Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA VĒSTULE EBRĒJIEM 11 Bible Online

VĒSTULE EBRĒJIEM 11 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

VĒSTULE EBRĒJIEM 11

¹Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.

²Jo, tanī stāvēdami, tēvi ir saņēmuši liecību.

³Jo ticībā mēs noprotam, ka pasaule ir radīta Dieva vārda spēkā, ka no neredzamā cēlies redzamais.

⁴Ticības spēkā Ābels ir nesis Dievam labāku upuri nekā Kains; tās dēļ par viņu ir liecināts, ka viņš ir taisns, kā Dievs par viņa dāvanām ir liecinājis; tās dēļ viņš vēl runā, kaut arī miris.

⁵Ticības spēkā Enochs tika aizrauts, tā ka viņš neredzēja nāvi, un viņu neatrada, tāpēc ka Dievs viņu bij aizrāvis. Jo pirms aizraušanas par viņu ir nodota liecība, ka viņš Dievam paticis.

⁶Bet bez ticības nevar patikt. Jo tam, kas pie Dieva griežas, nākas ticēt, ka viņš ir, un ka viņš tiem, kas viņu meklē, atmaksā.

⁷Ticības spēkā Noa, dievbijīgs būdams, saņēma Dieva aizrādījumu attiecībā uz vēl neredzamo un savā gādībā uztaisīja šķirstu sava nama glābšanai; tās dēļ viņš nicināja pasauli un kļuva tās taisnības mantinieks, kas nāk no ticības.

⁸Ticības spēkā Ābrahāms ir paklausījis aicinājumam un gāja uz to vietu, ko nācās saņemt par mantojumu, un gāja nezinādams, kurp viņš iet.

⁹Ticības spēkā viņš apmetās apsolītajā zemē kā svešinieks, dzīvodams teltīs ar Izāku un Jēkabu, tā paša apsolījuma līdzmantiniekiem.

¹⁰Jo viņš gaidīja pilsētu ar stipriem pamatiem, kujras cēlējs un radītājs ir Dievs.

¹¹Ticības spēkā ari tā pati Sāra spēja kļūt māte, neraugoties uz vecumu, jo turēja par uzticamu to, kas devis apsolījumu.

¹²Tāpēc ari no viena cilvēka, kas turklāt vēl bija vecuma nespēkā, ir dzimuši tik daudzi kā debesu zvaigznes un kā neskaitāmas smiltis jūrmala.

¹³Šie visi ir miruši ticībā, apsolītās lietas nesaņēmuši, bet no tālienes tās redzēdami un sveikdami, un apliecinājuši, ka viņi ir svešinieki un piemājotāji virs zemes.

¹⁴Jo tie, kas tādas lietas runā, rāda, ka viņi meklē tēviju.

¹⁵Un ja viņi būtu domājuši par to zemi, no kuras bija izgājuši, tad viņiem būtu bijis laiks atgriezties.

¹⁶Bet nu tie tiecas pēc labākas, tas ir—debesu tēvijas. Tāpēc arī Dievs netur par kaunu, ka tie viņu sauc par savu Dievu, jo viņš tiem sagatavojis pilsētu.

¹⁷Ticības spēkā Ābrahāms, kad tika pārbaudīts, ir upurējis Izāku, upurējis vienīgo dēlu, viņš, kas bija saņēmis apsolījumus,

¹⁸Par ko bija teikts: „Pēc Izāka tev pēcnācēji tiks nosaukti,“

¹⁹Jo viņš domāja, ka arī no miroņiem Dievs spēj uzmodināt; tāpēc viņš to ari saņēma atpakaļ kā līdzību.

²⁰Ticības spēkā Izāks nākotnei svētīja Jēkabu un Ēzavu.

²¹Ticības spēkā Jēkabs mirdams it svētījis abus Jāzepa dēlus un ir pielūdzis Dievu, noliecies pār sava zižļa galu.

²²Ticības spēkā Jāzeps mirdams ir runājis par Israēla bērnu iziešanu un devis norādījumus par saviem kauliem.

²³Ticības spēkā Mozu pēc dzimšanas viņa vecāki paslēpa trīs mēnešus, tāpēc ka viņi redzēja, ka bērns ir jauks. Un viņi nebijās no valdnieka pavēlēm.

²⁴Ticības spēkā Mozus, liels izaudzis, liedzās saukties par faraona meitas dēlu,

²⁵Labāk gribēdams kopā ar Dieva tautu ciest ļaunumu, nekā īsu laiku baudīt grēcīgu laimi,

²⁶Par lielāku bagātību turēdams Kristus negodu nekā Ēģiptes mantas, jo viņš raudzījās uz atmaksu.

²⁷Ticības spēkā viņš atstāja Ēģipti, nebīdamies no valdnieka dusmām, jo, it kā neredzamo redzēdams, viņš izturēja.

²⁸Ticības spēkā viņš izpildīja paschas svētku ierašu un slacīšanu ar asinīm, lai pirmdzimušo maitātājs tos neaiztiktu.

²⁹Ticības spēkā viņi izgāja cauri Sarkanajai jūpai kā pa sausu zemi, ko mēģinot, ēģiptieši noslīka.

³⁰Ticības spēkā sabruka Jerikas mūri pēc tam, kad septiņas dienas tiem bija gājuši apkārt.

³¹Ticības spēkā netikle Rahaba negāja bojā līdz ar neticīgajiem, draudzīgi uzņēmusi pie sevis izlūkus.

³²Un ko vēl lai saku? Man pietrūktu laika stāstīt par Gideonu, Baraku, Sampsonu, Jeftu, Dāvidu, Samuēlu un praviešiem,

³³Kas ar ticību valstis ir uzvarējuši, taisnus darbus darījuši, apsolījumus saņēmuši, lauvu rīkles aizbāzuši,

³⁴Uguns spēku nodzēsuši, zobena asmenim izbēguši, pārvarējuši nespēku, karā stipri kļuvuši, svešus kara pulkus piespieduši bēgt.

³⁵Sievas savus mirušos atguvušas ar augšāmcelšanos. Bet citi tika mocīti, nepieņemdami atsvabināšanu, lai iegūtu augšāmcelšanos.

³⁶Citi izcietuši izsmieklu un pātagu sitienus, pat arī važas un cietumu.

³⁷Viņi tika akmeņiem nomētāti, pārbaudīti, sazāģēti, mira no zobena, staigāja apkārt aitu ādās, kazu ādās, trūkumu ciezdami, spaidīti, mocīti;

³⁸Viņi, kupu pasaule nebija cienīga, maldījās pa tuksnešiem un kalniem un alām un zemes aizām.

³⁹Un šie visi, lai gan ticības dēļ viņi ir saņēmuši liecību, nesaņēma apsolīto,

⁴⁰Tāpēc, ka Dievs mums kaut ko labāku bija paredzējis, lai viņi bez mums nesasniegtu pilnību.