Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 16 Bible Online

JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 16 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 16

¹„To es jums esmu runājis, lai jūs nekristu apgrēcībā.

²Tie jūs izslēgs no draudzes, un nāks stunda, kad tas, kas jūs nonāvēs, domās ar to Dievam kalpojis.

³Bet to viņi darīs tāpēc, ka tie nav atzinuši ne Dievu, ne mani.

⁴Bet to es uz jums esmu runājis, lai jūs, kad viņu laiks nāks, atcerētos, ko es jums esmu teicis. To es jums no sā-kuma neteicu, tāpēc ka biju pie jums.

⁵Bet tagad es aizeimu pie tā, kas mani sūtījis, un neviens jūsu starpā mani nejautā: Kurp tu eji?

⁶Bet klausoties manos vārdos, jūsu sirds ir pilna skumju.

⁷Tomēr es jums saku patiesību: Tas jums par labu, ka es aizeimu. Jo, ja es neaizietu, Aizstāvis nenāktu pie jums. Bet aizgājis es to sūtīšu pie jums.

⁸Un viņš nāks un liks pasaulei izprastgrēku, taisnību un tiesu.

⁹Grēku—jo tie netic man.

¹⁰Taisnību—jo es aizeimu pie Tēva, un jūs mani vairs neredzēsit.

¹¹Tiesu—jo šīs pasaules valdnieks ir dabūjis savu spriedumu.

¹²Vēl daudz kas man jums sakāms, bet jūs to tagad vēl nespējat nest.

¹³Bet kad nāks viņš, Patiesības Gars, tas jūs vadīs visā patiesībā; jo viņš nerunās no sevis paša, bet runās to, ko dzirdēs, un darīs jums zināmas nākamās lietas.

¹⁴Tas mani cels godā, jo viņš ņems no tā, kas ir mans, un jums to darīs zināmu.

¹⁵Viss, kas Tēvam pieder, pieder man; tāpēc eš jums sacīju, ka viņš ņems no tā, kas ir mans, un jums to darīs zināmu.

¹⁶Vēl mazu brīdi, un jūs manis vairs neredzēsit, un atkal mazu brīdi, un jūs mani atkal redzēsit.“

¹⁷Tad daži no viņa mācekļiem runāja savā starpā: „Ko viņš grib teikt ar šiem vārdiem: Mazu brīdi, un jūs manis vairs neredzēsit, un atkal mazu brīdi un jūs mani redzēsit? Un: Es aizeimu pie Tēva?“

¹⁸Tie sacīja: „Ko viņš ar to grib teikt: Mazu brīdi? Mēs nesaprotam, ko viņš runā!“

¹⁹Jēzus noprata, ka tie gribēja viņu jautāt, un sacīja viņiem: „Vai par to jūs spriežat savā starpā, ka es sacīju. Mazu brīdi, un jūs manis neredzēsit, un atkal mazu brīdi, un jūs mani redzēsit?

²⁰Patiesi, patiesi, es jums saku: Jūs raudāsit un sērosit, bet pasaule priecāsies; jūs skumsit, bet jūsu skumjas tiks vērstas priekā.

²¹Kad sieva dzemdē, viņa ir no-skumusi, jo viņas stunda ir klāt; bet, kad viņa ir dzemdējusi bērnu, viņa vairs nepiemin savas bēdas aiz prieka, ka cilvēks nācis pasaulē.

²²Arī jums tagad ir skumjas. Bet es jūs atkal redzēšu; tad jūsu sirds priecāsies, un neviens šo prieku jums neatņems.

²³Tanī dienā jūs mani vairs nejautāsit. Patiesi, patiesi, es jums saku, ja jūs Tēvam ko lūgsit, viņš jums to dos manā vārdā.

²⁴Līdz šim jūs neko neesat lūguši manā vārdā; lūdziet, tad jūs dabūsit, ka jūsu prieks būs pilnīgs.

²⁵To es jums līdzībās esmu runājis; nāk stunda, kad es vairs nerunāšu uz jums līdzībās, bet tieši stāstīšu par Tēvu.

²⁶Tanī dienā jūs lūgsit manā vārdā, un es nesaku, ka es aizlūgšu Tēva priekšā par jums.

²⁷Jo pats Tēvs jūs mīl, tāpēc ka jūs mani esat mīlējuši un esat nākuši pie ticības, ka es esmu izgājis no Tēva.

²⁸Es esmu izgājis no Tēva un nācis pasaulē: tagad es atkal atstāju pasauli un aizeimu pie Tēva.“

²⁹Mācekļi viņam saka: „Redzi, tagad tu runā tieši un ne vairs līdzībā.

³⁰Tagad mēs saprotam, ka tu zini visu un tev nav vajadzīgs, lai kāds tevi jautātu; tāpēc mēs ticam, ka tu no Dieva esi nācis.“

³¹Jēzus tiem atbildēja: „Tagad jūs ticat?

³²Redziet, nāk stunda un ir jau klāt, kad jūs izklīdīsit katrs savā vietā un mani atstāsit vienu. Bet es neesmu viens, jo Tēvs ir pie manis.

³³To visu es esmu runājis uz jums, lai jums miers būtu manī. Pasaulē jums ir bēdas; bet turiet drošu prātu, es pasauli esmu uzvarējis!“