Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA VĒSTULE EBRĒJIEM 10 Bible Online

VĒSTULE EBRĒJIEM 10 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

VĒSTULE EBRĒJIEM 10

¹Jo bauslībai piemīt nākamo labumu ēna, ne pats lietu veids; nekad nevar ikgadus ar tiem pašiem upuriem, ko nepārtraukti atnes, padarīt pilnīgus tos, kas ar tiem tuvojas.

²Jo vai citādi upurēšana nebutu mitējusies, tāpēc ka upurētāji, reiz šķīstīti, neapzinātos vairs nekādus grēkus?

³Bet ar upujriem ikgadus tiek atgādināti grēki,

⁴Jo vēršu un āžu asinīm nav varas atņemt grēkus.

⁵Tāpēc, pasaulē ienākdams, viņš saka: „Upufus un dāvanas tu neesi gribējis, bet miesu tu man esi radījis.

⁶Pilnupuji un grēku upufi tev nav patikuši.

⁷Tad es sacīju: Raugi, es nāku grāmatā par Mani ir rakstīts—tavu prātu darīt, ak Dievs!“

⁸Iepriekš sacīdams: „Upufus un davanas un pilnupufus un grēku upurus, kas pēc bauslības tiek upurēti, tu neesi gribējis, un tie nav tev patikuši,“

⁹Tad viņš ir sacījis: „Raugi, es nāku tavu prātu darīt.“ Viņš atceļ pirmo, lai nodibinātu otru.

¹⁰Pēc šīs gribas mēs esam ar Jēzus Kristus miesas upuri padarīti svēti pavisam.

¹¹Un katrs priesteris gan ikdienas stāv kalpodams un bieži tos pašus upurus upurēdams, kas nekad nevar iznīcināt grēkus.

¹²Bet šis, vienu upuri par grēkiem upurējis, uz visiem laikiem ir nosēdies pie Dieva labās rokas,

¹³Joprojām gaidīdams, kamēr viņa ienaidnieki tiks likti viņa kāju pameslam.

¹⁴Jo ar vienu upuri viņš uz visiem laikiem it padarījis pilnīgus tos, kas tiek darīti svēti.

¹⁵Bet arī Svētais Gars mums liecina. Pēc tam kad ir teikts:

¹⁶„Sī ir tā derība, ko es ar viņiem celšu pēc tām dienām, saka tas Kungs, savus likumus es došu viņu sirdīs un rakstīšu tos viņu prātā,

¹⁷Un viņu grēkus un viņu netaisnības vairs nepieminēšu.“

¹⁸Bet kur ir grēku piedošana, tur vairs nav upuru par grēku.

¹⁹Tā kā nu mēs, brāļi, droši varam ieiet svētajā vietā Jēzus asiņu dēļ,

²⁰Ko viņš mums sagatavojis par jaunu un dzīvu ceļu caur priekškaru, tas ir viņa miesu,

²¹Un tā kā mums ir liels priesteris pār Dieva namu,

²²Tad tuvosimies patiesīgu sirdi pilnā ticībā, apslacīti savās sirdis un atsvabināti no ļaunās apziņas un miesu nomazgājuši ar tīru ūdeni.

²³Turēsimies nešaubīgi pie cerības apliecības, jo uzticams ir tas, kas apsolījis.

²⁴Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem,

²⁵Neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami, un to jo vairāk, redzot tuvojamies to dienu.

²⁶Jo, ja mēs pēc patiesības atziņas saņemšanas tīši grēkojam, tad neatliek vairs upuris par grēkiem,

²⁷Bet gan briesmīga tiesas gaidīšana un uguns karstums, kas aprīs pretiniekus.

²⁸Kas pārkāpis Mozus bauslību, tas mirst bez žēlošanas, diviem vai trīs lieciniekiem liecinot.

²⁹Cik gan smagāku sodu, jūs domājat, pelnīs tas, kas Dieva Dēlu minis kājām un derības asinis, ar ko viņš svētīts, turējis par nesvētām un žēlastības garu nievājis.

³⁰Jo mēs pazīstam to, kas ir sacījis: „Man pieder atriebšana, es atmaksāšu,“ un atkal: „Tas Kungs tiesās savu tauta.“

³¹Briesmīgi ir krist dzīvā Dieva rokā!

³²Bet atcerieties iepriekšējās dienas, kurās jūs, gaismu saņēmuši, esat izcietuši smagu ciešanu cīņu,

³³Gan zaimos un mokās paši nodoti atklātam izsmieklam, gan arī kļuvuši par tādā veidā piemeklēto līdzdalībniekiem.

³⁴Jo jūs esat cietumniekiem līdzi cietuši un ar prieku uzņēmuši savas mantas nolaupīšanu, zinādami, ka jums ir labāka un paliekama manta.

³⁵Neatmetiet tāpēc savu cerības drosmi, tai ir liela alga!

³⁶Jo jums vajaga pacietības, lai, Dieva prātu darījuši, iemantotu apsolījumu.

³⁷„Jo vēl mazs brīdis, un tas kam jānāk, nāks un nekavēsies.

³⁸Bet mans taisnais no ticības dzīvos, bet uz to, kas atkāpjas, manai dvēselei nav labs prāts.“

³⁹Bet mēs neesam tie, kas atkāpjas uz pazušanu, bet kas tic un iemanto dzīvību.