, tanī zemē, netrūks arī nabagu, tāpēc Es tev pavēlu un saku: Atvērdams atveri savu roku savam brālim, kas top spaidīts un ir nabags tavā zemē!

¹²Kad tev tiek pārdots tavs tautas brālis ebrējs vai ebrēju sieva, tad lai viņš tev kalpo sešus gadus, bet septītajā gadā tev būs viņu atlaist brīvu prom no savas saimes.

¹³Un kad tu viņu atlaid brīvībā no savas saimes, tad neatlaid viņu tukšā,

¹⁴Labprāt kaut ko uzliec uz viņa pleciem vai no sava sīklopu ganāmā pulka, vai no sava labības klona, vai no savām vīna spiedēm, ar ko tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir svētījis, no tā tev būs arī viņam dāvināt,

¹⁵Un piemini, ka tu esi bijis kalps Ēģiptes zemē, bet tas Kungs, tavs Dievs, tevi ir atbrīvojis, tāpēc es šodien tev dodu šo pavēli.

¹⁶Bet ja viņš tev sacīs; „Es negribu no tevis šķirties!“ tāpēc ka viņš tevi un tava nama saimi mīl un ka tam ir pie tevis labi klājies,

¹⁷Tad ņem īlenu un piedur viņa ausi pie durvīm: tad viņš tev būs par kalpu mūžīgi; tāpat dari ari savai kalponei.

¹⁸Neesi sīkumains, viņu atlaižot brīvībā no savējo vidus, jo sešos gados viņš tev ir izkalpojis divkārtīgu algādža algu; tad ari tevi tas Kungs, tavs Dievs, svētīs pie visa, ko tu darīsi.

¹⁹Ikvienu pirmdzimto, kas ir tēviņš, no taviem liellopiem un no taviem sīklopiem, tos novēli kā svētu velti tam Kungam, savam Dievam; tu nedrīksti strādāt ar pirmdzimto vērsi, un arī savu avju pirmdzimto tu nedrīksti cirpt.

²⁰Tā Kunga, sava Dieva, priekšā, tev un tavam namam tas ir jāēd gadu no gada tanī vietā, ko tas Kungs izraudzīs.

²¹Bet ja tam ir kāda vaina, ja tas klibs vai akls, nevienu, kam kāda ļauna vaina, tu nedrīksti kaut par kaujamo upuri Kungam, savam Dievam.

²²Tavos paša vārtos to ēdiet, nešķīstais tiklab kā šķīstais, kā kalnu kazu un briedi.

²³Tikai viņa asinis tev nebūs baudīt, tās izlej zemē kā ūdeni.“