Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA JOZUAS 14 Bible Online

JOZUAS 14 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

JOZUAS 14

¹Un šie nu ir tie apgabali, kurus Israēla bērni sev iemantoja īpašumā Kānaāna zemē un kurus viņiem piešķīra priesteris Ēleāzars un Jozua, Nūna dēls, un Israēla bērnu cilšu vecāko pārstāvji.

²Un viņi to zemi iemantoja, meslus metot, kā tas Kungs ar Mozus starpniecību to bija pavēlējis dot deviņām ar pus ciltīm,

³Jo tām divām un pus ciltij Mozus jau bija piešķīris īpašumus viņā pusē Jardānai, bet Ievītiem viņš cilšu starpā nebija devis nekādu īpašumu.

⁴Jāzepa pēcnācēji sadalījās divās ciltis, Manases un Efraima; bet Ievītiem netika dota nekāda īpaša zemes īpašumu daļa, atskaitot vienīgi pilsētas dzīvošanai un ganības viņu ganāmpulkiem un viņu lopiem.

⁵Kā tas Kungs bija Mozum pavēlējis, tā Israēla bērni rīkojās, zemi sadalot.

⁶Tad Jūdas bērni piegāja pie Jozuas Gilgalā, un Kālebs, Jefunnas dēls, šis kenizietis, sacīja Jozuam: „Tu zini pats to vārdu, ko tas Kungs Mozum, šim Dieva vīram, teica, zīmēdamies uz mani un uz tevi pie Kadeš-Bameas.

⁷Man bija četrdesmit gadi, kad tā Kunga kalps Mozus mani sūtīja no Kadeš-Bameas šo zemi te izlūkot, un es viņam ar labāko sirdsapziņu nodevu par to savu ziņojumu.

⁸Bet mani tautas brāļi, kas bija man līdzi gājuši, bija tie, kas darīja tautas sirdi bailīgu; es tomēr paliku pilnīgi tā Kunga, sava Dieva, sekotājs.

⁹Tai dienā Mozus zvērēja, sacīdams: Patiesi, tā zeme, uz kuras tu esi savu kāju spēris, pa to staigādams, tā lai paliek tev un taviem bērniem kā īpašums uz mūžīgiem laikiem, jo tu tiešām esi pilnīgi klausījis tam Kungam, manam Dievam!

¹⁰Un tu tagad redzi: tas Kungs ir manu dzīvību uzturējis, kā Viņš man bija apsolījis; un no tā laika tagad ir pagājuši četrdesmit pieci gadi, kopš tas Kungs šo vārdu sacīja Mozum un Israēls ir klīdis tuksnesī; un tā nu, redzi, es esmu šodien astoņdesmit piecus gadus vecs.

¹¹Es esmu vēl šodien tikpat stiprs un tāds pats savā spēkā kā toreiz, kad Mozus mani izsūtīja, vai es eju karā, vai eju tīrumā, vai pārnāku mājās.

¹²Un tagad dod man šo kalnu zemi, par kuru tas Kungs toreiz runāja, jo tu jau to arī tanī dienā dzirdēji, ka tur dzīvojot ēnakieši un ka tur esot lielas un nocietinātas pilsētas; varbūt tas Kungs būs ar mani, ka es tos spēšu izdzīt, kā tas Kungs ir apsolījis!“

¹³Tad Jozua viņu svētīja un deva Kālebam, Jefunnas dēlam, Hebronu īpa-šumā.

¹⁴Šādā kārtā Hebrona kļuva kenizieša Kāleba, Jefunnas dēla, šī vecā vīra, īpašums vēl līdz šai pašai dienai, tāpēc ka viņš bija nepārtraukti sekojis tam Kungam, Israēla Dievam.

¹⁵Bet Hebronas vārds bija vecos laikos Kirjat-Arba, jo Arba bija lielākais vīrs ēnakiešu[13] vidū. Un zemei bija miers no kariem.