Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA JOZUAS 22 Bible Online

JOZUAS 22 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

JOZUAS 22

¹Tad toreiz Jozua aicināja Rūbena, Gada un Manases puscilti,

²Un viņš tiem sacīja: „Jūs visu esat turējuši, ko jums Mozus, tā Kunga kalps, pavēlējis, un jūs esat arī klausījuši manai balsij visās lietās, ko es esmu jums pavēlējis.

³Jūs neesat aizmirsuši savus brāļus visu šo ilgo laiku līdz šai dienai, bet esat turējuši, kas bija jātur, uzticīgi sargādami tā Kunga, jūsu Dieva, baušļu noteikumus.

⁴Un kad nu pašlaik tas Kungs, jūsu Dievs, ir mieru devis jūsu brāļiem, kā Viņš to viņiem bija apsolījis, tad nu tagad griezieties atpakaļ uz savām teltīm savā dzimtsīpašuma zemē, kuru jums viņpus Jardānas ir ierādījis tā Kunga kalps Mozus.

⁵Tikai pie tam visai nopietni piesargaities, ka jūs izpildāt pavēles un bauslību, kūpi tā Kunga kalps Mozus jums ir devis, ka jūs mīlat to Kungu, savu Dievu, un staigājat visur Viņa ceļus, ka sargājat visus Viņa baušļus, Viņam pieķeraties un Viņam kalpojat ar visu savu sirdi un visu savu dvēseli!“

⁶Kad nu Jozua tos svētīja un atlaida, tad tie atgriezās savās teltīs.

⁷Un vienai Manases cilts pusei Mozus bija iedevis īpašumu Basanā, bet otrai Manases cilts pusei Jozua bija īpašumu iedalījis pie viņu brāļiem rietumos no Jardānas. Kad nu Jozua tos atlaida uz viņu teltīm, tad viņš tos arī svētīja,

⁸Un viņš tiem teica, sacīdams: „Ar lielu bagatību jūs atgriežaties atpakaļ savās reltīs, ar vareni daudz lopiem, ar sudrabu un ar zeltu, ar varu un ar dzelzi un ar ļoti daudz drēbēm. Tādēļ daliet savu no ienaidniekiem iegūto laupījumu ar saviem brāļiem!“

⁹Tā šķīrās Rūbena un Gada ciltis un Manases puscilts no pārējiem Israēla bērniem, lai grieztos atpakaļ no Šilo, kas atrodas Kānaāna zemē, uz Gileādu, savu dzimtsīpašumu novadu, kur tie bija iecelti par mantiniekiem ar tā Kunga pavēli no Mozus mutes.

¹⁰Kad nu viņi nonāca pie akmeņu kaudzēm, kuras atrodas pie Jardānas vēl Kānaāna zemes daļā, tad Rūbena, Gada un puses Manases cilšu pēcteči tur uzcēla altāri pie Jardānas, lielu, varenu altāri, ko tālu varēja redzēt.

¹¹Kad nu pārējie Israēla bērni dzirdēja runājam: „Redzi, Rūbena bērni, Gada bērni un Manases puscilts ir uzcēluši altāri Jardānas malā taisni Kānaāna zemei pretī pie akmeņu krāvu-miem Israēla bērnu novadu otrā pusē,“

¹²Tad Israēla bērni, to dzirdējuši, sasauca visu Israēla bērnu lēmēju saietu Šilo nometnē, lai celtos un ietu pret viņiem karot.

¹³Un Israēla bērni sūtīja pie Rūbena, Gada un puses Manases cilšu piederīgiem uz Gileādu Pinehasu, priestera Ēleāzara dēlu,

¹⁴Tāpat desmit pavaldoņus kopā ar viņu no visām Israēla ciltīm, ik pa vienam valdniekam no katras cilts, un ikviens no šiem valdniekiem bija galva viņa paša tēva ģintī; viņi bija arī katra Israēla bērnu tūkstoša; priekšnieki.

¹⁵Kad tie nonāca pie Rūbena bērniem, Gada bērniem un pie Manases puscilts piederīgiem Gileāda zemē, tad viņi tiem sacīja, teikdami:

¹⁶„Tā saka viss tā Kunga draudzes saiets: Kas tā ir par uzticības laušanu, ko jūs esat izdarījuši pret Israēla Dievu, novērsdamies šodien nost no tā Kunga, ka jūs esat sev uzcēluši altāri, ar to saceldamies pret to Kungu?

¹⁷Vai mums tiešām nepietiek ar noziegumu Peora dēļ, no kura mēs vēl arvien neesam spējuši šķīstīties līdz šai pašai dienai, kad bargs sitiens ķēra tā Kunga draudzi?

¹⁸Un jūs tomēr taisāties tagad atkal novērsties no tā Kunga; bet notiks, ja jūs šodien sacelsities pret to Kungu, tad rītdien Viņš dusmosies uz visu Israēla draudzi.

¹⁹Ja nu jums šķiet, ka jums jūsu dzimtīpašumu zeme vēl ir nešķīsta, tad nāciet pāri uz tā Kunga dzimto īpašumu zemi, kur atrodas tā Kunga mājoklis, un tad iegūstiet īpašumu mūsu vidū! Bet nesacelieties pret to Kungu un nepadariet arī mūs par saviem pretiniekiem, tagad sev uzceldami atse-višķu altāri līdzās tā Kunga, mūsu Dieva, altārim!

²⁰Vai Achans, Zeracha dēls, nebija ļoti noziedzies, aiztikdams noliegto, un vai tad pār visu Israēla draudzi nenāca tā Kunga dusmas? Un viņš pie tam bija tikai viens cilvēks, bet vai tad viņš arī nomira viens pats savas vainas dēļ?“

²¹Tad atbildēja Rūbena bērni, Gada bērni un Manases puscilts piederīgie, sacīdami Israēla priekšniekiem pār tūkstošiem:

²²„Tas stiprais Dievs, Dievs tas Kungs, jā, tas stiprais Dievs, Dievs tas Kungs, tas zina, un arī gan Israēlam vajadzēja droši zināt, vai tas notika sacelšanās nolūkā, laužot uzticību tam Kungam, un tad tev, Pinchas, nemaz nebūtu šodien jānāk, lai mūs glābtu!

²³Ja mēs tāpēc sev būtu uzcēluši altāri, lai novērstos no tā Kunga jeb lai uz tā upurētu dedzināmos upurus, ēdamos upurus un kaujamos pateicības upurus, tad lai tas Kungs pats mūs piemeklē un soda!

²⁴Nē! Bet mēs to darījām vairak tikai rūpju un bažu dēļ, ka kādu dienu jūsu dēli varētu sacīt mūsu dēliem, tā teikdami: Kas jums daļas gar to Kungu, Israēla Dievu?

²⁵Tas Kungs taču ir par robežu nolicis Jardānu starp mums un jums, jūs Rūbena un Gada bērni, un jums nav nekādas daļas gar to Kungu! Tad gan jūsu bērni novērstu mūsu bērnus no tam, lai viņi bitos to Kungu.

²⁶Un tāpēc mēs spriedām: Uzcelsim mēs paši sev šo altāri ne dedzināmiem upuriem, nedz kaujamiem upujriem,

²⁷Bet, lai tas būtu par liecības zīmi starp mums un jums un starp mūsu un jūsu nākamajām paaudzēm, ka mēs gatavi no sirds kalpot tā Kunga priekšā tiklab ar saviem dedzināmiem upuriem, kā arī ar saviem kaujamiem upuriem un ar saviem pateicības upuriem, lai tad jūsu bērni nevarētu teikt rītdien mūsu bērniem: Jums nav nekādas daļas gar to Kungu!

²⁸Un mēs arī tā vēl apsvērām: ja tad kāds mums vēl vai mūsu nākamām paaudzēm nākotnē iebilstu un kaut ko tādu sacītu, tad mēs varētu atbildēt: Apskatiet Dieva altāra veidojumu, ko mūsu tēvi ir uzcēluši ne dedzināmiem upuriem nedz kaujamiem upuriem, bet lai tā būtu piemiņas zīme starp mums un jums!

²⁹Lai tādas domas ir tālu nost no mums, ka mēs saceltos pret to Kungu, vai ari ka mēs šodien nogrieztos nost no tā Kunga, uzceldami vēl vienu altāri dedzināmiem upuriem, ēdamiem upu-riem un kaujamiem upuriem līdzās tā Kunga, mūsu Dieva, altārim, kas atrodas Viņa mājokļa priekšā!“

³⁰Kad priesteris Pinehass un draudzes priekšnieki un vadītāji pār tūkstošiem, kas bija kopā ar viņu, šos vārdus dzirdēja, ko bija runājuši Rūbena, Gada un Manases bērni, tad tas viņiem patika.

³¹Un Pinehass, priestera Ēleāzara dēls, atbildēja Rūbena bērniem, Gada bērniem un Manases bērniem: „Šodien mēs atzīstam, ka tas Kungs ir mūsu vidū, tāpēc ka jūs neesat lauzuši uzticību tam Kungam ar šādu uzticības pārkāpumu. Līdz ar to jūs esat izglābuši Israēla bērnus no tā Kunga soda!“

³²Tad Pinehass, priestera Ēleāzara dēls, kā arī virsaiši, kas bija kopā ar viņu, griezās atpakaļ no Rūbena bērnu un no Gada bērnu zemes, no Gileādas uz Kānaāna zemi pie Israēla bērniem, un viņi tiem atnesa šo atbildi.

³³Un šie vārdi patika Israēla bērniem, un Israēla bērni slavēja Dievu, un tie vairs nedomāja pret viņiem celties, lai ietu pret tiem karot ar kara pulkiem nedz to zemi postīt, kur Rūbena bērni un Gada bērni dzīvoja.

³⁴Un Rūbena un Gada bērni teica par šo altāri: „Lai tas ir liecības zīme starp mums, ka tas Kungs ir Dievs.“