Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA APUSTUĻU DARBI 12 Bible Online

APUSTUĻU DARBI 12 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

APUSTUĻU DARBI 12

¹Ap to pašu laiku ķēniņš Hērods apcietināja dažus draudzes locekļus, gribēdams tiem darīt ļaunu.

²Viņš lika nogalināt ar zobenu Jēkabu, Jāņa brāli.

³Redzēdams, ka tas jūdiem patika, viņš lika saņemt arī Pēteri. Bet bija Neraudzētās maizes dienas.

⁴Viņš pavēlēja to saņemt un ielikt cietumā, nodevis sešpadsmit kareivjiem, kas pa četriem to sargāja, gribēdams viņu pēc Lieldienas svētkiem vest ļaužu priekšā.

⁵Pēteri cietumā apsargāja; bet draudze bez mitēšanās par viņu lūdza Dievu.

⁶Kad Hērods viņu gribēja vest priekšā, tanī nakti Pēteris gulēja starp divi kareivjiem, divām važām saistīts, un sargi durvju priekšā sargāja cietumu.

⁷Un redzi, tā Kunga eņģelis piestājās, un gaisma apspīdēja cietuma istabu; viņš pieskārās Pētera sāniem un to modināja, sacīdams: „Celies ātri augšā!“ Un važas nokrita no viņa rokām.

⁸Eņģelis viņam sacīja: „Apjozies un apauj kājas!“ Viņš tā darīja. Un tas turpināja: „Apvelc savu mēteli un seko man!“

⁹Viņš iznācis, tam sekoja un nezināja, ka notikums ar eņģeli ir īstenība, bet viņam šķita redzam parādību.

¹⁰Izgājuši caur pirmo un otru sardzi, viņi nonāca pie dzelzs vārtiem, kas iet uz pilsētu; tie viņiem paši no sevis atvērās; izgājuši viņi nostaigāja vienu ielu, un tūdaļ eņģelis no viņa atstājās.

¹¹Pēteris, atjēdzies, sacīja: „Tagad es tiešām zinu, ka tas Kungs sūtījis savu eņģeli un izpestījis mani no Hēroda rokas un visiem jūdu draudiem.“

¹²To apzinājies, viņš devās uz Marijas namu; tā bija Jāņa, kam pievārds Marks, māte. Tur bija daudz sapulcējušies un lūdza Dievu.

¹³Viņam pie vārtiem klauvējot, kāda kalpone, vārdā Rode, nāca kļausities;

¹⁴Un Pētera balsi pazinusi, viņa aiz prieka neatvēra, bet steidzās un pavēstīja, ka Pēteris stāvot vārtu priekšā.

¹⁵Tie viņai sacīja: „Tu esi traka.“ Bet viņa noteikti apgalvoja, ka tā esot. Tie sacīja: „Tas ir viņa eņģelis.“

¹⁶Pēteris joprojām klauvēja. Viņi atvēra un atvēruši, to redzēdami, izbijās.

¹⁷Viņš tiem māja ar roku, lai tie klusētu, un tiem pastāstīja, kā tas Kungs viņu izvedis no cietuma. Viņs sacīja: „Pasakait to Jēkabam un brāļiem!“ Un izgājis viņš devās uz citu vietu.

¹⁸Bet, kad gaisma ausa, kareivjus pārņēma liels uztraukums, kas gan ar Pēteri esot noticis.

¹⁹Hērods viņu meklēja, bet neatrada. Nopratinājis sargus, viņš pavēlēja tos notiesāt un, aizgājis no Jūdejas uz Cezareju, palika tur.

²⁰Viņam bija naids pret tiriešiem un sidoniešiem; bet tie nāca vienprātīgi pie viņa un, pierunājuši ķēniņa galminieku Blastu, lūdza mieru, tāpēc ka viņu zeme saņēma uzturu no ķēniņa zemes.

²¹Noteiktajā dienā Hērods, apvilcis ķēniņa tērpu, apsēdās tronī un runāja uz tiem tautas priekšā.

²²Bet ļaudis sauca: „Tā ir Dieva balss, ne cilvēka!“

²³Tūdaļ tā Kunga eņģelis viņu sita, tāpēc ka viņš nedeva Dievam godu, un viņš tika tārpu saēsts un nomira.

²⁴Bet tā Kunga vārds auga un izplatījās.

²⁵Savu uzdevumu Jeruzālemē izpildījuši, Barnaba un Sauls griezās atpakaļ, ņemdami līdz Jāni, ar pievārdu Marku.