Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PĀVILA 2. VĒSTULE KORINTIEŠIEM 11 Bible Online

PĀVILA 2. VĒSTULE KORINTIEŠIEM 11 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PĀVILA 2. VĒSTULE KORINTIEŠIEM 11

¹Kaut jūs mani mazliet panestu manā neprātā. Bet jūs jau mani panesat.

²Jo es esmu iededzies par jums ar dievišķu karstumu; es jūs esmu saderi nājis, lai jūs pievestu vienam vīram, Kristum, kā šķistu jaunavu.

³Bet es baidos, ka čūska, kas ar savu viltību piekrāpa Ievu, tāpat nesamaitā arī jūsu domas un nenovērš no Kristus vientiesības (un nevainības).

⁴Bet ja kāds nāk un sludina citu Jēzu, ne kā to, ko mēs esam sludinājuši, jeb ja jūs dabūjat citu garu, ne kā ko jūs esat saņēmuši, jeb citu evaņģēliju, ne kā ko esat pieņēmuši, tad jūs to labprāt ciešat.

⁵Es domāju, ka es nekādā ziņā neesmu mazāks par dižapustuļiem.

⁶Lai ari esmu nepraša runā, tomēr ne atziņā, to esam jums visiem visās lietās pierādījuši.

⁷Vai tad esmu grēkojis, pats sevi pazemodams, lai jūs augsti celtu, ka sludināju jums evaņģēliju bez atlīdzības?

⁸Citas draudzes es aplaupīju, no tām algu ņemdams par jūsu apkalpošanu; un kad, pie jums būdams, atrados trūkumā, tomēr nevienu neesmu apgrūtinājis.

⁹Manu trūkumu novērsa tie brāļi, kas atnāca no Maķedonijas; visās lietās es tā turējos, ka jūs neapgrūtinātu, un ari turpmāk neapgrūtināšu.

¹⁰Tik tiešām, ka Kristus patiesība ir manī, šī slava man nevar tikt liegta Achajas robežās.

¹¹Kādēļ? Vai tad es jūs nemīlu? To Dievs zina.

¹²Bet ko es daru, to arī turpmāk vēl darīšu, lai atņemtu iespēju lielīties tiem, kas to meklē, lai tanīs lietās, ar kurām tie lielās, tie izrādītos tādi paši kā mēs.

¹³Jo tie ir melu apustuļi un viltīgi strādnieki, izlikdamies par Kristus apustuļiem.

¹⁴Nav arī brīnums; jo pats sātāns izliekas par gaismas eņģeli.

¹⁵Tad arī nav nekas sevišķs, ka viņa kalpi izliekas par taisnības kalpiem; to gals būs tāds kā viņu darbi.

¹⁶Atkal es jums saku: Lai neviens netur mani par bezprāti. Bet ja jau, tad pieņemiet mani ari kā bezprāti, lai arī es varētu mazliet lielīties.

¹⁷Ko te saku, to nesaku pēc tā Kunga prāta, bet it kā neprātā, jo esmu pārliecināts, ka varu lielīties.

¹⁸Ja tad jau daudzi lielās pasaules lietās, tad ari es gribu lielīties.

¹⁹Jūs prātīgie taču labprāt panesat neprātīgos.

²⁰Jo jūs panesat, ja kāds jūs kalpina, ja kāds jūs izsūc, ja kāds aplaupa, ja kāds nicina, ja kāds jums sit vaigā.

²¹Par apkaunošanu sev es to saku, mēs uz to nebijām spējīgi. Bet ja kas lepojas ar kaut ko—es runāju neprātā, —tad es arī.

²²Tie ir ebrēji? Es arī. Tie ir israēlieši? Es ari. Tie ir Ābrahāma dzimums? Es arī.

²³Tie ir Kristus kalpi? Es runāju neprātā: Es vēl vairāk: Daudz vairāk darbā, daudz vairāk cietumos, bez mēra sitienus ciezdams, bieži nāves briesmās.

²⁴No jūdiem es esmu dabūjis piecas reizes četrdesmit sitienu bez viena.

²⁵Trīs reizes dabūju rīkstes, vienreiz mani mētāja akmeņiem, trīs reizes biju ūdens briesmās, visu dienu un nakti biju jūras viļņu varā.

²⁶Bieži biju ceļojumos, ūdens briesmās upēs, laupītāju briesmās, briesmās savu ļaužu vidū, briesmās pagānu vidū, briesmās pilsētā, briesmās tuksnesī, briesmās uz jūras, briesmās viltus brāļu starpā,

²⁷Darbā un pūlēs, daudzās bezmiega naktīs, izsalkumā un slāpēs, daudz reiz badā, salā un kailumā.

²⁸Bez tam vēl viss pārējais, ļaužu pieplūdums ikdienas, rūpes par visām draudzēm.

²⁹Kur ir kāds nespēcīgs, un es nebūtu nespēcīgs? Kur kāds krīt grēkā, un mana sirds nedegtu?

³⁰Ja jau jālielās, tad lielīšos ar savu nespēku.

³¹Mūsu Kunga Jēzus Dievs un tēvs, kas ir augsti teicams mūžīgi, zina, ka es nemeloju.

³²Damaskā ķēniņa Aretas zemes pārvaldnieks lika Damaskas pilsētu ap-sargāt, lai mani sagūstītu,

³³Pa logu kurvi mani nolaida pār mūri, tā es izglābos no viņa rokas.