Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PĀVILAVĒSTULĒ ROMIEŠIEM 2 Bible Online

PĀVILAVĒSTULĒ ROMIEŠIEM 2 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PĀVILAVĒSTULĒ ROMIEŠIEM 2

¹Tāpēc tu, cilvēka bērns, ikviens kas spriedi tiesu, ne ar ko nevari aizbildi-nāties, jo spriezdams tiesu par otru, tu tiesā pats sevi, jo tiesnesis būdams, tu dari to pašu.

²Bet mēs zinām, ka pār tiem, kas tā dara, nāk pelnītā Dieva tiesa.

³Vai nu tu, cilvēks, kas spriedi tiesu pār tiem, kas tā dara, un pats dari to pašu, domā, ka izbēgsi Dieva sodam?

⁴Jeb tu pārproti viņa neizsmeļamo laipnību, pacietību un lēnību, nesajēgdams, ka Dieva laipnība tevi vada uz atgriešanos?

⁵Ar savu apcietināto un neatgriezīgo sirdi tu sev pašam krāji sodu, kas nāks pār tevi dienā, kad parādīsies Dieva dusmība un viņa taisnā tiesa.

⁶Jo viņš ikvienam atmaksās pēc viņa darbiem.

⁷Tiem, kas neatlaidīgi dara labu un meklē godu un atzinību Dieva priekšā un to, kas neiznīkst, viņš dos mūžīgu dzīvību.

⁸Bet pār tiem, kas ir spītīgi un neklausa patiesībai, bet seko netaisnībai—dusmas un bardzība!

⁹Mokas un izbailes ikvienai cilvēka dvēselei, kas dara ļaunu—jūdam visupirms un arī grieķim!

¹⁰Gods, slava un labklājība ikvienam, kas dara labu—jūdam visupirms un arī grieķim!

¹¹Jo Dievs nespriež pēc cilvēka stāvokļa.

¹²Kas bez likuma grēkojuši, bez likuma ies bojā, bet kas grēkojuši, pazīdami likumu, pēc likuma tiks tiesāti.

¹³Jo nevis likuma klausītāji ir taisni Dieva priekšā, bet likuma darītāji tiks atzīti par taisniem.

¹⁴Jo, ja pagāni, kam nav bauslības likuma, sekodami savai dabai, izpilda tikumības likuma prasības, tad viņi, būdami bez bauslības likuma, paši sev ir likums.

¹⁵Jo ar to viņi pierāda, ka likuma prasība ierakstīta viņu sirdīs. To pašu apliecina viņu sirdsapziņa un viņu domu spriedumi, kas cits citu vai nu apsūdz vai attaisno,

¹⁶Tai dienā, kad Dievs caur Jēzu Kristu spriedīs tiesu par to, kas cilvēkos apslēpts, pēc mana evaņģēlija.

¹⁷Labi, tu dižojies ar to, ka saucies jūds, ka vari balstīties uz bauslību un ka tev ir Dievs.

¹⁸Tu zini viņa gribu un, būdams bauslībā mācīts, proti atšķirt svarīgo no nesvarīgā;

¹⁹Tu apzinies esam aklo ceļvedis, gaisma tiem, kas ir tumsībā,

²⁰Audzinātājs tādiem, kas nekā nezina, skolotājs nepieaugušiem, tāds, kam bauslībā dots atziņas un patiesības redzamais veids, —

²¹Citus tu māci—un pats sevi nemāci? sludinādams, ka nebūs zagt, tu pats zodzi?

²²Sacīdams, ka nebūs pārkāpt laulību, pats to pārkāpi? Ar riebumu no-vērzdamies no elkiem, aplaupi viņu tempļus?

²³Tā tad pats, dižodamies ar bausibu, to pārkāpdams, tu pulgo Dievu?

²⁴Kā rakstīts: „Jūsu dēļ Dieva vārds tiek zaimots pagānu starpā!“

²⁵Jūdu derības zīmei ir nozīme, ja tu pildi bauslību. Bet, ja tu esi bauslības pārkāpējs, šī tava zīme kļuvusi par pagānismu.

²⁶Un tālāk—ja pagāni pilda bauslības prasības, vai viņu pagānisms neskaitīsies līdzvērtīgs jūdu derības zīmei?

²⁷Tādā kārtā tie, kas pēc dabas ir pagāni un pilda bauslību, spriedīs tiesu pār tevi, kas ar savu bauslības burtu un ārējo derības zīmi esi bauslības pārkāpējs.

²⁸Jo nevis tas ir jūds, kas ārīgi ir tāds; ne arī tā ir derības zīme, kas redzama ārīgi pie miesas.

²⁹Bet īstais jūds ir neredzams, un viņa sirdsderības zīme ir garā un nevis burtā; tādam ir atzinība nevis cilvēku starpā, bet pie Dieva.