Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 5 Bible Online

JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 5 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 5

¹Pēc tam bija jūdu svētki, un Jēzus nogāja uz Jeruzālemi.

²Bet Jeruzālemē pie Avju vārtiem ir diķis, kuru ebrējiski sauc Betzata (Betezda), ar piecām stabu ailēm.

³Tanīs gulēja liels pulks slimnieku: aklu, tizlu, izkaltušu, [kas gaidīja uz ūdens kustēšanu.

⁴Jo savā laikā eņģelis nolaidās dīķī un ūdeni sakustināja; kuj-š tad iekāpa viņā pirmais pēc ūdens kustēšanas, tas kļuva vesels, lai kāda bija viņa slimība.]

⁵Tur bija arī kāds cilvēks, kas trīsdesmit astoņus gadus bija gulējis nevesels.

⁶Jēzus, redzēdams viņu guļam un zinādams, ka viņš jau ilgi atrodas tādā stāvoklī, saka viņam: „Vai tu gribi vesels kļūt?“

⁷Slimais viņam atbildēja: „Kungs, man nav neviena cilvēka, kas mani ienestu dīķī, kad ūdens sāk kustēties; bet kamēr es pats noeimu, cits jau aiziet man priekšā.“

⁸Jēzus viņam saka: „Celies, ņem savu gultu un staigā!“

⁹Un tūdaļ tas cilvēks kļuva vesels, paņēma savu gultu un sāka staigāt. Bet tā diena bija sabats.

¹⁰Tad jūdi sacīja tam, kas bija dziedināts: „Šodien sabats, tev nav brīv gultu nest.“

¹¹Bet viņš tiem atbildēja: „Kas mani darīja veselu, tas man sacīja: Ņem savu gultu un staigā.“

¹²Tie jautāja viņam: „Kas tas bija, kas tev sacīja: Ņem savu gultu un staigā?“

¹³Bet izdziedinātais nezināja, kas tas bijis, jo Jēzus bija nozudis pūlī, kas bija tanī vietā.

¹⁴Pēc tam Jēzus to atrod templī un saka viņam: „Redzi, tu esi vesels kļuvis; negrēko vairs, lai tev nenotiek kas ļaunāks.“

¹⁵Tad cilvēks nogāja pie jūdiem un viņiem sacīja, ka tas, kas viņu dziedinājis, ir Jēzus.

¹⁶Un jūdi tāpēc sāka Jēzu vajāt, ka viņš to bija darījis sabatā.

¹⁷Bet viņš tiem atbildēja: „Mans Tēvs aizvien vēl darbojas, tāpēc arī es darbojos.“

¹⁸Šo vārdu dēļ jūdi vēl vairāk meklēja viņu nokaut, tāpēc ka viņš nevien sabatu neievēroja, bet arī apzīmēja Dievu par savu Tēvu, sevi pielīdzinādams Dievam.

¹⁹Tad Jēzus turpināja: „Patiesi, patiesi, es jums saku: Dēls no sevis neko nevar darīt, ja viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko tas dara, to arī Dēls dara tāpat,

²⁰Jo Tēvs mīl Dēlu un tam rāda visu, ko pats dara; un viņš tam rādīs vēl lielākus darbus nekā šos, ka jūs brīnīsities.

²¹Jo itin kā Tēvs uzmodina miroņus un dara tos dzīvus, tā ari Dēls dara dzīvus, ko viņš grib.

²²Jo Tēvs vairs nespriež tiesu ne par vienu, bet visu tiesu ir nodevis Dēlam,

²³Lai visi godātu Dēlu, tāpat kā viņi godā Tēvu. Kas Dēlu negodā, negodā Tēvu, kas viņu sūtījis.

²⁴Patiesi, patiesi, es jums saku: Kas manus vārdus dzird un tic tam, kas mani sūtījis, tam ir mūžīgā dzīvība, un tas nenāk tiesā, bet no nāves ir iegājis dzīvē.

²⁵Patiesi, patiesi, es jums saku: Nāk stunda un viņa ir jau klāt, kad mirušie dzirdēs Dieva Dēla balsi un, kas būs dzirdējuši, dzīvos.

²⁶Jo itin kā Tēvam ir dzīvība pašam sevī, tāpat viņš arī Dēlam ir devis, lai tam būtu dzīvība pašam sevī.

²⁷Un viņš tam ir devis varu turēt tiesu, tāpēc ka viņš ir Cilvēka Dēls.

²⁸Nebrīnieties par to! Jo nāk stunda, kad visi, kas ir kapos, dzirdēs viņa balsi,

²⁹Un nāks ārā: tie, kas labu darījuši, lai celtos augšām dzīvībai, bet tie, kas ļaunu darījuši, lai celtos augšām sodam.

³⁰Es no sevis nespēju darīt nekā. Kā es dzirdu, tā es spriežu, un mans spriedums ir taisns, jo es nemeklēju savu gribu, bet tā gribu, kas Mani ir sūtījis.

³¹Ja es viens pats liecinu par sevi, tad mana liecība nav pareiza.

³²Ir cits, kas liecina par mani, un es zinu, ka liecība, kuru viņš dod par mani, ir pareiza.

³³Jūs esat izsūtījuši pie Jāņa, un viņš patiesībai ir devis liecību.

³⁴Tomēr es nepieņemu liecību no cilvēka, bet to pieminu, lai jūs tiktu izglābti.

³⁵Viņš bija svece, kas īsu brīdi deg un spīd, bet jūs gribējāt līksmoties viņa gaismā.

³⁶Bet man ir lielāka liecība nekā Jāņa: Tie darbi, ko Tēvs man ir devis, lai es tos pabeidzu, šie paši darbi, ko es daru, liecina par mani. ka Tēvs mani sūtījis.

³⁷Un Tēvs, kas mani sūtījis, pats ir liecību devis par mani. Bet jūs viņa balsi nekad neesat dzirdējuši nedz viņa seju redzējuši,

³⁸Un viņa vārds nemīt jūsos, tāpēc ka jūs neticat tam, ko viņš sūtījis.

³⁹Jūs pētījat rakstus, jo jums šķiet, ka tajos jums ir mūžīgā dzīvība, un tie ir, kas dod liecību par mani!

⁴⁰Bet jūs negribat nākt pie manis, lai iegūtu dzīvību.

⁴¹No cilvēkiem es godu nepieņemu.

⁴²Bet es jūs pazīstu, ka Dieva mīlestība nav jūsos.

⁴³Es esmu nācis sava Tēva vārdā, un jūs mani nepieņemat. Ja cits nāks savā paša vārdā, to jūs pieņemsit.

⁴⁴Kā jūs varat kļūt ticīgi, cits no cita godu pieņemdami, bet nemeklēdami godu, kas nāk no vienīgā Dieva?

⁴⁵Nedomājiet, ka es jūs apsūdzēšu pie Tēva. Jums ir savs apsūdzētājs, Mozus, uz ko jūs esat likuši savu cerību.

⁴⁶Jo, ja jūs ticētu Mozum, jūs ticētu ari man, jo par mani viņš ir rakstījis.

⁴⁷Bet ja jūs neticat viņa rakstiem, kā jūs ticēsit maniem vārdiem?“