Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PĀVILA 1. VĒSTULE KORINTIEŠIEM 14 Bible Online

PĀVILA 1. VĒSTULE KORINTIEŠIEM 14 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PĀVILA 1. VĒSTULE KORINTIEŠIEM 14

¹Dzenieties pēc mīlestības, bet rūpējieties arī par garīgām dāvanām, sevišķi lai jums būtu praviešu dāvana.

²Jo, kas runā mēlēs, tas nerunā cilvēkiem, bet Dievam; jo neviens to nesaprot, viņš garā runā noslēpumus.

³Bet kas sludina pravieša spēkā, tas runā cilvēkiem, stiprinādams ticībā, mudinādams un iepriecinādams.

⁴Kas runā mēlēs, tas stiprina ticībā pats sevi; bet, kas sludina pravieša spēkā, tas ceļ draudzi.

⁵Es gribētu, ka jūs visi varētu runāt mēlēs, bet vēl vairāk, ka jūs sludinātu praviešu spēkā. Jo sludinātājs ir lielāks nekā mēlēs runātājs, ja pēdējais nesmedz paskaidrojumu, lai draudze iegūtu stiprināšanu.

⁶Ja es, brāļi, nāktu pie jums, mēlēs runādams, ko tas jums palīdzētu, ja es nesludinātu jums, nesdams vai atklāsmi, vai atziņu, vai praviešu spēku, vai mācību?

⁷Tas tāpat kā ar nedzīviem instrūmentiem, vai tā būtu stabule, vai kokle, kas izdod skaņas; ja to skaņas nevarētu izšķirt, kā lai saprastu stabules vai kokles spēli?

⁸Un, ja taure izdod neskaidru skaņu, kas tad gatavosies karam?

⁹Tāpat ari, ja jūs ar savu mēli neteiksit skaidrus vārdus, kā lai saprot runāto? Jūs būsit vējā runājuši.

¹⁰Pasaulē, kā zināms, ir daudz dažādu valodu, un nav nekā bez valodas.

¹¹Un ja es kādu valodu nesaprotu, tad es būšu runātājam svešinieks, un runātājs būs man svešinieks.

¹²Tā kā jums ir tieksmes pēc garīgām dāvanām, tad rūpējieties, ka esat bagāti ar dāvanām, ar kurām varat celt draudzi.

¹³Tādēļ, kas mēlēs runā, lai lūdz Dievu, ka viņš to arī var izskaidrot.

¹⁴Jo, kad es, mēlēs runādams, lūdzu Dievu, tad mans gars gan lūdz, bet mans prāts paliek neauglīgs.

¹⁵Kā tad tas patiesībā ir? Es taču gribu Dievu lūgt garā, bet gribu lūgt arī ar prātu; es gribu dziedāt garā, bet gribu dziedāt arī ar prātu.

¹⁶Ja tu garā slavē Dievu, kā gan vienkāršais draudzes loceklis pēc tavas pateicības varēs sacīt savu Amen? Jo viņš nesaprot, ko tu runā.

¹⁷Varbūt tava pateicība ir laba, bet tā citiem neceļ ticību.

¹⁸Es pateicos savam Dievam, es vairāk nekā jūs visi runāju mēlēs.

¹⁹Bet draudzē es gribu labāk piecus sapratīgus vārdus runāt, lai citus pa mācītu, nekā desmit tūkstošu vārdu mēlēs.

²⁰Brāļi, netopiet bērni saprašanā, bet esiet mazi bērni ļaunumā, bet saprašanā topiet pieauguši.

²¹Bauslibā rakstits: „Svešās mēlēs un ar svešu cilvēku lūpām es runāšu uz šo tautu, un tomēr tā man neklausīs,“ saka tas Kungs.

²²Tā mēles nav par zīmi ticīgajiem, bet neticīgajiem, bet praviešu sludināšana nav neticīgajiem bet ticīgajiem.

²³Ja visa draudze sanāktu kopā, un visi runātu mēlēs, un ienāktu svešinieki vai neticīgi, vai tie neteiks, ka esat prātu zaudējuši?

²⁴Bet ja visi runā praviešu spēkā un ienāk iekšā neticīgs vai svešinieks, visi viņu ved pie atzīšanas, visi spriež pār viņu.

²⁵Un viņa apslēptās sirds domas nāk zināmas, un tā viņš kritīs uz savu vaigu un apliecinās, ka tiešām Dievs ir jūsu vidū.

²⁶Kā tad nu būs, brāļi? Kad jūs sanākat kopā, katram ir kaut kas, vai psalms, vai mācība, vai atklāsme, vai mēles vai mēļu izskaidrošana, viss lai notiek ticības stiprināšanai.

²⁷Un ja mēlēs runā, tad lai uzstājas divi, ja daudz, trīs, un cits pēc cita, un viens lai izskaidro.

²⁸Un ja nav izskaidrotāja, tad lai tie cieš klusu draudzē un lai runā tik sev un Dievam.

²⁹Bet pravieši lai runā divi vai trīs, un citi lai apspriež.

³⁰Bet ja kādam citam, kas tur sēd, nāk atklāsme, tad pirmais lai cieš klusu.

³¹Jo jūs pēc kārtas varat visi sludināt, lai visiem būtu pamācība un pamudinājums.

³²Praviešu gari praviešiem klausa.

³³Jo Dievs nav nekārtības, bet miera Dievs.

³⁴Sievas lai draudzes sapulcēs cieš klusu, kā tas parasts visās ticīgo draudzēs; jo tām nav atļauts runāt, bet jābūt paklausīgām, kā arī bauslība nosaka.

³⁵Bet, ja tās grib ko zināt, lai prasa mājās saviem vīriem; jo sievai ir par kaunu runāt draudzes sapuicē.

³⁶Vai tad Dieva vārds ir no jums izgājis? Jeb vai tas pie jums vien ir nācis?

³⁷Kas sevi tur par pravieti vai gara cilvēku, tam jāatzīst, ka tas, ko es jums rakstu, ir tā Kunga pavēle.

³⁸Bet ja kāds to neatzīst, tas paliek neatzīts.

³⁹Tā tad, brāļi, dzenieties pēc praviešu dāvanām, neliedziet arī runāšanu mēlēs.

⁴⁰Bet viss lai notiek pieklājīgi un kārtīgi.