Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA APUSTUĻU DARBI 26 Bible Online

APUSTUĻU DARBI 26 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

APUSTUĻU DARBI 26

¹Agripa sacīja Pāvilam: Tev ir atļauts aizstāvēties. Tad Pāvils izstiepa roku un teica aizstāvēšanās runu:

²„Ķēniņ Agripa, es sevi turu par laimīgu, ka varu šodien tavā priekšā aizstāvēties pret visu, par ko jūdi mani apsūdz,

³Jo vairāk tādēļ, ka tu pārzini visas jūdu parašas un jautājumus; tāpēc es tevi lūdzu mani pacietīgi uzklausīt.

⁴Visi jūdi pazīst manu dzīvi no mazām dienām, kā tā no paša sākuma risinājusies manas tautas vidū un Jeruzālēme,

⁵Pazīdami mani jau sen, tā ka tie varētu liecināt, ka esmu dzīvojis pēc mūsu reliģijas visstingrākās sektas noteikumiem, būdams farizējs.

⁶Un tagad mani tiesā par cerību, ka Dievs piepildīs apsolījumu, ko viņš mūsu tēviem devis,

⁷Ko mūsu divpadsmit ciltis cer iemantot, bez mitēšanās Dievam kalpodanas nakti un dienu. Par šo cerību, ķēniņ, jūdi mani apsūdz.

⁸Vai jums šķiet neticami, ka Dievs uzmodina mirušos?

⁹Man pašam gan šķita, ka man vajaga Nacarieša Jēzus vārdam noteikti pretoties.

¹⁰To es arī darīju Jeruzālemē. Saņēmis pilnvaras no augstajiem pries-teriem, es esmu daudz svēto ieslēdzis cietumā, un kad viņus nomaitāja, man tas bija pa prātam.

¹¹Pa visām sinagogām es tos daudzkārt ar sodiem esmu spiedis zaimot, pārlieku pret tiem trakojis, vajādams tos pat svešās pilsētās.

¹²Iedams ar tādu nolūku uz Damasku ar augsto priesteru atļauju un pilnvarām,

¹³Es, ķēniņ, dienas vidū uz ceļa redzēju gaismu no debesīm, spožāku par saules gaismu, apspīdam mani un manus ceļa biedrus.

¹⁴Mēs visi nokritām pie zemes, un es dzirdēju balsi ebrēju valodā uz mani sakām: Saul, Saul, ko tu mani vajā? Tev grūti nāksies pret dzenuli spārdīt.

¹⁵Es sacīju: Kas tu esi, Kungs? Tas Kungs atbildēja: Es esmu Jēzus, ko tu vajā.

¹⁶Bet celies kājās! Jo tāpēc, es tev esmu parādījies, lai tu man kalpotu un apliecinātu, kā tu mani esi redzējis un kā es tev parādīšos,

¹⁷Lai tevi izglābtu no šīs tautas un pagāniem, pie kufiem es tevi sūtu

¹⁸Atvērt viņu acis, lai tie atgriežas no tumsas gaismā, no sātāna varas pie Dieva, un ticībā uz mani dabū grēku piedošanu un mantojumu svēto pulkā.

¹⁹Tāpēc, ķēniņ Agripa, es šai debesu parādībai neesmu bijis nepaklausīgs,

²⁰Bet esmu sludinājis vispirms tiem, kas dzīvo Damaskā, Jeruzālemē un visā jūdu zemē, kā arī pagāniem, lai tie nožēlo savus grēkus un atgriežas pie Dieva un dara darbus, kas grēku nožēlas cienīgi.

²¹Tādēļ jūdi svētnīcā mani sagrāba un mēģināja nonāvēt.

²²Bet Dievs man palīdzējis līdz šai dienai, un es še stāvu kā liecinieks maziem un lieliem, neko citu nesludinā-dams, kā vien to, ko pravieši un Mozus par nākošām lietām runājuši,

²³Ka Kristum bija jācieš, ka viņš pirmais no mirušajiem auģšāmcēlies Sludināt gaismu savai tautai un pagā-niem.“

²⁴Viņam tā aizstāvoties, Fēsts sacīja skalā balsi: „Pāvil, tu esi traks, lielās rakstu zināšanas tevi padara traku!“

²⁵Bet Pāvils sacīja: „Es neesmu vis traks, loti cienījamais Fēst, bet es runāju patiesus un prātīgus vārdus,

²⁶Jo par šīm lietām zina ari ķēniņš, uz ko es droši runāju. Es neticu, ka kaut kas no tā viņam palicis apslēpts, jo tas nav noticis svešā stūrī.

²⁷Vai tu, ķēniņ Agripa, tici praviešiem? Es zinu, ka tu tici.“

²⁸Bet Agripa sacīja Pāvilam: „Tu gandrīz mani pārliecini kļūt par kristieti.“

²⁹Pāvils atbildēja: „Lai Dievs dod, ka agri vai vēlu nevien tu, bet arī visi, kas mani šodien dzird, kļūtu tādi, kāds es esmu, tikai bez šīm važām.“

³⁰Tad ķēniņš, zemes pārvaldnieks, Bernīke, un visi, kas pie viņiem sēdēja, piecēlās

³¹Un aizgāja, runādami savā starpā: „Šis cilvēks neko nedara, ar ko viņš būtu pelnījis nāvi vai važas.“

³²Bet Agripa Fēstam sacīja: „Šo cilvēku varētu atbrīvot, ja viņš nebūtu piesaucis ķeizaru.“