Read LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA VĒSTULE EBRĒJIEM 12 Bible Online

VĒSTULE EBRĒJIEM 12 - LATVIJAS BĪBELES BIEDRĪBA bible

VĒSTULE EBRĒJIEM 12

¹Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas,

²Un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai.

³Ņemiet vērā to, kas panesis tādu pārestību no grēciniekiem, lai jūs nepiekūstat, savās dvēselēs pagurdami.

⁴Jūs vēl neesat līdz asinīm pretim turējušies, cīnīdamies pret grēku,

⁵Un esat aizmirsuši pamācību, kas jūs kā bērnus uzrunā: „Mans bērns, nenicini tā Kunga pārmācību un nepa-gursti, kad viņš tevi norāj!

⁶Jo, ko tas Kungs mīl, to viņš pārmāca un šauš katru bērnu, ko viņš pieņem.“

⁷Pacietiet pārmācību! Dievs izturas pret jums kā pret bērniem. Jo kur ir bērns, ko tēvs nepārmāca?

⁸Bet ja jūs esat bez pārmācības, ko visi ir saņēmuši, tad jūs esat nelikumīgi bērni un ne īsti bērni.

⁹Tad nu mums mūsu miesīgie tēvi ir bijuši par pārmācītājiem, un mēs tos esam bijušies. Vai tad lai mēs daudz vairāk nepaklausītu garu Tēvam, lai dzīvotu?

¹⁰Jo tie gan īsu laiku mūs ir pārmācījuši, kā tas viņiem šķita pareizi esam, bet viņš—lai nāktu tas mums par labu, lai mēs kļūtu viņa svētuma dalībnieki.

¹¹Bet katra pārmācība tai acumirklī neliekas mums par prieku, bet par bēdām, tomēr vēlāk, tanī vingrinātiem, dod taisnības miera augli.

¹²Tāpēc paceliet gurdenās rokas un nespēcīgos ceļus

¹³Un staigājiet taisnas tekas savām kājām, lai tizlais nekluptu, bet gan tiktu dziedināts.

¹⁴Dzenieties pēc miera ar visiem un pēc svētas dzīves, bez kā neviens neredzēs to Kungu,

¹⁵Pielūkodami, ka neviens nezaudētu Dieva žēlastību, lai nekāda rūgta sakne, augstu izaugusi, jums nekaitētu un daudzi ar to netiktu apgānīti,

¹⁶Lai neviens nebūtu netikls un zemisks kā Ezavs, kas savu pirmdzimtību ir pārdevis par vienu ēdienu.

¹⁷Jo jūs zināt, ka arī pēc tam, gribēdams iemantot apsolījumu, viņš tika atmests, jo netika dota iespēja atgriezties, lai gan ar asarām viņš to meklēja.

¹⁸Jo jūs neesat pienākuši pie kalna, kas rokām taustāms, pie degošas uguns un mākoņu tumsas un vētras,

¹⁹Pie bazūnes skaņas un vārda balss, par ko tie, kas dzirdējuši, ir lūguši, lai viņiem vairs nekas netiktu teikts.

²⁰Jo tie nevarēja panest to, kas bija pavēlēts: „Ja arī kustonis pieskaras kalnam, tas akmeņiem jānomētā,“

²¹Un—tik briesmīga bija parādība—ka Mozus teica: „Es esmu izbijies un drebu.“

²²Bet jūs esat tuvojušies Ciānas kalnam un dzīvā Dieva pilsētai, debesu Jeruzālemei un eņģeļu neskaitāmiem pulkiem, svētku sapulcei,

²³Un debesīs pierakstīto pirmdzimušo draudzei un Dievam, visu tiesnesim, un pilnību sasniegušo taisno gariem

²⁴Un jaunās derības starpniekam Jēzum un izlietajām asinīm, kas spēcīgāki runā nekā Ābela asinis.

²⁵Pielūkojiet, ka jūs nenoraidāt to, kas runā. Jo, ja tie nav izbēguši, kūpi atmeta to, kas zemes virsū Dieva mācību mācījis, jo mazāk mēs, ja novēršamies no tā, kas ir no debesīm.

²⁶Viņa balss toreiz satricināja zemi, bet tagad viņš pasludinājis, sacīdams: „Vēl vienreiz es kustināšu ne tikai zemi, bet arī debesis.“

²⁷Bet vārdi „vēl vienreiz“ norāda uz satricināmā pārvēršanu, tāpēc ka tas ir radīts, lai paliktu nesatricināmais.

²⁸Tāpēc, saņemot nesatricināmu valstību, būsim pateicīgi. Tā mes Dievam patīkami kalposim, ar bijību un bailēm,

²⁹Jo arī mūsu Dievs ir uguns, kas iznīcina.