Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PĀVILA VĒSTULE GALATIEŠIEM 3 Bible Online

PĀVILA VĒSTULE GALATIEŠIEM 3 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PĀVILA VĒSTULE GALATIEŠIEM 3

¹Jūs, neprātīgie galatieši, kas jūs apmājis, jūs, kam acu priekšā ir tēlots Jēzus Kristus, krustā sistais?

²To vien vēlētos no jums dabūt zināt: Vai jūs garu esat saņēmuši ar bauslības darbiem vai ar ticības sludi-nāšanu?

³Vai jūs esat tik neprātīgi? Garā iesākuši, jūs tagad miesā gribat pabeigt?

⁴Vai tik lielas lietas jūs velti esat piedzīvojuši? taču ne velti!

⁵Vai tad nu tas, kas jums sniedz garu un jūsos modina brīnuma spēkus, to dara ar bauslības darbiem vai ar ticības sludināšanu?

⁶Jau Ābrahāms „ticēja Dievam, un to viņam pielīdzināja par taisnību.“

⁷Tā tad atzīstiet, ka tie, kas tic, ir Ābrahāma bērni.

⁸Bet raksti, paredzēdami, ka Dievs pēc ticības taisno pagānu tautas, ir Ābrahāmam iepriekš pasludinājuši prieka vēsti: „Tevī taps svētītas visas tautas.“

⁹Tā tad tie, kas tic, tiek svētīti līdz ar ticīgo Ābrahāmu.

¹⁰Proti visi, kas dzīvo bauslības darbos, ir zem lāsta; jo ir rakstīts: „Nolādēts ir ikkatrs, kas netur un nedara visu to, kas ir rakstīts bauslības grāmatā.“

¹¹Bet ir skaidrs, ka ar bauslību neviens netop taisns Dieva priekšā, jo „ticībā taisnais dzīvos.“

¹²Bauslībai nav daļas ar ticību, bet—„kas to ir turējis, tam tā dod dzīvību.“

¹³Kristus ir mūs atpircis no bauslības lāsta, mūsu labā kļūdams par lāstu, jo ir rakstīts: „Nolādēts ir ikkatrs, kas karājas pie koka,“

¹⁴Lai Ābrahāma svētība nāktu pār pagānu tautām Jēzū Kristū, tā ka ticībā mēs saņemam gara apsolījumu.

¹⁵Brāļi, es runāju cilvēcīgi, ir cilvēka pēdējo gribu, kas stājusies spēkā, neviens neatceļ, nedz pieliek tai ko klāt.

¹⁶Ābrahāmam un viņa dzimumam ir doti apsolījumi. Nav rakstīts „un dzimumiem,“ tas ir par daudziem, bet par vienu: „un tavam dzimumam,“ proti Kristum.

¹⁷Bet es domāju to: Dieva jau sen spēkā nākušo gribas izpausmi neatceļ bauslība, kas dota četri simti trīsdesmit gadus vēlāk. Tā nevar iznīcināt apso-lījumu.

¹⁸Jo, ja ar bauslību nāk mantojums, tad vairs ne ar apsolījumu, bet Ābrahāmam to Dievs ar savu apsolījumu ir dāvinājis.

¹⁹Kāpēc tad nu dota bauslība? Pārkāpumu dēļ tā ir klātpielikta—līdz nāktu atvase, kam ir dots apsolījums—eņģeļu dota, ar starpnieka roku uzrakstīta.

²⁰Kur viens, tur nav starpnieka, bet Dievs ir viens vienīgs.

²¹Vai tad nu bauslība ir pret Dieva apsolījumiem? Nekādā ziņā ne. Jo, ja būtu dota bauslība, kas spēj dzīvu darīt, tad patiesi taisnība nāktu ar bauslību.

²²Bet raksti ir it visu saslēguši grēkā, lai apsolījums taptu dots ticīgiem ticībā uz Jēzu Kristu.

²³Bet pirms nāca ticība, mēs bijām turēti ieslēgti bauslības važās, līdz parādītos ticība, kurai bij jānāk.

²⁴Tā tad bauslība ir līdz Kristum bijusi mūsu audzinātāja, lai mēs ticībā kļūtum taisnoti.

²⁵Bet, kad ticība ir nākusi, tad audzinātājai nav vairs varas pār mums.

²⁶Jūs jau visi ticēdami uz Jēzu Kristu esat Dieva bērni.

²⁷Jo jūs visi, kas esat kristīti Kristus vārdā, esat tērpušies Kristū.

²⁸Tur nav ne jūda ne grieķa, nav ne kalpa nedz svabadā, tur nav ne vīrieša nedz sievietes, jo jūs visi esat viens Kristū Jēzū.

²⁹Bet kad jūs piederat Kristum, tad jūs esat Ābrahāma dzimums, mantinieki pēc apsolījuma.