Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA APUSTUĻU DARBI 16 Bible Online

APUSTUĻU DARBI 16 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

APUSTUĻU DARBI 16

¹Viņš nonāca Derbē un Listrā. Tur bija kāds māceklis, vārdā Timotejs, ticīgas jūdu sievas dēls, bet no grieķu tēva.

²Brāļi Listrā un Ikonijā bija devuši par viņu labu liecību.

³Pāvils gribēja, lai tas viņam ietu līdz, un viņš to apgraizīja jūdu dēļ, kas dzīvoja tanī apvidū; jo visi zināja, ka viņa tēvs bijis grieķis.

⁴Pārstaigādami pilsētas, viņi tiem pavēlēja ievērot noteikumus, ko apustuļi un vecajie Jeruzālemē bija devuši.

⁵Draudzes tika stiprinātas ticībā, un viņu skaits jo dienas vairojās.

⁶Bet viņiem ejot caur Friģiju un Galatiju, Svētais Gars aizliedza Dieva vārdu Āzijā runāt.

⁷Nonākuši Mizijas apvidū, viņi lūkoja iet uz Bitiniju, bet Jēzus Gars viņiem neļāva.

⁸Pagājuši garām Mizijai, viņi nonāca Troadā.

⁹Un Pāvils naktī redzēja parādību: kāds maķedonietis stāvēja, viņu lūgdams un sacīdams: „Nāc uz Maķedoniju un palīdzi mums!“

¹⁰Kad viņš šo parādību bija redzējis, mēs gribējām tūdaļ iet uz Maķedoniju saprazdami, ka Dievs mūs aicina viņiem sludināt evaņģēliju.

¹¹Aizbraukuši no Troadas, mēs devāmies tieši uz Samotrakiju un otrā dienā uz Neapoli

¹²Un no turienes uz Filipiem. Tā ir galvenā pilsēta kādā Maķedonijas novadā, romiešu kolonija. Šinī pilsētā mēs palikām dažas dienas.

¹³Sabatā mēs izgājām ārpus pilsētas pie upes, kur, kā mēs domājām, būtu lūgšanas vieta, un apsēdušies, mēs runājām uz sanākušajām sievietēm.

¹⁴Klausījās arī kāda dievbijīga sieviete, vārdā Lidija, purpura pārdevēja Tiatīras pilsētā; viņai tas Kungs atvēra sirdi Pāvila vārdiem.

¹⁵Bet kad viņa un viņas nams bija kristīti, viņa lūdza, sacīdama: „Ja jums šķiet, ka es ticu tam Kungam, tad nāciet manā namā un palieciet tur!“ Un viņa mūs gauži lūdza palikt.

¹⁶Kādreiz, mums uz lūgšanas vietu ejot, mūs sastapa kāda jauna verdzene, kam bija zīlētājas gars, un zīlēdama tā atnesa saviem kungiem daudz peļņas.

¹⁷Tā Pāvilam un mums sekoja un sauca sacīdama: „Šie cilvēki ir Visaugstākā Dieva kalpi, kas jums sludina pestīšanas ceļu.“

¹⁸To viņa darīja daudz dienu. Bet Pāvils, saskaities un pagriezies atpakaļ, sacīja garam: „Jēzus Kristus vārdā es tev pavēlu iziet no tās.“ Un tas izgāja tanī pašā brīdī.

¹⁹Viņas kungi redzēdami, ka zudusi viņu peļņas cerība, satvēra Pāvilu un Silu un vilka tos sev līdz uz tirgus laukumu pie pilsētas valdes,

²⁰Un tos pilsētas pārvaldnieku priekšā noveduši, sacīja: „Šie cilvēki ir jūdi un rada nemieru mūsu pilsētā,

²¹Sludinādami ieražas, ko mums, romiešiem, neklājas ne pieņemt, ne piekopt.“

²²Ļaužu pulks sacēlās pret tiem, un pilsētas pārvaldnieki tiem noplēsa drēbes un pavēlēja tos šaust rīkstēm.

²³Pēc daudz sitieniem viņi tos iemeta cietumā un pavēlēja cietuma sargam tos stingri apsargāt.

²⁴Šis, dabūjis tādu pavēli, tos iemeta cietuma dziļākajā vietā un viņu kājas ielika siekstā.

²⁵Ap pusnakti Pāvils un Sīļa, lūgdami Dievu, dziedāja slavas dziesmas, un ieslodzītie viņos klausījās.

²⁶Piepeši notika liela zemestrīce, tā ka cietuma pamati sakustējās; tūdaļ atvērās durvis, un visiem nokrita važas.

²⁷Bet cietuma sargs, uzmodies un redzēdams cietuma durvis atvērtas, izrāva zobenu un gribēja nonāvēties domādams, ka cietumnieki izbēguši.

²⁸Bet Pāvils skaļā balsī sauca, sacīdams: „Nedari sev nekā ļauna, jo mēs visi esam šeit.“

²⁹Viņš sauca pēc uguns, ieskrēja un drebēdams metās zemē Pāvila un Sīlas priekšā

³⁰Un, izvedis tos ārā, sacīja: „Kungi, kas man jādara, lai es tiktu pestīts?“

³¹Viņi atbildēja: „Tici uz Kungu Jēzu, tad tu un tavs nams tiksit pestīti.“

³²Un viņi runāja Dieva vārdu viņam un visiem, kas bija tanī namā.

³³Viņš tos uzņēma tanī pašā nakts stundā, nomazgāja tiem brūces, un tūdaļ viņš tika kristīts, pats un visi viņa piederīgie.

³⁴Viņš tos veda savā namā, sēdināja pie galda un priecājās ar visu savu namu, ka ticēja Dievam.

³⁵Kad diena bija uzaususi, pilsētas pārvaldnieki sūtīja tiesas kalpotājus, sacīdami: „Atbrīvo šos cilvēkus!“

³⁶Cietuma sargs Pāvilam paziņoja šos vārdus: „Pilsētas pārvaldnieki sūtījuši, lai jūs atbrīvo. Tad izejiet un staigājiet ar mieru sirdī!“

³⁷Bet Pāvils viņiem sacīja: „Tie mūs romiešus, bez tiesas sprieduma, visiem redzot, ir šautuši un iemetuši cietumā; un tagad tie mūs slepeni izmet? Tā ne; lai viņi paši nāk un mūs izved.“

³⁸Tiesas kalpotāji atstāstīja šos vārdus pilsētas pārvaldniekiem. Tie sabijās dzirdēdami, ka viņi ir romieši.

³⁹Un tie atnāca, viņus pierunāja un izveduši lūdza iziet no pilsētas.

⁴⁰Izgājuši no cietuma, viņi aizgāja pie Lidijas un apmeklēja brāļus, pamācīja tos un devās ceļā.