Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PIEKTĀ MOZUS 22 Bible Online

PIEKTĀ MOZUS 22 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PIEKTĀ MOZUS 22

¹„Kad tu redzi, ka tava ciltsbrāļa vērsis vai avs maldās apkārt, tad tev nav jāatraujas viņam palīdzēt, bet katrā ziņā tos noved atpakaļ savam brālim.

²Bet ja tavs ciltsbrālis nedzīvo tavā tuvumā un tu to nepazīsti, tad tev būs tos pārdzīt savās mājās, un lai tie paliek pie tevis, kamēr tavs ciltsbrālis tos meklēs; tad tu varēsi tos viņam atdot.

³Gluži tāpat tev ir jārīkojas ar viņa ēzeli, tāpat tev ir jārīkojas ar viņa drēbēm un tā tev jārīkojas ar visām pazudušām lietām, ko tavs ciltsbrālis ir nozaudējis, bet ko tu esi atradis: tu nedrīksti atrauties, viņam nepalīdzējis. —

⁴Kad tu redzi sava ciltsbrāļa ēzeli vai vērsi, ka tie ir uz ceļa pakrituši, tad tu nedrīksti mierīgi noskatīties, no tiem novērsdamies, bet palīdzi viņam tos katrā ziņā piecelt.

⁵Vīriešu drēbes nebūs sievietei valkāt nedz vīrietim apvilkt sieviešu drēbes, bet visi, kas to dara, dara tā Kunga, sava Dieva, acīs negantību. —

⁶Kad tu iedams savā ceļā atrodi puma ligzdu kādā kokā vai tieši uz zemes, kuŗā ir izšķīlušies mazuļi vai olas, un putnu māte sēž vai nu pār mazuļiem, vai ari sēž uz olām un tās perē, tad tu nedrīksti ņemt putnu māti kopā ar putnēniem,

⁷Bet māti palaid brīvībā, un tikai bērnus tu vari ņemt, lai tev labi klātos un tu ilgi dzīvotu virs zemes.

⁸Kad tu sev uzcērti jaunu namu, tad darini arī margas savam lēzenam jumtam, ka tu neuzkrauji kādu asins vainu pār savu namu, ja kāds no tā nokristu.

⁹Tev nebūs apstādīt savu vīna kalnu ar divējādiem stādiem, lai tas netiktu apķīlāts par labu svētnīcai, tāpat visa tava stādījuma raža, ko tu esi iestādījis, un visi tava vīna kalna augļi.

¹⁰Tev nebūs art ar vērsi un ēzeli kopā.

¹¹Tev nebūs valkāt pusnātnas drēbes, kas būtu saaustas kopā no vilnas un liniem.

¹²Tev ir sev jāizdarina pušķi sava apmetņa četriem stūriem, ar ko tu mēdz sevi apsegt.

¹³Kad vīrs ņem sievu un dzīvo ar to, bet pēc neieredz

¹⁴Un tad tai ceļ neslavu un par to izpauž ļaunas valodas, sacīdams: „Es gan šo sievu esmu ņēmis un tai arī esmu tuvojies, bet es to neatradu jaunavīgu,“

¹⁵Tad šīs jaunās sievas tēvam un mātei būs viņu ņemt līdz ar pierādī-jumiem, ka viņa bijusi nevainīga, un šie pierādījumi jārāda pilsētas vecajiem pie vārtiem;

¹⁶Un tad lai jaunās sievas tēvs saka vecajiem: „Es savu meitu iedevu šim vīram par sievu, bet viņam tā apnikusi,

¹⁷Un, redzi, viņš ir tai cēlis neslavu, teikdams: „Es pie tavas meitas neatradu jaunavības pazīmes.“ —„Bet še nu ir pierādījumi, ka mana meita ir bijusi jaunavīga!“ Tad lai viņi izklāj tās drēbes pilsētas vecaju priekšā.

¹⁸Tad pilsētas vecajiem šo vīru būs ņemt un viņu pārmācīt.

¹⁹Un tie lai piespriež viņam naudas sodu simts sudraba seķeļus, un viņi lai dod šo naudu jaunās sievas tēvam, tāpēc ka tas par šķīstu Israēla meitu bija cēlis kauna pilnas valodas, un viņa lai paliek tam par sievu; tas viņu nedrīkst atlaist visu savu mūža dienu.

²⁰Bet ja valodas ir bijušas patiesas un viņa tomēr nav atrasta šķīsta jaunava,

²¹Tad lai tie izved jauno sievu pie viņas tēva nama durvīm, un lai viņu nomētā ar akmeņiem tās pilsētas vīrieši, ka mirst, tāpēc ka viņa ir tādu kauna darbu pastrādājusi Israēlā, netiklību piekopdama sava tēva namā. Tā tev būs iznīdēt ļaunumu no sava vidus!

²²Un ja kāds vīrs tiek atrasts, kas guļ pie cita vīra sievas, tad tiem abiem būs mirt, ir vīram, kas pie tās sievas gulējis, ir tai sievai. Tā tev būs iznīdēt ļaunumu no Israēla vidus!

²³Kad kāda meitene, vēl būdama jaunava, ir saderēta kādam vīram un kāds cits vīrs to sastop pilsētā, un tas pie viņas guļ,

²⁴Tad jums tos abus būs izvest ārpus pilsētas vārtiem un nomētāt viņus ar akmeņiem, lai tie mirst: meiteni tādēļ, ka tā nav saukusi pēc palīga pilsētā, un vīru tādēļ, ka viņš ir piesmējis otra saderētu līgavu. Tā tev būs izdeldēt ļaunumu no sava vidus!

²⁵Bet ja kāds vīrietis sastop saderēto meiteni uz lauka un viņš to pārvar un pie tās guļ, tad lai tas vīrs, kas pie tās ir gulējis, pastrādādams varas darbu, mirst viens pats.

²⁶Bet meitenei neko nedari: meitenei nav nekāda nāves grēka, jo tas ir tāpat, kā kad vīrs celtos pret kādu otru, tam uzbruktu un viņu nokautu; tāpat tas ir arī šinī gadījumā,

²⁷Jo viņš to ir sastapis laukā, un tā saderētā meitene varbūt ari brēca, bet tur tai nebija neviena glābēja.

²⁸Bet ja kāds vīrs sastop meiteni, kas ir jaunava, un kuj-a vēl nav sade-rināta, un to sagrābj un pie tās guļ un tie tiek atrasti,

²⁹Tad tas virs, kas pie viņas ir gulējis, lai dod meitenes tēvam piecdesmit sudraba seķeļus, un tā lai kļūst viņam par sievu, tāpēc ka viņš to ir piesmējis; tas viņu nedrīkst atlaist visu savu mūžu.“