Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 6 Bible Online

JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 6 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

JĀŅA EVAŅG̒ELIJS 6

¹Pēc tam Jēzus pārcēlās pāri Galilejas t. i. Tiberijas jūpai.

²Bet viņam sekoja liels ļaužu pulks, tāpēc ka tie redzēja tās zīmes, ko viņš darīja slimajiem.

³Tad Jēzus uzkāpa kalnā un tur apsēdās ar saviem mācekļiem.

⁵Kad Jēzus, acis pacēlis, redzēja, ka daudz laužu nāk pie viņa, viņš sacīja uz Filipu: „Kur pirksim maizi, lai viņiem būtu ko ēst?“

⁶Bet to viņš sacīja, viņu pārbaudīdams, jo pats gan zināja, ko gribēja darīt.

⁷Filips viņam atbildēja: „Par divisimts sudraba gabaliem maizes nepietiek, lai katram tiktu kāds mazums.“

⁸Tad viens no viņa mācekļiem, Andrejs, Sīmaņa Pētera brālis, viņam saka:

⁹„Šeit ir kāds zēns, tam ir piecas miežu maizes un divas zivis; bet kas tas ir tik daudz ļaudīm?“

¹⁰Jēzus sacīja: „Lieciet, lai ļaudis apsēstas!“ Bet tur bija daudz zāles tanī vietā. Tad tie apsēdās—vīriešu vien kādi pieci tūkstoši.

¹¹Tad Jēzus ņēma maizes un, teicis pateicības vārdus, izdalīja tās tiem, kas bija apsēdušies; tāpat arī no zivīm, cik tiem gribējās.

¹²Bet kad viņi bija paēduši, viņš sacīja saviem mācekļiem: „Salasait atli-kušās druskas, lai nekas neiet bojā!“

¹³Tad tie salasīja tās un piepildīja divpadsmit grozus ar druskām, kas no piecām miežu maizēm bija atlikušas tiem, kas bija ēduši.

¹⁴Kad nu ļaudis redzēja, kādu zīmi viņš bija darījis, tie sacīja: „Šis tiešām ir tas pravietis, kam jānāk pasaulē.“

¹⁵Bet Jēzus manīdams, ka viņi taisās nākt, lai viņu ar varu ņemtu un celtu par ķēniņu, viens pats atkal uzkāpa kalnā.

¹⁶Kad nu vakars metās, viņa mācekļi nogāja pie jūfas.

¹⁷Un iekāpuši laivā, aizbrauca pāri jūjrai uz Kapernaumu. Bija iestājusies jau tumsa, bet Jēzus vēl nebija pie tiem atnācis.

¹⁸Un jūra cēlās, stipram vējam pūšot.

¹⁹Kad nu viņi bija nobraukuši divdesmit piecas vai trīsdesmit stadijas[1]), tie redzēja Jēzu pa jūru staigājam un tuvojamies laivai, un izbijās.

²⁰Bet viņš sacīja tiem: „Es tas esmu, nebīstieties!“

²¹Tad viņiem gribējās vinu ņemt laivā, un tūdaļ laiva sasniedza malu, kurp tie brauca.

²²Otrā dienā ļaudis, kas bija palikuši viņpus jūras, uz krasta stāvēdami, noprata, ka tur citas laivas nebija bijis, kā tikai viena, un ka Jēzus nebija kopā ar mācekļiem kāpis laivā, bet mācekļi bija aizbraukuši vieni paši.

²³Tanī laikā no Tiberijas nāca citas laivas tuvu pie tās vietas, kur tie bija ēduši maizi, ko Kungs bija svētījis.

²⁴Kad nu ļaudis noprata, ka ne Jēzus, ne viņa mācekļi nav vairs tur, tie iekāpa laivās un aizbrauca uz Kapernaumu, meklēdami Jēzu.

²⁵Un atraduši viņu otrā malā, tie viņam sacīja: „Rabi, kad tu esi atnācis šurp?“

²⁶Jēzus viņiem atbildēja: „Patiesi, patiesi, es jums saku, jūs mani meklējat nevis tāpēc, ka esat redzējuši zīmes, bet ka esat baudījuši no maizēm un paēduši.

²⁷Uzņemiet sevī nevis iznīkstošo barību, bet barību, kas paliek mūžīgai dzīvei, kuru jums dos Cilvēka Dēls, jo Dievs Tēvs viņu ir apzīmogojis.“

²⁸Tad tie viņam sacīja: „Ko lai darām, lai mums būtu daļa pie Dieva darbiem?“

²⁹Jēzus atbildēja viņiem: „Tas ir Dieva darbs, ka jūs ticat tam, ko viņš sūtījis.“

³⁰Tad tie sacīja viņam: „Kādu zīmi tu rādi, lai mēs to redzēdami tev ticam? Ko tu darīsi?

³¹Mūsu tēvi mannu ir ēduši tuksnesī, kā ir rakstīts: viņš tiem ir devis ēst maizi no debesīm.“

³²Jēzus viņiem sacīja: „Patiesi, patiesi, es jums saku: nevis Mozus jums ir devis maizi no debesīm, bet mans Tēvs jums dod īsto debessmaizi:

³³Jo Dieva maize ir tā, kas nāk no debesīm un pasaulei dod dzīvību.“

³⁴Tie viņam sacīja: „Kungs, dod mums vienumēr šo maizi!“

³⁵Jēzus sacīja viņiem: „Es esmu dzīvības maize. Kas pie manis nāk, tam nesalks, un, kas man tic, tam neslāps ne mūžam.

³⁶Bet es jums to esmu sacījis: jūs to esat redzējuši, bet neticat.

³⁷Katrs, ko Tēvs man dod, nāk pie manis, un, kas nāk pie manis, to es tiešām neatstumšu.

³⁸Jo es esmu no debesīm nācis, lai darītu nevis, ko es gribu, bet ko grib tas, kas mani sūtījis,

³⁹Bet tā ir mana sūtītāja griba, lai no visa, ko viņš man devis, es nenieka nezaudētu, bet to celtu augšā—pastarā dienā.

⁴⁰Jo tāda ir mana Tēva griba, lai ikvienam, kas skata Dēlu un viņam tic, būtu mūžīgā dzīvība, un es viņu celtu augšā pastarā dienā.“

⁴¹Tad jūdi sāka kurnēt par viņu, ka viņš bija sacījis: „Es esmu maize, kas no debesīm nākusi,“

⁴²Un sacīja: „Vai šis nav Jēzus, Jāzepa dēls, kā tēvu un māti mēs pazīstam? Kā tad nu viņš saka: Es esmu nācis no debesīm?“

⁴³Bet Jēzus atbildēja viņiem: „Nekurniet savā starpā!

⁴⁴Neviens nevar nākt pie manis, ja viņu nevelk Tēvs, kas mani sūtījis, un es viņu celšu augšā pastarā dienā.

⁴⁵Ir rakstīts praviešos: Un tie visi būs Dieva mācīti; ikviens, kas Tēvu ir dzirdējis un no viņa mācījies, nāk pie manis.

⁴⁶Nevis it kā kāds Tēvu būtu redzējis, kā vien Tas, kas no Tēva nācis. Tas Tēvu ir redzējis.

⁴⁷Patiesi, patiesi, es jums saku: Kas tic, tam ir mūžīga dzīvība.

⁴⁸Es esmu dzīvības maize.

⁴⁹Jūsu tēvi ir ēduši mannu tuksnesī, bet ir nomiruši.

⁵⁰Maize, kas no debesīm nāk, ir tāda, ka tas, kas no viņas ēd, nemirst.

⁵¹Es esmu dzīvā maize, kas nākusi no debesīm. Kas ēdīs no šīs maizes, tas dzīvos mūžīgi. Un maize, ko es došu, ir mana miesa, kas dota par pasaules dzīvību.“

⁵²Tad jūdi savā starpā sāka strīdēties, sacīdami: „Kā viņš mums var dot ēst savu miesu?“

⁵³Bet Jēzus tiem sacīja: „Patiesi, patiesi, es jums saku: Ja jūs neēdat Cilvēka Dēla miesu un nedzerat viņa asinis, jums dzīvības nav sevī.

⁵⁴Kas bauda manu miesu un dzer manas asinis, tam ir mūžīgā dzīvība, un es to uzcelšu pastarā dienā.

⁵⁵Jo mana miesa ir patiess ēdiens un manas asinis ir patiess dzēriens.

⁵⁶Kas manu miesu bauda un manas asinis dzer, paliek manī, un es viņā.

⁵⁷Itin kā mani sūtījis dzīvais Tēvs, un es esmu dzīvs Tēvā, tāpat arī tas, kas mani bauda, būs dzīvs manī.

⁵⁸Tāda ir tā maize, kas nākusi no debesīm, ne tāda, kādu ēduši mūsu tēvi, jo tie ir miruši. Kas šo maizi bauda, tas dzīvos mūžīgi.“

⁵⁹To viņš sacīja, mācīdams sinagogā Kapernaumā.

⁶⁰Tad daudzi no viņa mācekļiem sacija: „Šie vārdi ir smagi, kas viņos var klausīties?“

⁶¹Bet kad Jēzus noprata, ka viņa mācekļi par to kurn, viņš sacīja tiem: „Vai tas jums ir par piedauzību?

⁶²Kā nu, kad jūs redzēsit Cilvēka Dēlu uzkāpjam, kur viņš iepriekš bijis?

⁶³Gars dara dzīvu, miesa neder nenieka; vārdi, ko es jums runāju, ir gars un dzīvība.

⁶⁴Bet ir kādi jūsu starpā, kas netic.“ Jo Jēzus no paša sākuma zināja, kas ir tie, kas netic, un kas ir tas, kas viņu nodos.

⁶⁵Un viņš sacīja: „Tāpēc es jums esmu sacījis, ka neviens nevar nākt pie manis, ja tas viņam nav Tēva dots.“

⁶⁶No šī brīža daudzi viņa mācekļi atkāpās un vairs nestaigāja viņam līdz.

⁶⁷Tad Jēzus sacīja tiem divpadsmitiem: „Vai arī jūs gribat aiziet?“

⁶⁸Sīmanis Pēteris viņam atbildēja: „Kungs, pie kā mēs iesim? Tev ir mūžīgās dzīvības vārdi,

⁶⁹Un mēs esam ticējuši un atzinuši, ka Tu esi Dieva Svētais.“

⁷⁰Jēzus atbildēja viņiem: „Vai es neesmu izredzējis jūs divpadsmitus? Bet viens no jums ir velns.“

⁷¹Bet viņš domāja Jūdu, Sīmaņa Iskariota dēlu; jo tas pēc viņu nodeva, lai gan viņš bija viens no tiem divpad-smitiem.