Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 12 Bible Online

JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 12 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 12

¹Bet Jēzus sešas dienas priekš Lieldienām nogāja uz Betāniju, kur bija Lācars, ko viņš bija uzmodinājis no miroņiem.

²Tur tie viņam taisīja mielastu. Marta apkalpoja, bet Lācars bija viens no tiem, kas kopā ar viņu sēdēja pie galda.

³Tad Marija, paņēmusi mārciņu īstas, ļoti dārgas nardu eļļas, svaidīja Jēzus kājas un žāvēja viņa kājas ar saviem matiem. Un svaidāmās eļļas smarša piepildīja visu māju.

⁴Bet viens no viņa mācekļiem, Jūda Iskariots, kas vēlāk viņu nodeva, sacīja:

⁵„Kāpēc šī svaidāmā eļļa nav pārdota par trīssimts sudraba gabaliem, un nauda nodota nabagiem?“

⁶Bet to viņš sacīja nevis tāpēc, ka viņam rūpēja nabagi, bet tāpēc, ka viņš bija zaglis un, maku turēdams, piesavinājās iemaksas.

⁷Tad Jēzus sacīja: „Laid, lai tas viņai paliek manai bēru dienai!

⁸Jo nabagi vienumēr ir pie jums, bet es neesmu vienumēr.“

⁹Tad liels pulks jūdu dabūja zināt, ka viņš ir tur, un atnāca nevien Jēzus dēļ, bet arī, lai Lācaru redzētu, ko viņš bija uzmodinājis no miroņiem.

¹⁰Bet augstie priesteri nolēma nokaut arī Lācaru,

¹¹Jo viņa dēļ daudz jūdu nogāja un ticēja Jēzum.

¹²Otrā dienā liels ļaužu pulks, kas bija nācis uz svētkiem, dabūjuši zināt, ka Jēzus nāk uz Jeruzālemi,

¹³Ņēma palmu zarus un izgāja viņam pretim, kliegdami: „Ozianna, slavēts, kas nāk Dieva Kunga vārdā, Israēla ķēniņš!“

¹⁴Bet Jēzus, atradis jaunu ēzeli, uzsēdās tam virsū, kā rakstīts:

¹⁵„Nebīsties, Ciānas meita, redzi, tavs ķēniņš nāk, sēdēdams uz ēzeļa kumeļa!“

¹⁶To visu viņa mācekļi sākumā nesaprata, bet kad Jēzus bija ticis apskaidrots, tad viņiem ienāca prātā, ka tas par viņu bija rakstīts, un ka tāpēc tie viņam to bija darījuši.

¹⁷Šādu liecību nodeva ļaudis, kas pie viņa bija bijuši, kad viņš Lācaru bija saucis no kapa un uzmodinājis no miro-ņiem.

¹⁸Tāpēc arī tauta viņam bija gājusi pretim, ka viņa bija dabūjusi zināt, ka viņš šo zīmi bija darījis.

¹⁹Bet farizēji runāja savā starpā: „Jūs redzat, ka jūs nekā nespējat darīt! Redziet, visa pasaule iet viņam pakaļ!“

²⁰Bet starp tiem, kas bija atnākuši svētkos, lai pielūgtu, bija daži grieķi.

²¹Tie atnāca pie Filipa, kas bija no Betsaidas Galilejā, un viņu lūdza: „Kungs, mēs gribam Jēzu redzēt!“

²²Filips iet pie Andreja, lai viņam to sacītu. Andrejs un Filips nāk un saka to Jēzum.

²³Bet Jēzus atbild viņiem: „Ir pienākusi stunda, kad Cilvēka Dēls top pagodināts.

²⁴Patiesi, patiesi, es jums saku, ja kviešu grauds nekrīt zemē un nemirst, viņš paliek viens; bet ja viņš mirst, viņš nes daudz augļu.

²⁵Kas savu dzīvību tur mīļu, tam tā zūd, bet kas savu dzīvību šinī pasaulē ienīst, tas to paglabās mūžīgai dzīvei.

²⁶Ja kāds man grib kalpot, tad lai viņš seko man, jo kur es esmu, tur būs ari mans kalps; un ja kāds man kalpos, to mans Tēvs cels godā.

²⁷Tagad man dvēsele ir satriekta; ko lai es saku? Tēvs, izpestī mani no šās stundas? Bet tāpēc jau šai stundā esmu nācis.

²⁸Tēvs, pagodini savu vārdu!“ Tad balss nāca no debesīm: „Es viņu esmu pagodinājis un atkal viņu pagodināšu!“

²⁹Tad ļaudis, kas tur stāvēja un to bija dzirdējuši, sprieda, ka pērkons ir rūcis, bet citi sacīja: „Eņģelis ar viņu ir runājis.“

³⁰Bet Jēzus atbildēja: „Nevis manis dēļ šī balss atskanējusi, bet jūsu dēļ.

³¹Tagad ir šīs pasaules tiesas stunda. Šīs pasaules valdnieks tagad tiks izstumts ārā.

³²Bet kad es no zemes tikšu paaugstināts, es visus vilkšu pie sevis.“

³³Bet to viņš sacīja norādīdams, kādā nāvē viņam bija mirt.

³⁴Tad ļaudis viņam atbildēja: „Mēs bauslībā esam mācījušies, ka Kristus paliek uz mūžu mūžiem; kā tad tu saki, ka Cilvēka Dēlam jātiek paaugstinātam? Kas ir šis Cilvēka Dēls?“

³⁵Tad Jēzus, viņiem sacīja: „Vēl mazu brīdi gaisma ir pie jums. Staigājiet, kamēr jums ir gaisma, lai tumsība jūs neapņem. Jo kas tumsā staigā, nezin, kurp viņš iet.

³⁶Ticiet gaismai, kamēr jums ir gaisma, ka jūs topat par gaismas bēr-niem!“ Tā Jēzus runāja un pēc tam nozuda viņu acīm.

³⁷Bet lai gan viņš tik daudz zīmju viņu priekšā bija darījis, tie tomēr neticēja viņam.

³⁸Tā piepildījās pravieša Jesajas vārdi, ko tas teicis: „Kungs, kas ir ticējis mūsu vēstij, un kam Dieva elkonis kļuvis zināms?“

³⁹Tāpēc tie nevarēja ticēt, kā Jesaja tālāk saka:

⁴⁰„Viņu acis viņš ir aptumšojis un viņu sirdis apcietinājis, lai viņi savām acīm neredzētu un nesaprastu un savās sirdīs neatgrieztos, ka es tos varētu dziedināt.“

⁴¹To Jesaja ir sacījis tāpēc, ka tas skatīja viņa godību un sludināja par viņu.

⁴²Tomēr ari daudzi valdības vīri bija sākuši viņam ticēt, bet farizēju dēļ viņi to atklāti neapliecināja, lai tos neizslēgtu no draudzes.

⁴³Jo viņi cilvēku atzinību mīlēja vairāk nekā godu Dieva priekšā.

⁴⁴Bet Jēzus sauca: „Kas man tic, tas netic man, bet tam, kas mani sūtījis.

⁴⁵Un kas mani redz, redz to, kas mani sūtījis!

⁴⁶Es, gaisma, esmu nācis pasaulē, lai neviens, kas man tic, nepaliktu tumsībā.

⁴⁷Un ja kāds manūs vārdus dzird un neievēro, es to netiesāju; jo es neesmu nācis pasauli tiesāt, bet pasauli atpestīt.

⁴⁸Kas mani nievā un nepieņem manus vārdus, tam jau ir savs tiesas spriedējs: mans vārds, ko esmu runājis, spriedīs par viņu tiesu pastarā dienā.

⁴⁹Jo es nerunāju no sevis, bet Tēvs, kas mani sūtījis, tas man ir pavēlējis, ko lai saku un ko lai runāju.

⁵⁰Un es zinu, ka viņā pavēle ir mūžīga dzīvība. Tāpēc visu, ko runāju, es runāju, kā to mans Tēvs man ir sacījis.“