Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA JOZUAS 2 Bible Online

JOZUAS 2 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

JOZUAS 2

¹Tad Jozua, Nūna dēls, sūtīja slepeni no Sitimas divus vīrus kā izlūkus, sacīdams: „Noejiet turp un izlūkojiet zemi, bet it īpaši Jēriku!“ Un viņi aizgāja un nonāca kādas sievas namā, kas bija netikle, un tās vārds bija Rahāba, un tie tur pārgulēja.

²Un Jērikas ķēniņam tika paziņots: „Redzi, šinī naktī ir kādi vīri no Israēla bērniem nākuši šurp, lai izlūkotu zemi.“

³Tad Jērikas ķēniņš sūtīja pie Rahābas un lika sacīt: „Izdod tos vīrus, kuri ir pie tevis atnākuši un iegājuši tavā namā, jo viņi ir nākuši ar nolūku, lai visu šo zemi izspiegotu.“

⁴Bet šī sieva ņēma abus vīrus, paslēpa viņus un sacīja: „Tie tūri ir gan pie manis bijuši, bet es nezināju, no kurienes viņi bija nākuši;

⁵Un kad vārti bija jāaizslēdz, tumsai iestājoties, tad tie vīri izgāja; es nezinu, kurp tie vīri ir aizgājuši; dzenieties tiem steidzīgi pakaļ, tad jūs tos panāksit.“

⁶Bet viņa pati bija tos uzvedusi augšā uz jumta un paslēpusi zem linu saujām, ko tā bija sakārtojusi rindās uz jumta.

⁷Un vīri dzinās tiem pakaļ virzienā uz Jardānu līdz braslam, bet viņa aizslēdza vārtus tieši aiz viņiem, līdz ko tie bija izgājuši ārā, kas dzinās tiem pakaļ.

⁸Un pirms tie apgūlās, viņa pie tiem uzkāpa uz jumta.

⁹Un viņa tiem vīriem sacīja: „Es zinu, ka tas Kungs jums ir devis šo zemi un ka mums ir no jums sametušās bailes, ari visi šīs zemes iedzīvotāji ir izbijušies jūsu priekšā,

¹⁰Jo mēs esam dzirdējuši, ka tas Kungs ir licis izsīkt Niedru jūras ūdeņiem jūsu priekšā, kad jūs bijāt iznākuši no Ēģiptes, un ko jūs esat darījuši viņpus Jardānas tiem diviem amoriešu ķēniņiem, Sichonam un Ogam, kurus jūs, likdami lāstam nākt pār viņiem, esat iznīcinājuši.

¹¹Un to dzirdot, mūsu sirds ir kļuvusi bailīga, un neviena vīra drosme vairs nav pacēlusies pret jums, jo tas Kungs, jūsu Dievs, ir Dievs augšā debesis un pār zemi, kas ir apakšā zem tām.

¹²Bet tagad zvēriet man pie tā Kunga, tāpēc ka es esmu jums parādījusi labvēlību, ka arī jūs būsit labvēlīgi manam tēva namam un ka jūs man dosit drošu zīmi ķīlai,

¹³Ka jūs atstāsit dzīvus manu tēvu un manu māti, manus brāļus un manas māsas un visus tos, kas ir pie viņiem, un ka jūs mūsu dvēseles izglābsit no nāves.“

¹⁴Tad tie vīri viņai sacīja: „Lai mūsu dvēseles ir galvojums par jūsējām, ja tikai jūs neizpaudīsit mūsu norunu. Kad tas Kungs mums dos šo zemi, tad mēs tev parādīsim arī žēlsirdību un uzticību!“

¹⁵Tad viņa tos nolaida ar virvi pa logu zemē, jo viņas nams atradās pie pilsētas mūfa, un pie šī mūfa viņa dzīvoja.

¹⁶Un viņa tiem sacīja: „Ejiet kalnos, ka jūs nesastaptu vajātāji, un paslēpieties tur trīs dienas, kamēr atgriezīsies atpakaļ vajātāji; pēc tam ejiet savu ceļu.“

¹⁷Tad vīri viņai sacīja: „Mēs kļūsim brīvi no tevis prasītā zvēresta, ko tu mums esi likusi zvērēt.

¹⁸Redzi, kad mēs nāksim šinī zemē, tad piesien pie sava loga šo sarkano virvi, ar kūpi tu mēs nolaidi zemē, un sapulcini pie sevis šinī namā savu tēvu un savu māti, ari savus brāļus un māsas, sapulcini pie sevis visu sava tēva dzimtu.

¹⁹Un tad lai notiek tā: ikvienam, kas izies ārā pa tava nama durvīm, lai viņa asinis paliek uz viņa galvas, bet mēs pie tā nebūsim vainīgi. Bet ikviena asinis, kas būs ar tevi namā, lai paliek uz mūsu galvas, ja kāds savu roku pie viņa pieliktu.

²⁰Bet ja tu izpaudīsi šo mūsu norunu, tad mēs būsim brīvi no zvēresta, ko tu mums esi likusi zvērēt.“

²¹Tad viņa atbildēja: „Lai notiek, kā jūs sakāt!“ Un viņa tos atlaida, un tie aizgāja; bet sarkano virvi viņa piesēja pie loga.

²²Tā tie aizgāja un nonāca kalnos, kur palika trīs dienas, līdz kamēr atgriezās atpakaļ vajātāji; un vajātāji tos bija izmeklējušies pa visiem ceļiem, bet nebija atraduši.

²³Tad šie abi vīri griezās atpakaļ un nonāca no kalniem lejā, cēlās pāri Jardānai un nāca pie Jozuas, Nūna dēla, un tie tam visu to izstāstīja, kas tiem bija atgadījies.

²⁴Un tie teica Jozuam: „Tiešām, tas Kungs ir nodevis visu šo zemi mūsu rokās, un visi zemes iedzīvotāji jau tagad no mums izbijušies.“