Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA APUSTUĻU DARBI 28 Bible Online

APUSTUĻU DARBI 28 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

APUSTUĻU DARBI 28

¹Izglābušies mēs uzzinājām, ka sala saucās Melite.

²Iezemieši mums parādīja neparastu laipnību. Tie, uzkūruši uguni, mūs visus uzņēma pie sevis, jo bija sācis līt lietus un bija auksts.

³Kad Pāvils bija salasījis kādu žagaru nastiņu un nolicis pie uguns, odze, aiz karstuma izlīdusi, aptinās ap viņa roku.

⁴Iezemieši, redzēdami dzīvnieku pie viņa rokas karājamies, sacīja viens otram: „Tiešām šis cilvēks ir slepkava, no jūjas viņš izglābies, bet atriebējs liktenis viņam neļauj dzīvot.“

⁵Bet viņš rāpuli nokratīja ugunī, necietis nekāda ļaunuma.

⁶Viņi gaidīja, ka viņš uztūks vai piepeši pakritīs un nomirs. Bet, ilgi gaidījuši un redzēdami, ka viņam nekas ļauns nenotika, viņi mainīja savas domas un sacīja, ka viņš esot dievs.

⁷Šinī apvidū salas augstākajam ierēdnim, vārdā Publijam, bija zemes īpašumi. Tas mūs uzņēma un trīs dienas laipni deva mums mājas vietu.

⁸Publija tēvs gulēja slims ar drudzi un asinssērgu. Pāvils iegāja pie viņa, pielūdza Dievu un, rokas uzlicis, to dziedināja.

⁹Kad tas bija noticis, arī pārējie salas iedzīvotāji, kas bija slimi, atnāca un tika dziedināti.

¹⁰Tie mūs godināja ar lielu godu un, kad mēs aizbraucām, deva mums līdz visu vajadzīgo.

¹¹Pēc trim mēnešiem mēs aizbraucām aleksandriešu kuģī, kas salā bija pārziemojis un kas brauca ar dioskūru zīmi.

¹²Nonākuši Sirākūzās, mēs tur palikām trīs dienas.

¹³No turienes, gar piekrasti braukdami, mēs nonācām Rēgijā. Un kad pēc vienas dienas sacēlās dienvidu vējš, mēs otrā dienā nonācām Puteolos.

¹⁴Tur mēs sastapām brāļus, kas mūs lūdza septiņas dienas palikt pie viņiem. Tā beidzot mēs nonācām Romā.

¹⁵Turienes brāļi, par mums dzir-dējuši, nāca mums pretī līdz Apija forumam un Tritabernām. Tos redzē-dams, Pāvils pateicās Dievam, un viņam radās drosme.

¹⁶Kad mēs nonācām Romā, Pāvilam atļāva dzīvot savrup ar kareivi, kas viņu apsargāja.

¹⁷Pēc trim dienām viņš saaicināja jūdu priekšniekus. Kad tie bija sanākuši, viņš tiem sacīja: „Brāļi, es neko neesmu darījis ne pret mūsu tautu, ne pret tēvu parašām, un tomēr esmu Jeruzālemē saistīts un nodots romiešu rokās.

¹⁸Tie, mani nopratinājuši, gribēja atbrīvot, jo man nevarēja pierādīt nekādu ar nāvi sodāmu vainu.

¹⁹Bet tā kā jūdi pretojās, es biju spiests piesaukt ķeizaru, bet ne ar nodomu apsūdzēt savu tautu.

²⁰Šī iemesla dēļ es jūs esmu lūdzis, lai jūs redzētu un ar jums runātu, jo es esmu saistīts ar šim važām Israēla cerības dēļ.“

²¹Bet tie viņam sacīja: „Mēs neesam nedz vēstules no Jūdejas saņēmuši par tevi, nedz ari kāds no brāļiem ir ieradies par tevi ko ļaunu vēstīt un runāt.

²²Tomēr mēs labprāt gribam no tevis dzirdēt, ko tu domā, jo par šo sektu mums ir zināms, ka tai visur pretojas.“

²³Tie, noteikuši viņam dienu, vēl vairāki ieradās viņa mājokli. Viņš tiem izskaidroja, apliecinādams Dieva valstību un pārliecinādams tos par Jēzu, sākot ar Mozus bauslību un praviešiem, no agra rīta līdz vakaram.

²⁴Citus gan viņa vārdi pārliecināja, bet citi neticēja.

²⁵Bet viņu starpā nebija vienprātības, un viņi aizgāja, kad Pāvils teica šo vienu vārdu: „Svētais Gars pareizi runājis caur pravieti Jesaju mūsu tēviem,

²⁶Sacīdams: Ej pie šiem ļaudim un saki: Dzirdēdami jūs dzirdēsit un nesapratīsit, un skatīdamies jūs skatīsities un neredzēsit.

²⁷Jo šo ļaužu sirds kļuvusi nejūtīga, ar ausīm tie grūti dzirdējuši un savas acis tie aizvēruši, lai ar acīm neredzētu, ar ausīm nedzirdētu, ar sirdi nesaprastu un neatgrieztos, un es tos nedziedinātu.

²⁸Tad zinait, ka Dievs pestīšanu sūtījis pagāniem, un tie to dzirdēs.“

²⁹Un, kad viņš to bija sacījis, jūdi devās projām, cits ar citu dedzīgi strīdēdamies.

³⁰Viņš palika pilnus divi gadus savā irētajā mājokli un pieņēma visus, kas pie viņa nāca,

³¹Sludinādams Dieva valstību un, īrētajā mājokli un pieņēma visus, kas pie neviena nekavēts, ar lielu drosmi mācīviņa nāca, dams par Kungu Jēzu Kristu.