Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PIEKTĀ MOZUS 3 Bible Online

PIEKTĀ MOZUS 3 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PIEKTĀ MOZUS 3

¹„Tad mēs pagriezāmies un devāmies augšup pa Basanas ceļu, un Ogs, Basanas ķēniņš, ar visu savu karotāju saimi devās mums pretim, lai mūs sastaptu un lai ar mums cīnītos pie Edrejas.

²Bet tas Kungs man sacīja: „Nebīsties no viņa, jo Es esmu viņu pašu, ir visu viņa tautu, ir visu viņa zemi nodevis tavās rokās, un tev ar viņu būs tāpat rīkoties, kā tu esi rīkojies ar amoriešu ķēniņu Sichonu, kas dzīvoja Hešbonā.“

³Un tas Kungs, mūsu Dievs, nodeva mūsu rokās arī Ogu, Basanas ķēniņu, līdz ar visu viņa tautu, un mēs to sakāvām tā, ka pat neviens izbēgušais nepalika pāri.

⁴Un tanī laikā mēs ieņēmām visas viņa pilsētas; tur nepalika nevienas pilsētas, ko mēs nebūtu ieņēmuši; tās bija tās sešdesmit pilsētas, kas atradās visā Argoba apgabalā Oga ķēniņa valstī Basanā.

⁵Visas šīs pilsētas bija nocietinātas ar augstiem mūriem, divviru vārtiem un dzelzs aizšaujamiem; bez tam vēl bija daudz mūriem neiežogotu miestu.

⁶Un mēs visu to pilnīgi iznīcinājām, kā mēs to bijām darījuši Sichonam, Hešbonas ķēniņam, un mūsu iznīcināšanai par upuri krita visi pilsētas vīrieši, sievietes un bērni.

⁷Bet visus lopus un pilsētās salaupīto mantu mēs paturējām sev kā laupījumu.

⁸Un tā mēs tanī laikā atņēmām diviem amoriešu ķēniņiem zemi, kas atradās viņpus Jardānai, no Arnonas upes līdz Hermona kalnam—

⁹Sidonieši sauc Hermona kalnu par Sirionu, but amorieši to sauc par Senīru, —

¹⁰Visas pilsētas līdzenumā un visu Gileādu un visu Basanu līdz Šalkai un Edrejai, pilsētas, kas atrodas ķēniņa Oga, Basanas ķēniņa valstī.

¹¹Jo vienīgi Ogs, Basanas ķēniņš, bija beidzamais atlikušais no refajiešiem, no tiem pārpalikušiem milžiem; tiešām, viņa atdusas vieta bija darināta no dzelzs, —vai tā nav Amona bērnu Rābā? Deviņas olektis ir tās gājums, un četras olektis tās platums, pēc vispārējā olekšu mēra mērojot.

¹²Bet tad nu šo zemi mēs sev tanī laikā pakļāvām, un, sākot ar Aroēru, kas atrodas pie Arnonas upes, un vienu pusi no Gileādas kalnāja līdz ar tās pilsētām es atdevu Rūbena un Gada cilts piederīgiem.

¹³Bet atlikušo Gileādas apgabalu un visu Basanu, Oga ķēniņa valsti, es atdevu Manases pusciltij, tas ir, visu Argoba apgabalu; visu Basanu sauc par refajiešu zemi.

¹⁴Jaīrs, Manases dēls, iekajroja visu Argoba apgabalu līdz pat gešūriešu un maāchatiešu robežām, un viņš pārdēvēja Basanu pēc sava vārda par Hāvot-Jair, par Jaīra ciemiem, tā tie saucas vēl līdz šai dienai.

¹⁵Un Machīram es devu Gileādu,

¹⁶Bet Rūbena un Gada pēcnācējiem es devu apgabalu no Gileādas līdz Arnonas upei, pašu upes līci un krastmalas līdz Jabokas upei, Amona bērnu robežai,

¹⁷Un līdzenumu līdz ar Jardānu, un tai piegulošo apgabalu, un robežu novadu no Genecaretes ezera[3] līdz Tuksneša jūrai[4] zem Pizgas kraujām nogāzēm pret rītiem.

¹⁸Un tanī laikā es jums pavēlēju, teikdams: „Tas Kungs, jūsu Dievs, ir jums šo zemi devis, lai jūs to iegūtu sev īpašumā; tādēļ, visi uzticamie vīri, izeita Sāls jūrai. apbruņojušies savu brāļu, Israēla bērnu, priekšgalā.

¹⁹Tikai savas sievas un savus mazos bērnus un savus ganāmos pulkus, —jo to es zinu, ka jums ir daudz ganāmpulku, —atstājiet savās pilsētās, ko es esmu jums devis,

²⁰Tiekāms tas Kungs arī jūsu tautas brāļiem, tāpat kā jums, piešķirs miera pilnu dzīvi, un arī viņi iemantos zemi, ko tas Kungs, jūsu Dievs, viņiem dos viņpus Jardānas; tad jūs ikviens atgriezīsities savā īpašumā, ko es esmu jums devis.“ —

²¹Es Jozuam tai laikā pavēlēju un teicu: „Tavas acis ir visu redzējušas, ko tas Kungs, jūsu Dievs, ir darījis šiem diviem ķēniņiem; tā tas Kungs darīs visām ķēniņu valstīm, kurām tu iesi cauri.

²²Nebīsties no viņiem, jo tas Kungs, jūsu Dievs, par jums karos!“

²³Un arī es izlūdzos žēlastību no tā Kunga šinī laikā, sacīdams:

²⁴„Ak Kungs, mans Dievs, Tu jau sen esi sācis rādīt savam kalpam ir savu varenību, ir savu stiprumu; jo kur ir tāds stiprs Dievs debesīs un virs zemes, kas ir darījis tādus darbus, kā tos, ko Tu esi darījis, un ar tādu spēku kā Tu?

²⁵Ļauj, lūdzams, man celties pāri un skatīt labo zemi viņpus Jardānas, tās zemes skaistos kalnus, bet it īpaši Libanona kalnāju!“

²⁶Bet tas Kungs bija jūsu dēļ uz mani sadusmojies, un Viņš mani neuzklausīja, bet man sacīja: „Lai tev pietiek! Nerunā vairāk par šo lietu ar Mani!

²⁷Kāp augšā uz Pizgas kalna galotni un pacel savas acis pret vakariem un pret ziemeļiem, pret dienvidiem un pret rītiem un apskati to zemi ar savām acīm, jo tu neiesi pāri Jardānai.

²⁸Dodi Jozuam pavēles, stiprini un drošini viņu, jo viņš šīs tautas priekšgalā celsies pāri, un viņš tai dos īpašumā to zemi, ko tu redzēsi.“ —

²⁹Un tā mēs palikām ielejā pretim Bet-Peorai.“