Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA APUSTUĻU DARBI 13 Bible Online

APUSTUĻU DARBI 13 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

APUSTUĻU DARBI 13

¹Antiochijas draudzē bija pravieši un mācītāji: Barnaba un Simeons, saukts Nigrs, kirenietis Lūkijs un Manaēns, kas bija uzaudzināts ar tetrarchu Hērodu, un Sauls.

²Kad tie kalpoja tam Kungam un gavēja, Svētais Gars sacīja: „Nošķiriet man Bamabu un Sauļu darbam, kādam es viņus esmu aicinājis!“

³Tad viņi gavēja un lūdza Dievu, un, tiem rokas uzlikuši, tos atlaida.

⁴Bet viņi, Svētā Gara izsūtīti, aizgāja uz Seleukiju un no šejienes pārcēlās uz Kipru.

⁵Nonākuši Salamīnā, viņi sludināja Dieva vārdu jūdu sinagogās, un Jānis viņiem bija par palīgu.

⁶Pārstaigājuši visu salu līdz Pafai, viņi sastapa kādu zīlnieku, viltus pravieti, jūdu, vārdā B rjēsu.

⁷Tas bija viens no prokonsula Sergija Paula, gudra vīra, pavadoņiem. Ataicinājis Bamabu un Sauļu, viņš ļoti vēlējās dzirdēt Dieva vārdu.

⁸Bet zīlnieks Elima, jo tā viņa vārdu tulko, viņiem nostājās pretī, cenzdamies prokonsulu novērst no ticības.

⁹Bet Sauls, saukts arī Pāvils, Svētā Gara pilns, viņu uzlūkojis,

¹⁰Sacīja: „Ak tu, velna bērns, visas viltības un blēdības pilns, visas taisnības ienaidnieks, vai tu nemitēsies sagrozīt tā Kunga taisnos ceļus?

¹¹Redzi, tā Kunga roka ir pret tevi, tu būsi akls un kādu laiku neredzēsi sauli.“ Tūdaļ krēsla un tumsa apņēma viņu, un, taustīdamies ap sevi, viņš meklēja, kas viņu vestu pie rokas.

¹²Tad prokonsuls, redzēdams notikušo, kļuva ticīgs, brīnīdamies par tā Kunga mācību.

¹³Izbraukuši no Pafas, Pāvils ar pavadoņiem nonāca Pamfilijas Pergā, bet Jānis, nošķīries no tiem, griezās atpakaļ uz Jeruzālemi.

¹⁴No Pergas iedami tālāk, viņi nonāca Pizidijas Antiochijā un, sabatā iegājuši sinagogā, apsēdās.

¹⁵Pēc bauslības un praviešu nolasīšanas sinagogas priekšnieki sūtīja pie viņiem, sacīdami: „Brāļi, ja jums ir kādi pamācīgi vārdi ļaudīm, tad runājiet!“

¹⁶Pāvils piecēlās un ar roku mājis, sacīja: „Israēlieši un jūs, dievbijīgie, klausaities!

¹⁷Israēla tautas Dievs mūsu tēvus ir izredzējis un tautu paaugstinājis svešumā Ēģiptes zemē un no turienes ar paceltu roku tos izvedis.

¹⁸Tuksnesī viņš tos uzturējis ap četrdesmit gadu,

¹⁹Izdeldējis septiņas tautas Kānaānas zemē un viņiem zemi devis īpašumā.

²⁰Ap četri simti piecdesmit gadu pēc tam viņš deva soģus līdz pravietim Samuēlam.

²¹Tad viņi lūdza ķēniņu, un Dievs viņiem deva Sauļu, Kiša dēlu, vīru no Benjamīna cilts, četrdesmit gadu;

²²Un, to atmetis, viņš tiem iecēla Dāvidu par ķēniņu; tam viņš arī liecinā-dams sacīja: Es esmu atradis Dāvidu, Isaja dēlu, viru pēc sava prāta, kas darīs visu, ko es gribu.

²³No viņa pēcnācējiem Dievs, kā solījis, Israēlam sūtījis Pestītāju Jēzu.

²⁴Priekš viņa atnākšanas Jānis visai Israēla tautai bija sludinājis grēku nožēlas kristību.

²⁵Savu mūža darbu pabeidzis, Jānis sacīja: Es neesmu tas, par ko jūs mani turat; bet viens nāks pēc manis, kam es neesmu cienīgs kurpju siksnas atraisīt.

²⁶Brāļi, Ābrahāma cilts bērni, un dievbijīgie starp jums, mums šis pestī-šanas vārds ir sūtīts.

²⁷Jo Jeruzālemes iedzīvotāji un to vadoņi, viņu neatzīdami un tiesādami, piepildījuši praviešu vārdus, ko katru sabatu nolasa.

²⁸Un, neatraduši nekādu nāves vainu, prasījuši, lai Pilāts viņu notiesā.

²⁹Kad tie visu bija padarījuši, kas par viņu rakstīts, tad tie viņu noņēma no staba un ielika kapā.

³⁰Bet Dievs viņu uzmodinājis no mirušiem.

³¹Viņš daudz dienu parādījies tiem, kas līdz ar viņu bija nākuši no Galilejas uz Jeruzālemi un kas tagad ir viņa liecinieki tautas priekšā.

³²Arī mēs jums sludinām, ka Dievs, Jēzu uzmodinādams, mūsu bērniem piepildījis solījumu, ko viņš tēviem devis,

³³Kā arī otrā psalmā rakstīts: Tu esi mans Dēls, šodien es tevi esmu dzemdinājis.

³⁴Viņš uzmodinājis to no mirušiem, jo viņam nebija lemts atgriezties iznīcībā; to viņš tā izteicis: Es jums došu Dāvidam solītos svētumus, kas nezudīs.

³⁵Tāpēc arī citā vietā teikts: Tu savam Svētajam neliksi redzēt iznīcību.

³⁶Jo Dāvids, savai paaudzei nokalpojis, ir pēc Dieva prāta aizmidzis, noguldīts pie saviem tēviem un redzējis iznīcību.

³⁷Bet tas, ko Dievs uzmodinājis, nav redzējis iznīcību.

³⁸Tāpēc zinait, brāļi, ka caur viņu jums tiek sludināta grēku piedošana, un visās lietās, kurās Mozus bauslība jums nespēja sagādāt taisnošanu,

³⁹Ikviens, kas tic, caur viņu tiek taisnots.

⁴⁰Tāpēc pielūkojiet, ka pār jums nenāk, kas sacīts praviešu rakstos:

⁴¹Raugait, —pulgotāji, un brīnaities un iznīkstiet, jo es daru darbu jūsu dienās, tādu darbu, ko jūs neticēsit, ja kāds jums to stāstītu.“

⁴²Viņiem aizejot, viņus lūdza nākošajā sabatā tiem runāt šos vārdus.

⁴³Sinagogas apmeklētājiem izklīstot, daudz jūdu un dievbijīgu prosēlitu sekoja Pāvilam un Bamabam; tie viņus pamācīja un paskubināja palikt Dieva žēlastībā.

⁴⁴Nākošajā sabatā gandrīz visa pilsēta sapulcējās klausīties Dieva vārdu.

⁴⁵Bet jūdi, ļaužu pulkus redzēdami, iedegās naidā un runāja pretim Pāvila vārdiem zaimodami.

⁴⁶Bet Pāvils un Barnaba, paļāvības pilni, sacīja: „Dieva vārdu vajadzēja vispirms jums sludināt; bet, kad jūs to atmetat un sevi neturat par mūžīgās dzīvības cienīgiem, lūk, tad mēs griežamies pie pagāniem.

⁴⁷Jo tā tas Kungs mums ir pavēlējis: Es tevi esmu licis par gaismu pagāniem, lai tu būtu par pestīšanu līdz pasaules galam.“

⁴⁸Pagāni, to dzirdēdami, priecājās un slavēja tā Kunga vārdu un ticēja, cik mūžīgajai dzīvībai bija izredzēti.

⁴⁹Un tā Kunga vārds izpaudās pa visu apgabalu.

⁵⁰Bet jūdi sakūdīja augstas kārtas dievbijīgas sievietes un pilsētas ievērojamākos vīrus, sacēla vajāšanu pret Pāvilu un Bamabu un izdzina tos no savām robežām.

⁵¹Bet tie, nokratījuši pīšļus no savām kājām pret viņiem, devās uz Ikoniju.

⁵²Un mācekļi bija prieka un Svētā Gara pilni.