Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PĀVILAVĒSTULĒ ROMIEŠIEM 7 Bible Online

PĀVILAVĒSTULĒ ROMIEŠIEM 7 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PĀVILAVĒSTULĒ ROMIEŠIEM 7

¹Jūs jau zināt, brāļi, —es jau runāju uz tādiem, kas pazīst likumu—, ka likumam pār cilvēku ir noteikšana vienīgi tik ilgi, kamēr tas ir dzīvs.

²Piemēram, precēta sieva pēc likuma saistīta ar vīru, kamēr tas dzīvs, bet kad vīrs mirst, viņa kļūst brīva no likuma, kas viņu saista pie vīra.

³Tā tad: ja tā, vīram dzīvam esot, nodosies citam vīram, viņu sauks par laulības pārkāpēju; bet, ja vīrs ir miris, viņa ir brīva no likuma saistībām, un viņa piederēdama citam vīram, nav vairs laulības pārkāpēja.

⁴Tāpat arī jūs, mani brāļi, līdz ar miesīgo Kristu esat nonāvēti bauslībai un piederat citam, tam, kas uzmodināts no miroņiem. Tāpēc nesīsim augļus Dievam!

⁵Jo, kamēr mēs dzīvojām miesā, bauslības modinātās grēcīgās kaisles spēcīgi darbojās mūsu locekļos, tā ka mēs nesam augļus nāvei.

⁶Tagad turpretim bauslība zaudējusi savu spēku pār mums, jo mēs, viņai, kas mūs saistīja, esam miruši, tā ka nu varam kalpot jaunā garā un nevis pēc vecā burta.

⁷Kas nu no tā izriet? Vai pati bauslība ir grēks? Nekādā ziņā ne! Bet to gan varu teikt: es nebūtu pazinis grēka, ja nebūtu bijis bauslības, jo es nebūtu zinājis, kas ir iekāre, ja bauslība nesacītu: tev nebūs iekārot!

⁸Bet grēks, šī baušļa ierosināts, modināja manī visādas iekāres. Jo bez bauslības grēks ir nedzīvs.

⁹Es kādreiz dzīvoju bez bauslības, bet kad nāca bauslis, grēks kļuva dzīvs, bet es—nomiru.

¹⁰Tā izrādījās, ka bauslis, kam vajadzēja nest dzīvību, man atnesa nāvi.

¹¹Jo grēks, baušļa aizlieguma ierosināts, pievīla mani un ar to man atnesa nāvi.

¹²Tā tad bauslība kā tāda ir svēta, un bauslis kā tāds—svēts, taisns un labs.

¹³Vai tad labais man varēja atnest nāvi? Protams ka ne! To ir darījis grēks. Tas, lai atklāti parādītos kā grēks, izlietodams labo par līdzekli, man ir nesis nāvi, lai tādā kārtā, darbojoties bauslim, kļūtu pārpārim grēcīgs.

¹⁴Mēs zinām, ka bauslība ir garīga, bet es esmu miesīgs, pārdots grēka varā.

¹⁵Jo es pats nesaprotu, ko daru; jo nevis to, ko gribu, es daru, bet ko ienīstu, to es daru.

¹⁶Bet ja es to daru, ko negribu, tad es piebalsoju bauslībai un atzīstu, ka tā ir laba.

¹⁷Bet tad jau vairs es tas neesmu, kas dara ļaunu, bet manī mītošais grēks.

¹⁸Jo es zinu, ka manī, tas ir manā dabīgajā miesā, nemīt nekas labs. Labu gribēt man ir dots, bet labu darīt ne.

¹⁹Jo labo, ko gribu, es nedaru, bet ļauno, ko negribu, to es daru.

²⁰Bet ja es to daru, ko negribu, tad darītājs neesmu vairs es, bet manī mītošais grēks.

²¹Tad nu šādu likumu es atrodu, ka, gribot darīt labu, man iznāk ļaunais.

²²Mans iekšējais cilvēks ar prieku piekrīt Dieva bauslības likumam.

²³Bet savos locekļos es manu citu likumu, kas kapa ar mana prāta likumu un padara mani par grēka likuma gūstekni, kas ir manos locekļos.

²⁴Es nožēlojamais cilvēks! kas mani izraus no šīs nāvei lemtās miesas?

²⁵Pateicība Dievam mūsu Kungā Jēzū Kristū! Tā tad nu es ar savu prātu kalpoju Dieva likumam, bet ar savu miesu—grēka likumam.