Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA APUSTUĻU DARBI 17 Bible Online

APUSTUĻU DARBI 17 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

APUSTUĻU DARBI 17

¹Izgājuši cauri Amfipolei un Apollonijai, viņi nonāca Tesalonikā; tur bija jūdu sinagoga.

²Pāvils, kā parasti, iegāja pie tiem un trīs nedēļas runāja ar tiem par rakstiem,

³Tos izskaidrodams un pierādīdams, ka Kristum vajadzēja ciest un augšām celties no mirušiem, un teikdams: „Šis ir Kristus Jēzus, ko es jums sludinu.“

⁴Dažus no tiem viņš pārliecināja, un tie piebiedrojās Pāvilam un Silam, ari liels pulks dievbijīgu grieķu un daudz dižciltīgu sieviešu.

⁵Bet jūdi, sadusmoti un sabiedrojušies ar dažiem nelietīgiem klaidoņiem, saskrēja barā un radīja nemieru pilsētā un, apstājuši Jazona namu, meklēja viņus, lai vestu pūļa priekšā.

⁶Bet tos neatraduši, viņi Jazonu un dažus brāļus vilka pilsētas valdes priekšā, kliegdami: „Tie, kas visā pasaulē rada nemieru, atnākuši arī šurp;

⁷Tos Jazons uzņēmis; un tie visi rīkojas pret ķeizara pavēlēm, sacīdami, ka cits ir ķēniņš—Jēzus.“

⁸Viņi uztrauca ļaudis un pilsētas valdes vīrus, kas to dzirdēja.

⁹Bet dabūjuši gandarījumu no Jazona un pārējiem, viņi tos atbrīvoja.

¹⁰Bet brāļi tūdaļ naktī Pāvilu un Silu nosūtīja uz Beroju; tur nonākuši, viņi iegāja jūdu sinagogā.

¹¹Tie bija labvēlīgāki par Tesalonikas jūdiem un vārdu labprāt uzņēma, meklēdami ikdienas rakstos, vai tas tā esot.

¹²Daudzi no viņiem kļuva ticīgi, un ne mazums cienījamu grieķu sieviešu un vīriešu.

¹³Kad Tesalonikas jūdi uzzināja, ka arī Berojā Pāvils sludina Dieva vārdu, viņi nāca arī uz turieni, uztraukdami un samulsinādami ļaudis.

¹⁴Brāļi tūdaļ sūtīja Pāvilu prom, lai viņš ietu uz jūfu, bet Sīļa un Timotejs palika tur.

¹⁵Pavadoņi Pāvilu aizveda līdz Atēnām un aizgāja, dabūjuši līdz pavēli Silam un Timotejam, lai tie pēc iespējas drīz nāktu pie viņa.

¹⁶Kamēr Pāvils Atēnās viņus gaidīja, viņa gars iedegās dusmās, redzot, ka pilsēta ir pilna elku.

¹⁷Viņš sarunājās sinagogās ar jūdiem un dievbijīgajiem un ikdienas tirgus laukumā ar visiem, kas gadījās.

¹⁸Bet daži epikūriešu un stoiķu filozofi ar viņu sarunājās, un daži sacīja: „Ko šis pļāpa grib teikt?“ Un citi: „Šis šķiet esam svešu dievu sludinātājs“. Jo viņš sludināja Jēzu un augšāmcelšanos.

¹⁹Saņēmuši, tie viņu veda uz areiopagu, sacīdami: „Vai mēs nevarētu dabūt zināt, kas tā par jaunu mācību, ko tu sludini?

²⁰Jo tu runā mūsu ausim svešas lietas; tāpēc mēs gribam zināt, kas tas ir.“

²¹Bet visiem atēniešiem un sveši-niekiem, kas tur mita, nekas cits nerūpēja, kā vien ko jaunu runāt un dzirdēt.

²²Pāvils, stāvēdams areiopaga vidū, sacīja: „Atēnieši, es redzu, ka jūs visās lietās esat ļoti dievbijīgi.

²³Jo, staigādams un aplūkodams jūsu svētumus, es atradu arī altāri ar uzrakstu: Nepazīstamam Dievam. Ko jūs nepazīdami godājat, to es jums sludinu.

²⁴Dievs, kas radījis pasauli un visu, kas tanī, būdams debess un zemes Kungs, nemājo rokām celtos tempļos.

²⁵Un viņu neapkalpo cilvēku rokas, it kā viņam kā vajadzētu: viņš pats dod visiem dzīvību, elpu un visu;

²⁶Viņš licis visām tautām celties no vienām asinīm un dzīvot pa visu zemes virsu un nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem dzīvot,

²⁷Lai tie meklētu Dievu, vai tie viņu varētu nojaust un atrast, jebšu viņš nav tālu nevienam no mums.

²⁸Jo viņā mēs dzīvojam un rosāmies un esam, kā ari daži jūsu dziesminieki sacījuši: Mēs arī esam viņa cilts.

²⁹Tāpēc mums, kas esam Dieva cilts, nav jādoma, ka dievība ir līdzīga zeltam, sudrabam vai akmenim, cilvēka mākslas darinājumam vai izdomājumam.

³⁰Bet Dievs, atstādams neievērotus nezināšanas laikus, tagad aicina visus cilvēkus visur atgriezties no grēkiem.

³¹Jo viņš nolicis dienu, kupā viņš pasauli taisnīgi tiesās caur kādu vīru, ko viņš izredzējis un par ko visiem liecību devis, uzmodinādams to no mirušiem.“

³²Par mirušo augšāmcelšanos dzirdēdami, citi zobojās, bet citi sacīja: „Par to mēs tevi vēl kādu citu reizi dzirdēsim.“

³³Tā Pāvils aizgāja no viņu vidus.

³⁴Bet daži viņam piebiedrojās un kļuva ticīgi. Starp tiem bija Dionisijs, areiopaga loceklis, kāda sieviete, vārdā Damarida, un vēl citi līdz ar viņiem.