Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA APUSTUĻU DARBI 19 Bible Online

APUSTUĻU DARBI 19 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

APUSTUĻU DARBI 19

¹Kamēr Apolls bija Korintā, Pāvils, pārstaigājis augstienes apvidus, nonāca Efezā, un, sastapis dažus mācekļus,

²Viņš tiem sacīja: „Vai jūs dabūjāt Svēto Garu, kad jūs kļuvāt ticīgi?“ Tie viņam atbildēja: „Mēs pat neesam dzirdējuši, ka Svētais Gars ir.“

³Viņš jautāja: „Ar kādu kristību jūs esat kristīti?“ Tie atbildēja: „Ar Jāņa kristību.“

⁴Bet Pāvils sacīja: „Jānis kristīja ar grēku nožēlas kristību, ļaudīm sacīdams, lai tie tic tam, kas nākšot pēc viņa, tas ir, —Jēzum.“

⁵To dzirdējuši, viņi tika kristīti Kunga Jēzus vārdā.

⁶Kad Pāvils uzlika tiem rokas, Svētais Gars nāca pār tiem: tie runāja mēlēs un pravietoja.

⁷Viņu bija pavisam ap divpadsmit vīru.

⁸Bet viņš, iegājis sinagogā, atklāti sludināja trīs mēnešus, sarunādamies un pārliecinādams par Dieva valstību.

⁹Tā kā daži nocietināja savas sirdis un neticēja, ļaužu priekšā nonicinādami šo mācību, viņš no tiem aizgāja un ņēma mācekļus savrup, ikdienas sludinādams Tiranna skolā.

¹⁰Tas turpinājās ap divi gadi, tā ka visi, kas Āzijā dzīvoja, dzirdēja tā Kunga vārdu, jūdi un grieķi.

¹¹Dievs darīja neparastus brīnumus ar Pāvila rokām,

¹²Tā ka pat sviedru autus un priekšautus no viņa miesas uzlika neveseliem, un slimība tos atstāja, un ļaunie gari no tiem izgāja.

¹³Daži jūdu apkārt klejojošie garu izdzinēji uzdrošinājās Kunga Jēzus vārdu piesaukt pār tiem, kam bija ļauni gari, sacīdami: „Es jūs apsaucu tā Jēzus vārdā, ko Pāvils sludina.“

¹⁴Tie, kas to darīja, bija jūdu augstā priestera Skevas septiņi dēli.

¹⁵Bet ļaunais gars, atbildēdams viņiem, sacīja: „Jēzu es pazīstu un par Pāvilu es zinu; bet kas jūs tādi esat?“

¹⁶Un cilvēks, kupā ļaunais gars mājoja, tiem uzbruka un tos visus pievarēja, tā ka tiem kailiem un ievaino-tiem bija jābēg no šī nama.

¹⁷Tas kļuva zināms visiem jūdiem un grieķiem, kas dzīvoja Efezā. Viņus visus pārņēma bailes, un viņi slavēja Kunga Jēzus vārdu.

¹⁸Daudzi, kas bija kļuvuši ticīgi, nāca atzidamies un izstāstīdami savus darbus.

¹⁹Un labs skaits to, kas bija nodarbojušies ar burvju mākslām, sanesa grāmatas un tās sadedzināja visu acu priekšā; to vērtību noteica un saskaitīja piecdesmit tūkstoš sudraba gabalu.

²⁰Tādā kārtā mācība auga un kļuva stipra tā Kunga spēkā.

²¹Pēc šiem notikumiem Pāvils garā apņēmās pārstaigāt Maķedoniju un Achaju un iet uz Jeruzālemi, sacīdams: „Pēc tam, kad būšu tur bijis, man jāredz arī Roma.“

²²Aizsūtījis uz Maķedoniju divi savus palīgus, Timoteju un Erastu, viņš pats kādu laiku palika Āzijā.

²³Tanī laikā izcēlās liels nemiers mācības dēļ.

²⁴Jo kāds vīrs, vārdā Demetrijs, sudrabkalis, kas no sudraba darināja Artemidas tempļus un sagādāja amat-niekiem diezgan lielu pelnu,

²⁵Sapulcējis tos un visus, kas ar to pašu amatu nodarbojās, sacīja: „Vīri, jūs zināt, ka no šī darba atkarājas mūsu labklājība.

²⁶Un jūs redzat un dzirdat, ka šis Pāvils nevien Efezā, bet gandrīz visā Āzijā ar savām runām novērsis daudz ļaužu, sacīdams, ka tie nav dievi, kas rokām darināti.

²⁷Mums draud ne tikai tas, ka šī nozare zaudē nozīmi, bet arī, ka augstās dieves Artemidas svētnīcu nonicinās, un iznīks viņas varenība, ko pielūdz visa Āzija un visa pasaule.“

²⁸To dzirdēdami un dusmu pārņemti, viņi sauca. „Varena ir efeziešu Arte mi da!“

²⁹Un visu pilsētu pārņēma nemiers. Visi traucās uz teātri, raudami līdz maķedoniešus Gāju un Aristarchu, Pāvila ceļa biedrus.

³⁰Kad Pāvils gribēja iet pūli, mācekļi viņam neļāva;

³¹Bet arī daži Āzijas pārvaldnieki, būdami viņa draugi, sūtīja pie viņa brīdinādami, lai viņš neietu uz teātri.

³²Citi sauca šā, citi tā, jo sapulce bija izjukusi, un vairums nezināja, kādēļ bija sanākuši kopā.

³³Bet Aleksandrs, ko jūdi bija izraudzījuši, saņēma no pūļa pamācības; un viņš māja ar roku, gribēdams ļaužu priekšā sacīt aizstāvēšanās runu.

³⁴Kad tie manīja, ka viņš ir jūds, visi vienā balsī sāka kliegt, saukdami ap divi stundas: „Varena ir efeziešu Artemida!“

³⁵Bet pilsētas rakstvedis pūli nomierināja, sacīdams: „Efezieši, vai ir kāds cilvēks, kas nezinātu, ka Efezas pilsēta ir varenās Artemidas un no debesīm nokritušā tēla sargātāja?

³⁶Tā kā tas nav apšaubāms, jums pienākas būt mierīgiem un nepārsteigties.

³⁷Jūs esat atveduši šos vīrus, kas nav ne svētnīcas aplaupītāji, ne mūsu dieves zaimotāji.

³⁸Ja Demetrijam un viņa darba biedriem ir kaut kas pret kādu, ir tiesas dienas, un ir prokonsuli, —lai viņi sūdz cits citu.

³⁹Bet ja jums būtu vēl kāda cita prasība, lai to izlemj kārtējā tautas sapulcē.

⁴⁰Mums arī jābīstas, ka mūs neapsūdz par šīs dienas sacelšanos, jo nav nekāda iemesla, ar ko šo dumpi varētu attaisnot.“ To sacījis, viņš sapulci atlaida.