Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA APUSTUĻU DARBI 18 Bible Online

APUSTUĻU DARBI 18 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

APUSTUĻU DARBI 18

¹Pēc tam Pāvils, aizgājis no Atēnām, nonāca Korintā.

²Un viņš sastapa kādu jūdu, vārdā Akvilu, kas cēlies no Ponta. Tas nesen ar savu sievu Priskillu bija šeit ieradies no Itālijas, jo Klaudijs bija pavēlējis visiem jūdiem atstāt Romu. Viņš iegāja pie tiem.

³Un, tā kā viņi nodarbojās ar to pašu amatu, viņš pie tiem palika un strādāja: jo tie pēc amata bija telšu taisītāji.

⁴Viņš katru sabatu mācīja sinagogā un centās pārliecināt jūdus un grieķus.

⁵Kad Sīļa un Timotejs bija atnākuši no Maķedonijas, Pāvils ar visu sirdi sludināja, apliecinādams jūdiem, ka Jēzus ir Kristus.

⁶Bet kad tie pretojās un zaimoja, viņš drēbes izkratījis, tiem sacīja: „Jūsu asinis lai nāk pār jums, es esmu bez vainas; no šī brīža es iešu pie pagāniem.“

⁷Un, no turienes aizgājis, viņš nonāca kāda dievbijīga vīra namā, kam vārds bija Titijs Justs; viņa nams atradās līdzās sinagogai.

⁸Bet Krisps, sinagogas priekšnieks, ticēja tam Kungam ar visu savu namu; un daudz korintiešu, viņu dzirdēdami, ticēja un tika kristīti.

⁹Bet naktī tas Kungs parādībā Pāvilam sacīja: „Nebīsties, bet runā un neciet klusu.

¹⁰Jo es esmu ar tevi! Neviens necelsies pret tevi, lai darītu tev ļaunu, jo man ir daudz ļaužu šinī pilsētā.“

¹¹Viņš tur palika gadu un sešus mēnešus, mācīdams Dieva vārdu viņu vidū.

¹²Kad Gallions bija prokonsuls Achajā, jūdi visi kā viens sacēlās pret Pāvilu un veda to tiesas priekšā,

¹³Sacīdami: „Šis pavedina ļaudis pret bauslību kalpot Dievam.“

¹⁴Kad Pāvils gribēja sākt runāt, Gallions jūdiem sacīja: „Jūdi, ja tas būtu kāds netaisns vai ļaunprātīgs darbs, tad es jūs uzklausītu, kā pienākas,

¹⁵Bet ja jautājumi attiecas uz jūsu mācību, personām un bauslību, tad lūkojiet jūs paši; es negribu šinīs lietās būt tiesātājs.“

¹⁶Un viņš tos dzina prom no soģa krēsla.

¹⁷Bet pūlis satvēra sinagogas priekšnieku Sostenu un to pēra soģa krēsla priekšā; un Gallions par to nelikās ne zinis.

¹⁸Bet Pāvils palika tur vēl labu laiku un, atvadījies no brāļiem, pārcēlās uz Siriju, un līdz ar viņu Priskilla un Akvila, kas Kenchrejās bija apcirpis savu galvu, jo viņš bija devis solījumu.

¹⁹Viņi nonāca Efezā, un tur, tos atstājis, viņš pats iegāja sinagogā un sludināja jūdiem.

²⁰Kad tie viņu lūdza ilgāk palikt, viņš negribēja,

²¹Bet atvadījās, sacīdams: „Nākošie svētki man katrā ziņā jāpavada Jeruzālemē, un tad, ja Dievs gribēs, es atkal atgriezīšos pie jums.“ Viņš aizbrauca no Efezas

²²Un, nonācis Cezarejā, viņš aizgāja un apsveica draudzi un devās uz Antiochiju.

²³Kādu laiku tur palicis, viņš aizgāja un pēc kārtas pārstaigāja Galatijas zemi un Friģiju, stiprinādams visus mācekļus.

²⁴Bet Efezā nonāca kāds jūds, vārdā Apolls, dzimis aleksandrietis, izglītots vīrs, labs rakstu pazinējs.

²⁵Tas bija mācīts tā Kunga ceļā un, degdams garā, runāja un rūpīgi mācīja par Jēzu, kaut gan pazina tikai Jāņa kristību.

²⁶Viņš sāka sludināt sinagogā. Viņu dzirdējuši, Priskilla un Akvila viņu aicināja pie sevis un viņam vēl skaidrāk izstāstīja Dieva ceļu.

²⁷Kad viņš gribēja iet uz Achaju, brāļi mācekļiem rakstīja un lūdza, lai viņu uzņem; tur nonācis, viņš daudz palīdzēja tiem, kas ar Dieva žēlastību bija kļuvuši ticīgi.

²⁸Jo viņš dedzīgi pārliecināja jūdus, ļaužu priekšā no rakstiem pierādīdams, ka Jēzus ir Kristus.