Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PĀVILAVĒSTULĒ ROMIEŠIEM 4 Bible Online

PĀVILAVĒSTULĒ ROMIEŠIEM 4 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PĀVILAVĒSTULĒ ROMIEŠIEM 4

¹Ko lai nu sakām par savu ciltstēvu pēc miesas—Ābrahāmu? Kādu labumu viņš ir panācis?

²Jo, ja Ābrahāms kļuvis taisns ar saviem darbiem, tad viņš ir liels, bet ne Dieva priekšā.

³Jo ko saka raksti? Ābrahāms ticēja Dievam, un tas viņam tika pielīdzināts par taisnību.“

⁴Bet kam ir darbi, tam alga netiek piešķirta pēc žēlastības, bet pēc nopelna.

⁵Bet kam nav darbu, bet kas tic Tam, kas bezdievīgo dara taisnu, tam viņa ticība tiek pielīdzināta par taisnību.

⁶Tāpēc arī Dāvids teic svētīgu tādu cilvēku, kam Dievs piešķir taisnību neatkarīgi no darbiem:

⁷„Svētīgi tie, kam pārkāpumi piedoti un grēki apklāti,

⁸Svētīgs tas cilvēks, kam tas Kungs nepielīdzina viņa grēku.“

⁹Vai šie svētības vārdi zīmējas vienīgi uz jūdiem vai arī uz nejūdiem? Es uzsveru: Ābrahāmam ticība pie-līdzināta par taisnību.

¹⁰Kādā stāvoklī nu viņam šī pielī-dzināšana notikusi? Kad viņš jau bija saņēmis derības zīmi jeb vēl bija bez tās? —Kad viņš vēl bija bez tās.

¹¹Bet ārējo zīmi viņš saņēma par apstiprinājumu ticības taisnībai, kas bija iegūta bez tās, un tā viņš kļuvis par tēvu visiem tiem, kas tic, būdami bez ārējās derības zīmes, un tā tad iegūst taisnību pielīdzināšanas ceļā,

¹²Kā arī par tēvu tiem, kam ir šī derības zīme, protams, ja viņi nevien ārīgi pieder pie tādiem, bet arī seko tai ticībai, kas bija mūsu tēvam Ābrahāmam jau tad, kad tas vēl bija bez šīs zīmes.

¹³Tā tad nevis bauslībā dibināts Ābrahāmam vai viņa pēcnācējiem dotais solījums, ka viņš iemantos pasauli, bet ticības taisnībā.

¹⁴Jo, ja bauslības kalpi ir tie, kas manto, tad mūsu ticība zaudē savu saturu, un apsolījums paliek nepildīts.

¹⁵Jo bauslībai seko dusmība. Bet kur nav bauslības, tur nav arī pārkāpuma.

¹⁶Tāpēc ir rakstīts: no ticības, lai pamatā būtu Dieva žēlastība, lai apsolī-jums būtu drošs visiem pēcnācējiem, nevien tiem, kas pakļauti bauslībai, bet arī tiem, kas seko Ābrahāma ticībai. Viņš ir mūsu visu tēvs

¹⁷Tā Dieva priekšā, kam viņš ticēja, kas mirušos dara dzīvus un sauc vārdā to, kas vēl nav, it kā tas jau būtu. Tāpēc arī ir rakstīts: „Daudzām tautām es tevi esmu cēlis par tēvu.“

¹⁸Pretī katrai cerībai cerēdams, viņš ir ticējis, ka viņš kļūs par tēvu daudzām tautām, kā sacīts: „Tāds būs tavs dzimums.“

¹⁹Viņš arī nezaudēja ticības spēku, vērodams, ka viņa miesa jau pamirusi—viņam varēja būt jau simts gadu—un ka pamiris arī Sāras mātes klēpis.

²⁰Dieva apsolījumu viņš neuzņēma ar šaubām un neuzticību, bet, Dievam godu dodams, kļuva stiprs ticībā,

²¹pilnīgi pārliecināts, ka Dievs to, ko Viņš apsolījis, spēj arī darīt.

²²Tāpēc arī tas viņam tika pielīdzināts par taisnību.

²³Bet ne jau viņa dēļ vien ir rakstīts, ka tas viņam pielīdzināts,

²⁴Bet arī mūsu dēļ, kam tas tiek pielīdzināts, kas ticam tam, kas mūsu Kungu Jēzu uzmodinājis no miroņiem,

²⁵Viņu, kas nodots nāvē mūsu pārkāpumu dēļ un uzmodināts, lai mēs tiktu taisnoti.