Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA APUSTUĻU DARBI 15 Bible Online

APUSTUĻU DARBI 15 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

APUSTUĻU DARBI 15

¹Daži, atnākuši no Jūdejas, mācīja brāļus: „Ja jūs neapgraiza pēc Mozus bauslības, jūs nevarat tikt pestīti.“

²Kad Pāvilam un Bamabam izcēlās ar viņiem liels strīds un vārdu maiņa, tad nosprieda, lai Pāvils, Bamaba un daži citi ietu šī jautājuma dēļ pie apustuļiem un vecajiem uz Jeruzālemi.

³Draudzes pavadīti, viņi gāja caur Foinikiju un Samariju un, stāstīdami par pagānu atgriešanos, sagādāja visiem brāļiem lielu prieku.

⁴Kad viņi nonāca Jeruzālemē, viņus uzņēma draudze, apustuļi un vecaji, un viņi pasludināja, ko Dievs ar viņiem darījis.

⁵Bet piecēlās daži no farizeju sektas, kas bija kļuvuši ticīgi, un sacīja: „Tos vajaga apzīmēt ar derības zīmi un pavēlēt tiem turēt Mozus bauslību.“

⁶Apustuļi un vecaji sapulcējās apspriest šo jautājumu.

⁷Bet, kad radās daudz pārrunu, Pēteris piecēlās un uz tiem runāja: „Brāļi, jūs zināt, ka Dievs kopš senām dienām jūsu starpā nolēmis, lai pagāni no manas mutes dzirdētu evaņģēliju un ticētu.

⁸Un Dievs, siržu pazinējs, tiem devis labu liecību, dāvādams Svēto Garu, tāpat kā mums.

⁹Un nemaz nav šķirojis mūs un viņus, šķīstīdams viņu sirdis ar ticību.

¹⁰Ko jūs tagad Dievu kārdināt, uz mācekļu kakla likdami jūgu, ko ne mūsu tēvi, ne mēs nespējām panest?

¹¹Bet mēs ticam, ka ar Kunga Jēzus žēlastību tiksim pestīti, tāpat kā viņi.“

¹²Viss pulks klusēja un klausījās, kad Barnaba un Pāvils stāstīja, kādas zīmes un brīnumus Dievs caur viņiem bija darījis pagānu vidū.

¹³Kad viņi bija beiguši rimāt, Jēkabs atbildēja, sacīdams: „Brāļi, uzklausait mani!

¹⁴Sīmanis stāstīja, kā Dievam pirmo reizi labpaticis ļaudis no pagāniem pievienot savam vārdam.

¹⁵Un ar to saskan praviešu vārdi, kā ir rakstīts:

¹⁶Pēc tam es atkal uzcelšu Dāvida sagruvušo mājokli; kas tanī sagāzies, to es atjaunošu un to atkal uzcelšu,

¹⁷Lai pārējie cilvēki meklē to Kungu, un visi pagāni, pār kupem mans vārds ir piesaukts, —saka tas Kungs, kas to dara

¹⁸Zināmu no mūžības.

¹⁹Tāpēc es domāju, ka nevajaga apgrūtināt tos, kas no pagāniem atgriežas pie Dieva,

²⁰Bet viņiem vajag pavēlēt, lai sargās no apgānīšanās ar elkiem, no netiklības un no nožņaugtu dzīvnieku un asins baudīšanas.

²¹Jo Mozum no seniem laikiem ir visās pilsētās savi sludinātāji, un viņu katru sabatu lasa sinagogās.“

²²Tad apustuļi un vecaji līdz ar visu draudzi nolēma sūtīt no sava vidus izvēlētus vīrus kopā ar Pāvilu un Barnabu uz Antiochiju: Jūdu, ar pievārdu Barsaba, un Sīļu, vīrus, kas izcēlās starp brāļiem,

²³Un ar viņu roku rakstīt: „Apustuļi un vecaji sūta brāļu sveicienu brāļiem Antiochijā, Sirijā un Kilikijā, kas bijuši pagāni.

²⁴Tā kā mēs esam dzirdējuši, ka daži no mums, kam mēs neesam pavēlējuši, jūs ar vārdiem samulsinājuši, padarīdami šaubīgas jūsu dvēseles,

²⁵Tad mēs vienprātīgi nospriedām sūtīt pie jums izvēlētus vīrus līdz ar mūsu mīļajiem Barnabu un Pāvila,

²⁶Cilvēkiem, kas ar visu sirdi nodevušies mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdam.

²⁷Mēs esam sūtījuši Jūdu un Sīļu, kas to pašu arī vārdos pasacīs.

²⁸Jo Svētajam Garam un mums ir paticis jums neuzlikt nekādu citu nastu, kā vien šo nepieciešamo:

²⁹Sargāties no elku upupiem, asinīm, nožņaugtā un netiklības; no tā sargādamies, jūs labi darīsit. Dzīvojiet veseli!“

³⁰Atlaisti viņi nonāca Antiochijā un, draudzi sapulcējuši, nodeva vēstuli.

³¹Kad viņi to lasīja, draudze priecājās par labo pamācību.

³²Bet Jūda un Sila, arī paši būdami pravieši, pamācīja brāļus ar daudz vārdiem un tos stiprināja.

³³Kad viņi kādu laiku tur bija palikuši, brāļi viņus ar miera sveicienu atlaida pie tiem, kas viņus bija sūtījuši.

³⁴[Bet Sila nolēma palikt tur.]

³⁵Bet Pāvils un Barnaba palika Antiochijā, kopā ar daudz citiem, mācī-dami un sludinādami tā Kunga vārdu.

³⁶Pēc dažām dienām Pāvils sacīja Bamabam: „Iesim atkal un visās pilsētās, kur tā Kunga vārdu esam sludinājuši, apraudzīsim brāļus, kā tiem klājas!“

³⁷Barnaba gribēja ņemt līdz Jāni, sauktu Marku;

³⁸Bet Pāvils negribēja ņemt līdz tādu, kas Pamfilijā bija no viņiem nošķiries un nebija viņiem gājis darbā līdz.

³⁹Tad radās sarūgtinājums, tā ka viņi viens no otra šķīrās, un Barnaba ņēma līdz Marku un pārcēlās uz Kipru.

⁴⁰Bet Pāvils, izvēlējis Silu, devās ceļā, un brāļi to novēlēja tā Kunga žēlastībai.

⁴¹Viņš pārstaigāja Siriju un Kilikiju, stiprinādams draudzes.