Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 10 Bible Online

JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 10 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 10

¹„Patiesi, patiesi, es jums saku: Kas neieiet pa durvīm avju kūtī, bet citur kāpj iekšā, ir zaglis un laupītājs.

²Bet kas ieiet pa durvīm, ir avju gans.

³Viņam durvju sargs atver, un avis klausa viņa balsij, un viņš savas avis sauc vārdā un izved tās ārā.

⁴Kad viņš visas savas avis izlaidis ārā, viņš pats iet tām pa priekšu, un avis viņam seko, jo tās pazīst viņa balsi.

⁵Svešam turpretim tās nesekos, bet bēgs no tā, jc viņas nepazīst svešnieku balsi.“

⁶So līdzību Jēzus tiem stāstīja, bet tie nesaprata, ko tas nozīmēja, ko viņš uz tiem runāja.

⁷Tad Jēzus atkal sacīja: „Patiesi, patiesi, es jums saku: Es esmu durvis, kas ved pie avīm.

⁸Visi, kas priekš manis nākuši, ir zagļi un laupītāji; bet avis viņus nav klausījušas.

⁹Es esmu durvis. Ja kāds caur mani ieiet, tas tiks izglābts; viņš ieies un izies un atradīs ganības.

¹⁰Zaglis nāk vienīgi, lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība.

¹¹Es esmu labais gans. Labais gans atdod savu dzīvību par savām avīm.

¹²Derētais gans, kas nav īstais, kam avis nepieder, redzēdams vilku nākam, atstāj avis un bēg, —un vilks tās nolaupa un izklīdina,

¹³Jo viņš ir derēts gans un avis viņam nerūp.

¹⁴Es esmu labais gans; es pazīstu savas avis, un manas avis mani pazīst.

¹⁵Itin kā Tēvs pazīst mani, es pazīstu Tēvu; un es atdodu savu dzīvību par savām avīm.

¹⁶Man vēl ir citas avis, kas nav no šīs kūts; ari tās man jāatved; ari viņas dzirdēs manu balsi, un būs viens ganāms pulks un viens gans.

¹⁷Tāpēc Tēvs mani mīl, ka es at-dodu savu dzīvību, lai es to atkal atgūtu.

¹⁸Neviens to nav man atņēmis, bet es to atdodu pats no sevis. Man ir vara to atdot un vara to atkal ņemt. Šo uzdevumu es esmu saņēmis no sava Tēva.“

¹⁹Tad atkal cēlās šķelšanās jūdu starpā šo vārdu dēļ.

²⁰Daudzi viņu starpā sacīja: „Viņā ir velns, viņš ir prātu zaudējis! Ko jūs viņu klausāties?“

²¹Citi sacīja: „Šie vārdi nav velna apsēsta cilvēka vārdi. Vai ļauns gars var atvērt aklo acis?“

²²Pēc tam Jeruzālemē bija tempļa atjaunošanas svētki. Tas bija ziemā.

²³Jēzus staigāja pa templi Salamana stabu ailē.

²⁴Jūdi viņu ielenca un sacīja viņam: „Cik ilgi tu mūs turēsi neziņā? Ja tu esi Kristus, saki mums to skaidri!“

²⁵Jēzus viņiem atbildēja: „Es jums esmu teicis, bet jūs neticat. Darbi, ko es daru sava Tēva vārdā, nodod liecību par mani.

²⁶Bet jūs neticat, jo nepiederat pie manām avīm.

²⁷Manas avis dzird manu balsi, es tās pazīstu, un viņas man seko.

²⁸Un es tām dodu mūžīgo dzīvību, un viņas ne mūžam neies bojā un neviens tās neizraus no manas rokas.

²⁹Mans Tēvs, kas man tās devis, ir lielāks par visiem, un neviens neko nevar izraut no Tēva rokas.

³⁰Es un Tēvs, mēs esam viens.“

³¹Tad jūdi atkal sanesa akmeņus, lai viņu nomētātu.

³²Jēzus tiem atbildēja: „Daudz labu darbu es jums esmu rādījis, kas nāk no Tēva. Kura darba deļ jūs mani gribat nomētāt?“

³³Jūdi viņam atbildēja: „Nevis laba darba dēļ mēs tevi gribam nomētāt, bet Dieva zaimošanas dēļ, tāpēc ka tu cilvēks būdams dari sevi par Dievu.“

³⁴Jēzus viņiem atbildēja: „Vai nav rakstīts jūsu bauslībā: Es esmu sacījis, jūs esat dievi.

³⁵Ja raksts tos nosaucis par dieviem, uz kuriem zīmējas šie Dieva vārdi, un raksti nevar tikt atcelti,

³⁶Vai tad tam, ko Tēvs ir svētījis un sūtījis pasaulē, jūs drīkstat pārmest Dieva zaimošanu, ka viņš sacījis: Es esmu Dieva Dēls?

³⁷Ja es nedaru sava Tēva darbus, neticiet man!

³⁸Bet ja es tādus daru, tad, ja man neticat, ticiet vismaz šiem darbiem, lai jūs saprastu un zinātu, ka manī ir Tēvs, un es Tēvā.“

³⁹Tad tie atkal viņu taisījās gūstīt, bet viņš izglābās no viņu rokām.

⁴⁰Pēc tam viņš atkal aizgāja otrpus Jardānas, tai vietā, kur Jānis sākumā bija kristījis, un palika tur.

⁴¹Un daudzi nāca pie viņa un sacīja: „Jānis nav darījis nevienas zīmes, bet viss, ko Jānis par šo runājis, ir bijis patiesība.“

⁴²Un daudzi tur sāka viņam ticēt.