Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PĀVILAVĒSTULĒ ROMIEŠIEM 1 Bible Online

PĀVILAVĒSTULĒ ROMIEŠIEM 1 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PĀVILAVĒSTULĒ ROMIEŠIEM 1

¹Pāvils, Kristus Jēzus kalps, raksta šo vēstuli, —aicināts apustulis, izredzēts sludināt Dieva evaņģēliju,

²Ko viņš jau iepriekš apsolījis ar savu praviešu muti svētajos rakstos,

³Evaņģēliju par viņa dēlu Jēzu Kristu, mūsu Kungu, kas pēc miesas cēlies no Dāvida,

⁴Bet Svētajā Garā ar savu augšāmcelšanos no miroņiem paaugstināts par Dieva dēlu spēkā.

⁵Caur viņu esmu saņēmis žēlastību un apustuļa pilnvaras celt godā viņa vārdu, pakļaujot ticībai visas pagānu tautas.

⁶Pie tām piederat arī jūs, Jēzus Kristus aicinātie.

⁷Visiem, Dieva mīļotiem, aicinātiem svētajiem Romā: žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus!

⁸Visupirms es pateicos savam Dievam caur Jēzu Kristu par jums visiem, jo jūsu ticība tiek daudzināta visā pasaulē.

⁹Dievs ir mans liecinieks—viņam es kalpoju ar savu garu, sludinādams viņa Dēla evaņģēliju—ka es jūs pastāvīgi pieminu

¹⁰Savās lūgšanas, vienumēr lūg-damies, vai gan beidzot pēc Dieva padoma man nepašķirsies reiz ceļš pie jums.

¹¹Jo es ilgojos jūs redzēt, lai jums varētu nest kādu gara velti, jums par stiprinājumu.

¹²Labāk sakot, lai, atrazdamies jūsu vidū, lidz ar jums gūtu iepriecu kopīgajā ticībā, es—jūsējā, jūs manējā.

¹³Jums jāzina, brāļi, ka es jau vairākkārt biju apņēmies jūs apciemot, lai gūtu kādu augli arī starp jums, tāpat kā starp pārējām pagānu tautām, bet līdz šim esmu bijis aizkavēts.

¹⁴Tiklab grieķiem kā negrieķiem, mācītiem kā nemācītiem esmu parādnieks.

¹⁵Tāpēc mana vēlēšanās sludināt evaņģēliju arī jums, romiešiem.

¹⁶Jo es nekaunos Kristus evaņģēlija: tas ir Dieva spēks par pestīšanu ikvienam, kas tic: jūdam visupirms un ari grieķim.

¹⁷Jo tanī atklājas Dieva taisnība no ticības uz ticību, kā rakstīts: „No ticības taisnais dzīvos.“

¹⁸Jau Dieva dusmība no debesīm parādās pār visu cilvēku bezdievību un cilvēku netaisnību, kas savā netaisnībā apslāpē patiesību.

¹⁹Jo, ko par Dievu var zināt, tas viņiem nav apslēpts: Dievs pats viņiem to atklājis.

²⁰Viņa neredzamās īpašības, tiklab viņa mūžīgā vara kā viņa dievišķiba, kopš pasaules radīšanas gara acīm saskatāmas viņa darbos; tāpēc viņiem nav ar ko aizbildināties.

²¹Jo, pazīdami Dievu, viņi to nav turējuši godā kā Dievu un viņam nav pateikušies, bet savos spriedumos krituši nicības gūstā un savā siržu neprātā iegrimuši tumsā.

²²Dižodamies ar savu gudrību, viņi kļuvuši nelgas

²³Un apmainījuši neiznīcīgā Dieva godību pret iznīcīgam cilvēkam un putniem, lopiem un rāpuļiem līdzīgiem tēliem.

²⁴Tāpēc Dievs viņus viņu siržu kārībās nodevis izvirtībai, kufā viņi paši sākuši sagandēt savas miesas,

²⁵Tāpēc ka viņi dievišķo patiesību apmainījuši pret meliem un sākuši dievināt un pielūgt radību, atstājot novārtā Radītāju—viņš lai ir slavēts visos mūžos, amen.

²⁶Tad nu Dievs viņus nodevis kauna pilnās kaislībās: sievietes apmai-nījušas dabisko dzimumu kopdzīvi ar pretdabisko.

²⁷Tāpat arī vīrieši, atmezdami dabisko kopdzīvi ar sievieti, cits pret citu iekaisuši savā iekārē, piekopdami netiklību, vīrietis ar vīrieti, saņemdami pelnīto sodu par savu nomaldīšanos paši pie sevis.

²⁸Tad nu tāpat, kā viņi nav turējuši cieņā viņiem doto Dieva atziņu, Dievs viņiem licis krist necienīgās tieksmēs, ķa viņi dara to, kas neklājas.

²⁹Tie piepildījuši savu dzīvi ar visādiem netikumiem: netiklību, mant-kārību, ļaunprātību, iestiguši skaudībā, slepkavībās, ķildās, viltībā, ļaundabībā,

³⁰Kļuvuši par mēlnešiem un neslavas cēlājiem, Dieva nicinātājiem un varmākam, augstprāšiem, balamutēm, ļaunumu izgudrotājiem, vecāku nicinātājiem,

³¹Pilni bezprāta un nepastāvības, cietsirdības un nežēlības.

³²Pazīdami Dieva taisno likumu, ka tie, kas tādas lietas dara, ir pelnījuši nāvi, viņi tomēr nevien paši tā dara, bet vēl priecājas par tiem, kas tā dzīvo.