Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA APUSTUĻU DARBI 4 Bible Online

APUSTUĻU DARBI 4 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

APUSTUĻU DARBI 4

¹Tiem uz ļaudīm runājot, pienāca priesteri, svētnīcas sardzes priekšnieks un saduķēji,

²Sadusmoti par to, ka viņi ļaudis mācīja un sludināja Jēzū augšāmcelšanos no mirušiem.

³Tie satvēra viņus un turēja apcietinājumā līdz rītam; jo bija jau vakars.

⁴Bet daudz ļaužu, kas šos vārdus bija dzirdējuši, ticēja, un viņu skaits bija ap pieci tūkstoši vīru.

⁵Nākošajā dienā sapulcējās viņu vadoņi, vecaji un rakstu mācītāji Jeruzālemē,

⁶Tāpat augstais priesteris Anna un Kajafa, Jānis, Aleksandrs un visi, kas bija no augsto priesteru cilts.

⁷Un viņus savā vidū nostatījuši, pratināja: „Kādā spēkā vai kādā vārdā jūs to esat darījuši?“

⁸Tad Pēteris, Svēta Gara pilns, tiem sacīja: „Tautas vadoņi un vecaji,

⁹Ja mūs šodien pratina laba darba dēl, ar ko šis neveselais cilvēks ir dziedināts,

¹⁰Tad lai jums visiem un visai Israēla tautai ir zināms, ka šis stāv vesels jūsu priekšā nacarieša Jēzus Kristus vārdā, ko jūs esat situši krustā, bet ko Dievs uzmodinājis no mirušiem.

¹¹Šis ir akmens, ko jūs, nama cēlēji, esat atmetuši un kas kļuvis par stāja akmeni.

¹²Nav pestīšanas nevienā citā; jo nav neviens cits vārds zem debess cilvēkiem dots, kurā mums lemta pestīšana.“

¹³Kad viņi redzēja Pētera un Jāņa drošsirdību un noprata, ka tie ir nemācīti un vienkārši cilvēki, viņi brīnījās; viņi arī uzzināja, ka tie bijuši kopā ar Jēzu,

¹⁴Un, redzot izdziedināto cilvēku pie tiem stāvam, viņiem nebija nekā ko pretim teikt.

¹⁵Pavēlējuši tiem atstāt sinedriju, viņi apspriedās savā starpā, sacīdami:

¹⁶„Ko lai darām ar šiem cilvēkiem? Jo, ka tiešām brīnums caur tiem noticis, tas visiem ir zināms kas Jeruzalemē dzīvo, un mēs to nevaram noliegt;

¹⁷Bet lai tas laužu starpā tālāk neizpaužas, mēs tiem stingri piekodi-nāsim nerimāt vairs šinī vārdā ne ar vienu cilvēku.“

¹⁸Tos ieaicinājuši, viņi tiem pavēlēja nemaz vairs nerunāt nedz mācīt Jēzus vārdā.

¹⁹Bet Pēteris un Jānis, tiem atbildēdami, sacīja: „Spriediet paši, vai ir taisnīgi Dieva priekšā jums vairāk klausīt nekā Dievam;

²⁰Jo mēs nevaram nerunāt par to, ko esam redzējuši un dzirdējuši.“

²¹Tiem vēlreiz piedraudējuši, viņi tos atlaida, nevarēdami izdomāt, kā tos sodit, ļaužu dēļ, jo visi teica Dievu par to, kas bija noticis,

²²Jo šis cilvēks, kam dziedināšanas brīnums bija noticis, bija vairāk kā četrdesmit gadu vecs.

²³Atbrīvoti tie nāca pie savējiem un stāstīja, ko augstie priesteri un vecaji tiem bija sacījuši.

²⁴To dzirdējuši, viņi vienprātīgi lūdza Dievu, sacīdami: „Kungs, tu, kas esi radījis debesis un zemi, un jūfu un visu, kas tanī,

²⁵Kas ar sava kalpa, mūsu tēva Dāvida, muti caur Svēto Garu esi sacījis: Kāpēc pagāni trako un ļaudis izdomā nelietības?

²⁶Zemes ķēniņi sacēlušies un valdnieki apvienojušies pret to Kungu un viņa Svaidīto.

²⁷Jo, patiesi, Hērods un Poncijs Pilāts līdz ar pagāniem un Israēla ļaudim šinī pilsētā apvienojušies pret tavu svēto kalpu Jēzu, ko tu esi svaidījis,

²⁸Lai darītu to, ko tava roka un tavs padoms iepriekš bija nolēmis, ka tam 1 bija jānotiek.

²⁹Tad nu. Kungs, skaries uz vīnu draudiem un dod saviem kalpiem drosmi runāt tavu vārdu,

³⁰Savu roku izstiepdams, ka notiek dziedināšanas un zīmes un brīnumi tava svētā kalpa Jēzus vārdā.“

³¹Kad viņi beidza Dievu lūgt, vieta, kur tie bija sapulcējušies, nodrebēja, un tie visi kļuva Svēta Gara pilni un drošu sirdi runāja Dieva vārdus.

³²Ticīgo pulks bija viena sirds un viena dvēsele, neviens neko no savas mantas nesauca par savu, bet viņiem viss bija kopīgs.

³³Apustuļi ar lielu spēku apliecināja Kunga Jēzus augšāmcelšanos, un liela žēlastība bija ar viņiem visiem.

³⁴Viņu starpā ari nebija neviena, kam kā trūktu; jo tie, kam bija tīrumi vai nami, tos pārdeva un atnesa maksu par pārdoto

³⁵Un nolika apustuļiem pie kājām; un katram tika izdalīts, kā kuj-am vajadzēja.

³⁶Arī Jāzeps, ko apustuļi sauca par Barnabu—kas tulkojumā nozīmē iepriecināšanas dēls, —Ievīts, dzimis kipnetis,

³⁷Pārdeva tīrumu, kas viņam piederēja, atnesa naudu un nolika to pie apustuļu kājām.