Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PĀVILA 1. VĒSTULE KORINTIEŠIEM 15 Bible Online

PĀVILA 1. VĒSTULE KORINTIEŠIEM 15 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PĀVILA 1. VĒSTULE KORINTIEŠIEM 15

¹Brāļi, es jums atgādinu evaņģēliju, ko jums jau esmu pasludinājis, ko jūs esat dabūjuši un kurā jūs arī stāvat,

²Kas jums arī dod pestīšanu, ja jūs to paturat tādā veidā, kā es jums to pasludinājis—citādi jūs būtu velti kļuvuši ticīgi.

³To es jums vispirms esmu mācījis, ko es pats saņēmu, ka Kristus ir miris par mūsu grēkiem pēc rakstiem,

⁴Un ka viņš aprakts, un trešajā dienā augšāmcēlies pēc rakstiem,

⁵Un ka viņš ir parādījies Kēfam, pēc tam tiem divpadsmitiem.

⁶Pēc tam viņš ir parādījies vairāk kā pieci simti brāļiem vienā reizē, no kuriem daudzi ir vēl dzīvi, bet citi jau miruši.

⁷Pēc tam viņš ir parādījies Jēkabam, tad visiem apustuļiem.

⁸Kā pašam pēdējam viņš parādījās arī man kā kādam nelaikā dzimušam.

⁹Jo es esmu mazākais apustuļu starpā un neesmu cienīgs, ka mani sauc par apustuli, tādēļ ka es vajāju Dieva draudzi.

¹⁰Bet no Dieva žēlastības esmu es, kas es esmu, un viņa man dāvātā žēlastība nav bijusi veltīga, es esmu vairāk par viņiem visiem strādājis, tomēr ne es, bet Dieva žēlastība, kas ir ar mani.

¹¹Lai vai es, vai viņi, tā mēs sludinām, un tā jūs esat kļuvuši ticīgi.

¹²Ja tad par Kristu sludina, ka viņš ir augšāmcēlies no miroņiem, kā tad daži jūsu starpā saka, ka neesot miroņu augšāmcelšanās?

¹³Ja nav miroņu augšāmcelšanās, tad ari Kristus nav augšāmcēlies.

¹⁴Un ja Kristus nav augšāmcēlies, tad veltīga ir mūsu sludināšana, un arī veltīga jūsu ticība.

¹⁵Tad jau mēs būtu Dieva viltus liecinieki, jo mēs esam liecinājuši pret Dievu, ka viņš Kristu ir uzmodinājis, bet viņš to nebūtu uzmodinājis, ja jau nav miroņu augšāmcelšanās.

¹⁶Jo, ja mirušie netop uzmodināti, tad arī Kristus nav uzmodināts.

¹⁷Un ja Kristus nav uzmodināts, tad veltīga ir jūsu ticība, tad jūs vēl esat savos grēkos.

¹⁸Tad arī tie ir pazuduši, kas Kristū aizmiguši.

¹⁹Ja mēs tikai šinī dzīvē vien ceram uz Kristu, tad esam visnožēlojamākie cilvēki.

²⁰Bet nu Kristus ir uzmodināts no miroņiem, viņš kā pirmais no mirušajiem.

²¹Jo, kā caur cilvēku nāve, tā arī caur cilvēku miroņu augšāmcelšanās.

²²Jo, kā Ādamā visi mirst, tāpat arī Kristū visi tiks dzīvi darīti.

²³Bet ikviens savā kārtā: vispirms Kristus, pēc tam tie, kas Kristum pieder viņa atnākšanas dienā.

²⁴Un tad nāk gals, kad viņš nodod valstību Dievam un Tēvam, kad viņš būs iznīcinājis katru valdību, varu un spēku.

²⁵Jo viņam vajaga valdīt, tiekāms viņš noliek visus ienaidniekus sev apakš kājām.

²⁶Kā pēdējais ienaidnieks tiks iznicināta—nāve.

²⁷Jo tas viņam ir visu nodevis apakš viņa kājām; bet kad saka: viss viņam nodots, tad protams, izņemot to, kas viņam visu nodevis.

²⁸Bet kad viņam viss būs nodots, tad ari Dēls pats pakļausies tam, kas viņam visu nodevis, lai Dievs būtu viss iekš visa.

²⁹Ko tad tie darīs, kas liekas kristīties par mirušajiem? Ja jau mirušie augšām necelsies, kam tad kristīties par viņiem?

³⁰Kādēļ arī mēs ikbrīdi esam briesmās?

³¹Es mirstu ikdienas, tik tiešām, ka ūs, brāli, esat mans gods Kristū Jēzū, mūsu Kungā.

³²Ja es, tikai mirstīgs cilvēks būdams, esmu Efezā cīnījies ar plēsīgiem zvēriem, kāds labums man tur būtu? Ja mirušie neceļas augšām, tad: „Ēdīsim un dzersim, jo rīt mēs mirstam.“

³³Nepievilieties. Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus.

³⁴Esiet visai modrīgi un negrēkojiet; jo daži Dievu nemaz nepazīst, to es jums saku par kaunu.

³⁵Bet varbūt kāds sacīs: Kā tad mirušie uzcelsies, kādā miesā tie nāks?

³⁶Tu nesaprašai Ko tu sēji, tas netop dzīvs, ja tas nav miris.

³⁷Tu nesēji miesu, kas vēl taps, bet tikai graudu, vai tas būtu kviešu vai kādas citas sēklas grauds.

³⁸Bet Dievs tam dod miesu kādu gribēdams, un ikkatrai sēklai savu īpat-nēju.

³⁹Ne visas miesas ir vienādas; citāda ir cilvēku miesa, citāda lopu miesa, citāda pumu un citāda zivju miesa.

⁴⁰Tā arī ir debesu ķermeņi un zemes ķermeņi; bet citāds krāšņums ir debesu ķermeņiem un citāds zemes ķermeņiem.

⁴¹Citāds spožums ir saulei un citāds mēnesim un citāds zvaigznēm; jo viena zvaigzne ir spožāka par otru.

⁴²Tāpat būs arī ar mirušo augšāmcelšanos. Sēts top iznīcībā un uzmodināts neiznīcībā.

⁴³Sēts top negodā, un uzmodināts godībā; sēts top nespēkā, uzmodināts spēkā.

⁴⁴Sēta top dabīga miesa, uzmodināta garīga miesa. Kā ir dabīga miesa, tā ir ari garīga miesa.

⁴⁵Tāpat ir ari rakstīts: „Pirmais cilvēks, Ādams, kļuva par dzīvu dvēseli,“ pēdējais Ādams par dzīvu darītāju garu.

⁴⁶Pirmais nav garīgais, bet dabīgais, tik pēc tam nāk garīgais.

⁴⁷Pinnais cilvēks ir no zemes, no pīšļiem; otrs cilvēks no debesim.

⁴⁸Kāds tas, kas no zemes, tādi paši tie, kas no zemes; un kāds tas, kas no debesīm, tādi paši tie, kas no debesīm;

⁴⁹Un tāpat kā esam nesuši zemes cilvēka ģīmi, tā arī nesīsim tā ģīmi, kas no debesīm.

⁵⁰Bet to es saku, brāļi: Miesa un asinis nevar iemantot Dieva valstību, nedz ari iznīcība var iemantot neiznicību.

⁵¹Redzi, es jums saku noslēpumu: Ne visi mēs mirsim, bet visi tiksim pārvērsti,

⁵²Piepeši, acumirkli, pēdējai bazūnei atskanot. Jo atskanēs bazūne, un mirušie tiks uzmodināti neiznīcībā, un mēs tapsim pārvērsti.

⁵³Jo tam, kas šeit iznīcīgs, jātērpjas neiznīcībā, un tam, kas šeit mirstīgs, jātērpjas nemirstībā.

⁵⁴Un kad šis iznīcīgais apvilks neiznīcību, un šis mirstīgais apvilks nemirstību, tad piepildīsies tas vārds, kas rakstīts: „Nāve ir aprīta uzvarā!

⁵⁵Kur, nāve, tava uzvara? Kur, elle, tavs dzelonis?“

⁵⁶Nāves dzelonis ir grēks, bet grēka spēks ir bauslība.

⁵⁷Bet paldies Dievam, kas mums devis uzvaru caur mūsu Kungu Jēzu Kristu.

⁵⁸Tad nu, mani mīļie brāļi, topiet pastāvīgi, nešaubīgi, pilnīgāki tā Kunga darbā vienumēr, zinādami, ka jūsu darbs tā Kunga lietās nav veltīgs.