Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PĀVILA 2. VĒSTULE KORINTIEŠIEM 1 Bible Online

PĀVILA 2. VĒSTULE KORINTIEŠIEM 1 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PĀVILA 2. VĒSTULE KORINTIEŠIEM 1

¹Pāvils pēc Dieva prāta Kristus Jēzus apustulis un brālis Timotejs Dieva draudzei, kas ir Korintā, un visiem svētajiem pa visu Achaju:

²Žēlastība jums un miers 110 Dieva, mūsu Tēva, un no Kunga Jēzus Kristus.

³Slavēts lai ir mūsu Kunga Jēzus Kristus Dievs un Tēvs, žēlastības Tēvs, un iepriecināšanas Dievs, kas mūs iepriecina visās mūsu bēdās,

⁴Ka mēs tos, kam ir kādas bēdas, varam iepriecināt ar to iepriecu, ko paši no Dieva saņēmuši.

⁵Jo, kā Kristus ciešanas spēcīgi nāk pār mums, tāpat spēcīgi darbojas mūsu ieprieca caur Kristu.

⁶Kad mums ir bēdas, tad tās jums par iepriecināšanu un pestīšanu; kad mums ir ieprieca, tad tā jums par iepriecināšanu, kas parādās spēcīga to pašu ciešanu panešanā, ko ari mēs nesam.

⁷Un mūsu cerība par jums ir stipra, jo mēs zinām, ka jums ir dalība kā ciešanās, tā ari iepriecā.

⁸Mēs negribam jūs, brāļi, atstāt bez ziņām par mūsu bēdām, kas mums bija Āzijā; tās bija pārāk smagas un gāja pāri mūsu spēkiem, tā ka jau gandrīz vairs necerējām palikt dzīvi.

⁹Pēc mūsu pašu domām bijām jau nāvei lemti, tā ka vairs nepaļāvāmies paši uz sevi, bet uz Dievu, kas uzmodina mirušos.

¹⁰No tādām nāves briesmām viņš mūs ir izglābis un arī turpmāk izglābs. Uz viņu mēs liekam savu cerību, ka viņš mūs joprojām glābs.

¹¹Arī jūs mums palīdzēsit ar savām aizlūgšanām, lai par mums parādīto žēlastību, ko daudzi izlūguši, daudzi iz-teiktu pateicību par mums.

¹²Tas, ar ko mēs lepojamies, ir mūsu sirdsapziņas liecība, ka mēs esam turējušies dievišķā šķīstībā un skaidrībā, ne miesas gudrībā, bet Dieva žēlastībā kā pasaulē, tā sevišķi jūsu vidū.

¹³Jo mēs jums cita nekā nerakstām, kā vien, ko jūs lasāt un ari saprotat; un es ceru, ka jūs to pilnīgi sapratīsit,

¹⁴Tā kā jūs jau pa daļai mūs esat sapratuši, ka mēs esam jūsu gods, tāpat kā arī jūs esat mūsu gods mūsu Kunga Jēzus dienā.

¹⁵Tādā pārliecībā es jau agrāk gribēju pie jums noiet, lai jūs atkal dabūtu žēlastību.

¹⁶No jums es gribēju iet tālāk uz Maķedoniju, un no Maķedonijas atkal atgriezties pie jums, un lai jūs mani izvadītu uz Jūdeju.

¹⁷Vai tad, to nolemdams, es esmu vieglprātīgi rīkojies? Jeb vai mani lē-mumi ir tik miesīgi, ka mans jā jā varētu būt ari nē nē?

¹⁸Dievs mans liecinieks: mūsu jums dotais vārds nav bijis reizē jā un nē.

¹⁹Jo Dieva dēls Kristus Jēzus, ko es un Silvāns un Timotejs esam jūsu vidū sludinājuši, nav bijis jā un nē, bet viņā ir bijis jā.

²⁰Jo, cik ir Dieva apsolīšanu, tās ir viņā jā, tāpēc caur viņu mūsu—amen Dievam par godu.

²¹Bet tas, kas stiprina mūs un jūs Kristū un kas mūs ir svaidījis, tas ir Dievs;

²²Viņš mūs ir an apzīmogojis un devis gara ķīlu mūsu sirdis.

²³Bet es piesaucu Dievu par liecinieku savai dvēselei, ka es jūs saudzēdams vairs neesmu nācis uz Korintu.

²⁴Ne ka mēs valdītu pār jūsu ticību, bet lai vairotu jūsu prieku, jo jūs stāvat ticībā.