Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PĀVILA 1. VĒSTULE KORINTIEŠIEM 9 Bible Online

PĀVILA 1. VĒSTULE KORINTIEŠIEM 9 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PĀVILA 1. VĒSTULE KORINTIEŠIEM 9

¹Vai es neesmu svabads? Vai es neesmu apustulis? Vai es neesmu Jēzu, mūsu Kungu, redzējis? Vai jūs neesat mans darbs mūsu Kungā?

²Ja es citiem neesmu apustulis, tad jums gan, jo jūs esat mana apustuļa amata zīmogs mūsu Kungā.

³Tas ir mans attaisnojums pret maniem apsūdzētājiem.

⁴Vai mums nav tiesības ēst un dzert?

⁵Vai mums nav tiesības kādu māsu ņemt par sievu un ar to kopā ceļot, kā to dara citi apustuļi, ari tā Kunga brāļi un Kēfa.

⁶Jeb vai tikai man un Barnabam vien nebūtu tiesības roku darbu nestrādāt?

⁷Kas tad iet karā ar savu maizi? Kas dēsta vīna kalnu un neēd tā augļus? Jeb kas gana lopus un nebauda viņu piena.

⁸Vai es to runāju tikai pēc cilvēku domām? Jeb vai to nesaka ari pati bauslība?

⁹Jo Mozus bauslībā rakstīts: „Tev nebūs vērsim, kas min labību, purnu aizsiet.“ Vai tad Dievs te runā par vēršiem?

¹⁰Vai tas viss nav zīmēts uz mums? Jo mūsu dēļ taču ir rakstīts: arājam jāar cerībā, kūlējam jākuļ cerībā, ka tam tiks sava daļa.

¹¹Ja mēs esam jums sējuši garīgo sēklu, vai tad tā liela lieta, ka saņemam jūsu laicīgos augļus?

¹²Ja citiem ir tiesības uz jūsu mantu, vai tad ne vairāk mums? Bet mēs šās tiesības neesam lietājuši, mēs visu panesam, lai Kristus evaņģēlijam nerastos kavēkļi ceļā.

¹³Vai nezināt, ka tie, kas kalpo svētnīcā, pārtiek no svētnīcas, un kas apkalpo altāri, saņem savu daļu no altāra?

¹⁴Tāpat arī tas Kungs ir noteicis evaņģēlija sludinātājiem pārtikt no evaņģēlija.

¹⁵Bet es to visu neesmu izlietājis. Un es jums to nerakstu, lai to attiecinātu uz mani. Es gribu labāk mirt; to, ar ko es lepojos, man neviens neatņems.

¹⁶Jo, kad es sludinu evaņģēliju, tad man nav ko lepoties; jo man tas jādara. Vai man, ja es nesludinātu evaņģēliju!

¹⁷Jo, ja es to labprātīgi daru, tad man ir alga; bet ja uz pavēli, tad esmu tikai amata izpildītājs.

¹⁸Kas tad ir mana alga? Ka es sludinu evaņģēliju bez maksas un nelietāju savas tiesības, ko man dod evaņģēlija sludināšana.

¹⁹Jo, nebūdams atkarīgs ne no viena, es brīvprātīgi paliku visiem par kalpu, lai pēc iespējas daudzus mantotu.

²⁰Jūdiem esmu tapis kā jūds, lai mantotu jūdus; tiem, kas zem bauslības, esmu tapis kā tāds, kas stāv zem bauslības, pats nebūdams zem bauslības, lai mantotu tos, kas stāv zem bauslības.

²¹Tiem, kas bez bauslības, esmu tapis kā tāds, kas bez bauslības, kaut patiesībā nebūdams bez Dieva bauslības, bet stāvēdams Kristus bauslībā, lai mantotu tos, kas bez bauslības.

²²Vājajiem esmu tapis kā vājš, lai mantotu vājos; visiem esmu tapis viss, lai katrā gadījumā kādus izglābtu.

²³Bet to visu es daru evaņģēlija dēļ, lai man būtu daļa pie tā.

²⁴Vai nezināt, ka skrējēji stadionā gan visi skrien, bet tikai viens dabū goda algu. Skrieniet tā, ka jūs to dabūjat.

²⁵Kas piedalās sacīkstēs, tas ir visādi atturīgs, —viņi tāpēc, lai dabūtu iznīcīgu vainagu, bet mēs neiznīcīgu.

²⁶Tā tad es skrienu ne kā uz ko nezināmu, es cīnos, ne kā gaisu sizdams.

²⁷Bet es norūdu un kalpinu savu miesu, lai, citiem sludinādams, pats nekļūstu atmetams.