Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 20 Bible Online

JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 20 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 20

¹Pirmajā nedēļas diena agri no rīta, kad vēl bija tumsa, Marija Magdalēna nāk pie kapa un redz akmeni no kapa noveltu.

²Tad viņa skriešus dodas pie Sīmaņa Pētefa un otra mācekļa, ko Jēzus mīlēja, un saka tiem: „Viņi Kungu no kapa paņēmuši, un mēs nezinām, kur viņi to nolikuši.“

³Tad Pēteris un otrs māceklis devās turp un nāca pie kapa.

⁴Bet abi divi skrēja; un otrs māceklis skrēja ātrāk par Pēteri un pirmais nonāca pie kapa.

⁵Viņš noliecās un redzēja autus tur noliktus, bet pats neiegāja.

⁶Pēc tam, viņam sekodams, nāk arī Sīmanis Pēteris; viņš ieiet kapā un redz autus noliktus

⁷Un sviedrautu, ar ko viņa galva bija apsegta, nevis pie pārējiem autiem noliktu, bet atsevišķi satītu savā vietā.

⁸Tad arī otrs māceklis iegāja, kas pirmais pie kapa bija nācis, redzēja un ticēja.

⁹Jo tie vēl nebija sapratuši rakstus, ka viņam vajag uzcelties no miroņiem.

¹⁰Pēc tam abi mācekļi atkal aizgāja mājās.

¹¹Bet Marija stāvēja ārā, kapa priekšā, un raudāja. Un vēl raudādama viņa ieliecās kapā

¹²Un redz tur sēžam divus eņģeļus baltās drēbēs, vienu galvgalī un otru kājgalī, tai vietā, kur bija gulējušas Jēzus miesas.

¹³Tie saka viņai: „Sieva, ko raudi?“ Viņa tiem saka: „Viņi manu Kungu paņēmuši, un es nezinu, kur viņi to likuši.“

¹⁴To sacījusi, viņa apgriezās un redz Jēzu stāvam, bet nezin, ka tas ir Jēzus.

¹⁵Jēzus viņai saka: „Sieva, ko tu raudi? Ko tu meklē?“ Viņa, domādama, ka tas ir dārznieks, saka tam: „Kungs, ja tu to esi aiznesis, tad pasaki man, kur tu viņu esi licis, lai es viņu dabūtu!“

¹⁶Jēzus viņai saka: „Marija!“ Viņa apgriezās un ebrējiski saka uz viņu: „Rabuni,“ tas ir: mācītājs!

¹⁷Bet Jēzus viņai saka: „Neaizkar mani, jo es vēl neesmu aizgājis pie Tēva; bet ej pie maniem brāļiem un saki tiem: Es aizeimu pie sava Tēva un jūsu Tēva, pie sava Dieva un jūsu Dieva.“

¹⁸Tad Marija Magdalēna iet un stāsta mācekļiem: „Es savu Kungu esmu redzējusi, un to viņš man sacījis.“

¹⁹Šinī pašā pirmajā nedēļas dienā, vakarā, kad mācekļi, bīdamies no jūdiem, bija sapulcējušies aiz aizslēgtām durvīm, nāca Jēzus, stājās viņu vidū un saka viņiem: „Miers ar jums!“

²⁰Un to sacījis, viņš tiem rādīja savas rokas un sānus. Tad mācekļi kļuva līksmi, savu Kungu redzēdami.

²¹Tad Jēzus vēl reiz viņiem saka: „Miers ar jums! Kā Tēvs mani sūtījis, tā es jūs sūtu.“

²²Un to sacījis, viņš dvēsa un sacīja viņiem: „Ņemiet Svēto Garu!

²³Kam jūs grēkus piedosit, tiem tie būs piedoti, kam jūs tos paturēsit, tiem tie paliks.“

²⁴Bet Toms, viens no divpadsmitien, saukts dvīnis, nebija pie viņiem, kad nāca Jēzus.

²⁵Tad pārējie mācekļi viņam stāstīja: „Mēs Kungu esam redzējuši.“ Bet viņš tiem sacija: „Ja es neredzu naglu zīmes viņa rokās un savu pirkstu nelieku naglu rētās un savu roku nelieku viņa sānos, es neticēšu.“

²⁶Un pēc astoņām dienām mācekļi atkal bija kopā, un arī Toms pie viņiem. Un durvis bija aizslēgtas. Tad Jēzus nāk un stājas viņu vidū un saka: „Miers ar jums!“

²⁷Pēc tam viņš Tomam saka: „Stiep šurp savu pirkstu un aplūko manas rokas, un dod šurp savu roku un liec to manos sānos un neesi neticīgs, bet ticīgs!“

²⁸Toms atbildēja un sacīja viņam: „Mans Kungs un mans Dievs!“

²⁹Jēzus viņam saka: „Tāpēc, ka tu mani redzēji, tu ticēji. Svētīgi tie, kas neredz un tomēr tic!“

³⁰Vēl daudz citas zīmes Jēzus darīja savu mācekļu priekšā, kas nav aprakstītas šinī grāmatā.

³¹Bet šīs ir rakstītas, lai jūs ticētu, ka Jēzus ir Kristus, Dieva Dēls, un lai jūs pie ticības nākuši, dzīvību iegūtu viņa vārdā.