Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA JOZUAS 10 Bible Online

JOZUAS 10 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

JOZUAS 10

¹Un notika, kad Jeruzālemes ķēniņš Adonisedeks[5] dzirdēja, ka Jozua bija ieņēmis Aju un to pilnīgi izpostījis un ka viņš ar Aju un ar viņas ķēniņu bija tāpat rīkojies, kā viņš bija rīkojies ar Jēriku un ar viņas ķēniņu, un ka Gibeonas iedzīvotāji bija ar Israēlu mierā izlīguši un palikuši dzīvot viņu vidū,

²Tad arī viņš ļoti izbijās, jo Gibeona bija liela pilsēta, kā jau viena no ķēniņa valsts pilsētām, lielāka nekā Aja, un visi tās vīri bija drošsirdīgi karotāji.

³Tāpēc Jeruzālemes ķēniņš Adonisedeks sūtīja sūtņus pie Hebronas ķēniņa Hohāma un pie Jarmutas ķēniņa Pirāma un pie Lachišas ķēniņa Jafijas un pie Eglonas ķēniņa Debīra ar ziņu:

⁴„Nāciet šurp pie manis un palīdziet man, sitīsim Gibeonu, jo tas ir sabiedrojies ar Jozuu un ar Israēla bērniem!“

⁵Tad tie sapulcējās un devās kalnup uzbrukumā, pieci amoriešu ķēniņi: Jeruzālemes ķēniņš, Hebronas ķēniņš, Jarmutas ķēniņš, Lachišas ķēniņš, kā arī Eglonas ķēniņš, —viņi visi līdz ar visiem saviem kapa pulkiem un apmetās teltīs pret Gibeonu un iesāka ar to kapot.

⁶Tad Gibeonas vīri sūtīja vēstnešus pie Jozuas uz Gilgalas nometni un lika viņam sacīt: „Neatrauji savu roku no saviem kalpiem! Bet nāc steigšus, izglāb mūs un palīdzi mums! Jo pret mums ir jau sapulcējušies visi amoriešu ķēniņi, kas dzīvo kalnos.“

⁷Tad Jozua līdz ar visu kapaspēka saimi, visi varonīgi karotāji, cēlās no Gilgalas un devās uz turieni.

⁸Un tas Kungs sacīja Jozuam: „Nebīsties no viņiem, jo Es tos esmu nodevis tavā rokā: neviens pats no tiem nepastāvēs tavā priekšā.“

⁹Un Jozua tiem uzbruka negaidot, visu nakti no Gilgalas soļojis uz augšu,

¹⁰Un tas Kungs tos izbiedēja Israēla priekšā, un Israēls tos sakāva lielā kaujā pie Gibeonas, vajāja tos pa ceļu augšup pret Bet-Horonu un tos galīgi uzveica pie Asekas un Makēdas.

¹¹Kad viņi, bēgdami no Israēla, atradās pie Bet-Horonas stāvās nogāzes, tad tas Kungs pats meta uz viņiem akmeņu lielumā krusas graudus no debesīm līdz pat Asekai tā, ka tie nomira, un pie tam daudz vairāk nomira no krusas graudiem nekā no Israēla bērnu zobena.

¹²Toreiz Jozua lūdza to Kungu, tas ir tai dienā, kad tas Kungs nodeva amoriešus Israēla bērnu rokās, un viņš izsaucās Israēla bērnu priekšā: „Saule, apstājies pār Gibeonu un tu, mēnesi, pār Ajalonas ieleju!“

¹³Tad saule palika mierā, un mēness apstājās, kamēr tauta atriebās saviem ienaidniekiem. Vai tas nav rakstīts Varoņu grāmatā? Tiešām, —saule palika debesu vidū stāvot un nesteidzās noiet veselu dienu.

¹⁴Un nebija nevienas citas dienas tādas kā šī, salīdzinot ar iepriekšējām un arī ar nākamajām, kupā tas Kungs tā būtu paklausījis cilvēka balss lūgumu, jo tas Kungs karoja Israēla labā.

¹⁵Tad Jozua griezās atpakaļ un viss Israēls līdz ar viņu uz Gilgalas nometni.

¹⁶Bet tie pieci ķēniņi bija bēguši un apslēpušies alā pie Makēdas.

¹⁷Tas Jozuam tika paziņots un sacīts: „Tie pieci ķēniņi ir atrasti, jo viņi ir paslēpušies alā pie Makēdas.“

¹⁸Tad Jozua pavēlēja: „Aizveliet lielus akmeņus alas ieejas priekšā un izlieciet virus viņu apsargāšanai!

¹⁹Bet jūs nestāviet mierā un tikai dzenieties pakaļ saviem ienaidniekiem un kaujiet zemē viņu pārpalicējus. Neļaujiet viņiem nonākt savās pilsētās, jo tas Kungs, jūsu Dievs, viņus ir nodevis jūsu rokā.“

²⁰Un kad Jozua un Israēla bērni bija pabeiguši viņu iznicināšanu lielā kaujā, kura bija ļoti sīva, līdz viņi bija pagalam, un kad tikai nedaudzi bija atlikušies, tad šie pārpalicēji tomēr bija paguvuši glābties, nonākdami stipri nocietinātās pilsētās.

²¹Un kad visa kajra tauta atgriezās neskarta pie Jozuas Makēdas nometnē un neviens pat nebija uzdrošinājies Israēla bērniem parādīt pat savu mēles galu,

²²Tad Jozua pavēlēja: „Atveriet alas ieeju un atvediet pie manis tos piecus ķēniņus no alas!“

²³Tā tie arī darīja un izveda ārā no alas un atveda pie viņa tos piecus ķēniņus: Jeruzālemes ķēniņu, Hebronas ķēniņu, Jarmutas ķēniņu, Lachišas ķēniņu un Eglonas ķēniņu.

²⁴Un kad nu tie bija šos piecus minētos ķēniņus izveduši laukā pie Jozuas, tad Jozua sasauca visus Israēla vīrus un sacīja karaspēka virsniekiem, kuri bija gājuši līdz ar viņu: „Nāciet šurp un lieciet savas kāias uz šo ķēniņu skaustiem!“ Un tad tie piegāja un lika savas kājas uz viņu skaustiem.

²⁵Un Jozua tiem sacīja: „Nebīstaities un neesiet apmulsuši, bet esiet stipri un droši, jo tāpat tas Kungs darīs visiem jūsu ienaidniekiem, pret kuriem jūs karosit.“

²⁶Un pēc tam Jozua lika viņus nogalināt un pakārt pie pieciem kokiem; un viņi palika pie kokiem karājoties līdz vakaram.

²⁷Bet ap to laiku, kad saule noriet, tad Jozua pavēlēja tos noņemt nost no kokiem, un viņi tos iemeta tanī alā, kur tie bija paslēpušies, un aizvēla lielus akmeņus alas ieejas priekšā, kas tur atrodas vēl līdz šai dienai.

²⁸Un tanī dienā Jozua ieņēma arī Makēdu, un viņš to postīja ar zobena asmeni, un tās ķēniņu viņš pakļāva iznīcības lāstam; viņš tos pilnīgi iznīcināja, ikvienu dvēseli, kas vien tur atradās; un viņš neatstāja dzīvu nevienu, kas būtu palicis sveiks, jo viņš rīkojās ar Makēdas ķēniņu, kā viņš bija rīkojies ar Jērikas ķēniņu.

²⁹Tad Jozua aizgāja, un viss Israēls līdz ar viņu, no Makēdas uz Libnu, un tie karoja pret Libnu.

³⁰Un tas Kungs arī tos nodeva Israēla rokā kopā ar viņu ķēniņu, un viņš ar zobena asmeni nokāva ir viņu, ir ikvienu dzīvu dvēseli, kas tur bija, arī šinī vietā viņš netaupīja itin neviena, kas būtu palicis dzīvs, un viņš rīkojās ar tās ķēniņu tāpat, kā viņš bija rīkojies ar Jērikas ķēniņu.

³¹Tad Jozua, līdz ar visu Israēlu, aizgāja no Libnas uz Lachišu, uzcēla savas teltis pie tās un karoja pret to.

³²Un tas Kungs nodeva Lachišu Israēla rokā. Viņš to ieņēma otrā dienā un nokāva ar zobena asmeni ikvienu dzīvu dvēseli, kas vien tur atradās, darīdams visu gluži tāpat, kā tas bija darījis Libnā.

³³Tai brīdī cēlās Gezeras ķēniņš Horāms un atnāca Lachišai palīgā, bet Jozua sakāva viņu un viņa karaspēku tā, ka ne viens pats no viņiem nepalika pie dzīvības.

³⁴Un Jozua aizgāja, un viss Israēls līdz ar viņu, no Lachišas uz Eglonu; un viņi pie tās uzcēla savas teltis un karoja pret to.

³⁵Viņi ieņēma to tanī pašā dienā, un viņi kāva ar zobena asmeni ikvienu dzīvu dvēseli, kas vien tur atradās, un viņš tanī pašā dienā pilnīgi iznīcināja itin visu gluži tāpat, kā viņš bija darījis Lachišā.

³⁶Tad Jozua cēlās, un viss Israēls līdz ar viņu, no Eglonas un devās augšā uz Hebronu, un viņš karoja pret to.

³⁷Un viņš to ieņēma un nokāva ar zobena asmeni viņas ķēniņu, iznicinādams visas pilsētas un ikvienu dzīvu dvēseli, kas tur atradās; viņš neatstāja dzīva neviena un darīja gluži tāpat, kā viņš to bija darījis Eglonā. Un viņš to pilnīgi izpostīja, iznīcinādams ikvienu dzīvu dvēseli, kas vien tur atradās.

³⁸Tad Jozua līdz ar visu Israēlu griezās atpakaļ uz Debīru, un viņš karoja pret to.

³⁹Un viņš ari to ieņēma, sagūstīja tās ķēniņu un ieņēma visas tai piederošās pilsētas; un viņš tos sita ar zobena asmeni, un viņi pilnīgi iznicināja visas dzīvās dvēseles, kas tur vien bija; un viņš neatstāja dzīva neviena, darīdams gluži tāpat, kā viņš to bija darījis Hebronā; tāpat viņš darīja Debirā, un ar tās ķēniņu viņš rīkojās tāpat, kā viņš bija rīkojies ar Libnas ķēniņu.

⁴⁰Tā Jozua pakļāva visu zemi, un proti: ir kalnu zemi, ir dienvidus zemi, ir līdzenumu, ir pakalnu apgabalu un pie tam ar visiem viņu ķēniņiem; viņš neatstāja pāri nevienu pašu, piepildīdams iznīcības lāstu tā, kā tas Kungs, Israēla Dievs, bija pavēlējis.

⁴¹Un Jozua tos pakļāva, sākot no Kadeš-Barneas līdz Gazai, kā ari visu Gošcnes zemi līdz Gibeonai.

⁴²Un visus šos ķēniņus un visu viņu zemi Jozua pakļāva sev vienā paņēmienā, jo tas Kungs, Israēla Dievs, pats karoja Israēla labā.

⁴³Tad Jozua griezās atpakaļ, un viss Israēls līdz ar viņu, uz Gilgalas nometni.