Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA PĀVILA VĒSTULE GALATIEŠIEM 4 Bible Online

PĀVILA VĒSTULE GALATIEŠIEM 4 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

PĀVILA VĒSTULE GALATIEŠIEM 4

¹Ziņait: Kamēr mantinieks vēl nav pieaudzis, nav nekādas starpības starp viņu un kalpu, kaut arī visa manta viņam pieder.

²Bet viņš ir padots aizbildņiem un pārvaldniekiem, līdz tēva nospriestam laikam.

³Tā arī mēs, kad nebijām pieauguši, bijām pasaules pirmbūtņu kalpībā.

⁴Bet kad laiks bija piepildījies, tad Dievs sūtīja savu Dēlu, dzimušu no sievas, noliktu zem bauslības,

⁵Lai izpirktu tos, pār kupiem valdīja bauslība, ka mēs iegūtum bērnu tiesības.

⁶Bet ka jūs esat bērni, to ir Dievs apliecinājis, sūtīdams sava Dēla garu jūsu sirdīs, kas sauc: Aba—Tēvs!

⁷Tā tad tu vairs neesi kalps, bet bērns, bet ja bērns, tad ari caur Dievu mantinieks.

⁸Gan toreiz jūs, Dievu nepazīdami, kalpojāt tiem, kas pēc būtības nav dievi.

⁹Bet tagad, kad jūs Dievu esat atzinuši, jeb labāki sakot: kad Dievs jūs ir atzinis, kā tad jūs atkal atgriežaties pie nespēcīgajām un nabadzīgajām pirmbūtnēm un tām atkal no jauna gribat kalpot?

¹⁰Jūs cienījat dienas, mēnešus, gadus un laikus.

¹¹Es bīstos, ka tik nebūtu velti pie jums strādājis.

¹²Topiet tādi kā es, jo es tapu tāds kā jūs, es jūs lūdzu, brāļi. Jūs man neesat darijuši nekā ļauna.

¹³Bet, kā jums zināms, es pirmo reiz slims būdams sludināju jums evaņģēliju.

¹⁴Un jūsu pārbaudījums, kas jums cēlās ar manu slimību, nenoveda pie nicināšanas nedz riebuma, bet jūs uzņēmāt mani kā Dieva eņģeli, kā Kristu Jēzu.

¹⁵Kur tad nu paliek jūsu svētais prieks? Jo es varu jums apliecināt, ka jūs, ja būtu bijis iespējams, savas acis būtu izrāvuši un man atdevuši.

¹⁶Tā tad es esmu tapis jūsu ienaidnieks, sacīdams jums patiesību.

¹⁷Ne labā nolūkā tie izrāda dedzību pret jums, bet tie grib jūs atšķirt, lai jūs dedzīgi pieķertos viņiem.

¹⁸Teicami ir iekaist par labu vienmēr un ne tikai tad, kad es esmu pie jums.

¹⁹Mani bērni, par kuriem es no jauna ciešu radību sāpes, lidz kamēr Kristus izveidotos jūsos;

²⁰Bet es gribētu tagad būt pie jums un runāt ar jums citādā balsi, jo man pietrūkst padoma, ko darīt ar jums.

²¹Sakiet man, jūs, kas gribat būt zem bauslības, vai jūs esat dzirdējuši, ko bauslība saka?

²²Proti, ir rakstīts: Ābrahāmam piedzima divi dēli, viens no kalpones, otrs no svabadās.

²³Bet tas, kas no kalpones, ir dabīgi dzimis, turpretim tas, kas no svabadās, pēc apsolījuma.

²⁴Tas ir līdzībā teikts, jo tās ir tās abas derības: viena no Sinaja kalna, kas dzemdē kalpībai, tā ir Hagare.

²⁵Bet Hagare ir Sinaja kalns Arabijā, un atbilst tagadējai Jeruzālemei, jo tā ar saviem bērniem ir kalpu stāvokli.

²⁶Bet augšējā Jeruzāleme ir svabada tā ir mūsu māte;

²⁷Jo ir rakstīts: „Priecājies, neauglīgā, kas nedzemdē, gavilē un sauci skaļi, kas necieti bērnu sāpes, jo daudz bērnu ir vientulei, vairāk nekā tai, kam ir vīrs.“

²⁸Jūs, brāļi, esat kā Izāks apsolījuma bērni.

²⁹Bet kā toreiz miesīgi dzimušais vajāja garīgi dzimušo, tā arī tagad.

³⁰Bet ko saka raksti? „Padzen kalponi un viņas dēlu! Jo kalpones dēlam nebūs mantot kopā ar svabadās dēlu.“

³¹Tā tad, brāļi mēs neesam kalpones, bet svabadās bērni.